«Viņš nav bijis sociāli augstāko slāņu pārstāvis, šim cilvēkam trūcis pilnvērtīga uztura,» rakstīts Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta atzinumā par pērn vasarā Jelgavas pils sienā atrasto pieauguša cilvēka galvaskausu.
“Viņš nav bijis sociāli augstāko slāņu pārstāvis, šim cilvēkam trūcis pilnvērtīga uztura,” rakstīts Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta atzinumā par pērn vasarā Jelgavas pils sienā atrasto pieauguša cilvēka galvaskausu. Piektdien tas atgriezās Jelgavā pēc antropoloģiskās ekspertīzes Rīgā.
“Tas nav hercoga galvaskauss,” apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzeja vadītāja Ginta Linīte. Spēcīgais indivīda zobu nodilums liecina, ka viņš dzīves laikā nav saņēmis nepieciešamo kalcija un mikroelementu daudzumu. Vienu vārdu sakot, viņam trūcis pilnvērtīga uztura. Zobu ekspertīzē konstatēts, ka cilvēks ir smagi slimojis vai pārdzīvojis badu jau sešu gadu vecumā. Vēstures institūtā problemātiski bijis noteikt galvaskausa īpašnieka vecumu, jo unikālā atraduma šuvēm nav sācies aizaugšanas process, kas parasti notiek vecumā pēc 30 gadiem. Savukārt zobu nodilums vēsta, ka cilvēks bijis 35 līdz 40 gadu vecs.
G.Linīte izteic cerību, ka varbūt kaut kad vēlāk tiks atrastas arī pārējās ķermeņa daļas. Taču nekur citur Latvijā šādā vietā tādas lietas nav atrastas, un tam vispār nav zinātniska izskaidrojuma.
Atgādinām, ka niša, kurā atrada galvaskausu, atrodas apmēram 14 metru augstumā starp Jelgavas pils trešā stāva logu un jumta dzegu. Šāds mūrējums varēja tapt pils būvniecības laikā – no 1738. līdz 1740. gadam. Latvijas Vēstures institūta pētnieks arheologs Guntis Zemītis par brīnumaino atradumu sacīja, ka tas saistīts ar celtņu ziedojumu rituālu, kas pazīstams daudzām indoeiropiešu tautām.
