Vai tas, ka Fēlikss Mendelszons – Bartoldi komponējis «Kāzu maršu», būtu vienīgais, ko par šo skaņradi vērts zināt?
Vai tas, ka Fēlikss Mendelszons – Bartoldi komponējis “Kāzu maršu”, būtu vienīgais, ko par šo skaņradi vērts zināt? Šaubas par pretējo varēsit kliedēt viņa kamermūzikas koncertā rītvakar Sv.Annas baznīcā pulksten 17.
Atšķirībā no daudziem komponistiem, kuru dzīves ir šūpojušās atzīšanas un aizmirstības, vientulības un bohēmas, ciešanu un prieka viļņos, F.Mendelszona – Bartoldi mūža gājums bija gluds un pārticīgs. Viņam bija viss, ko vien var vēlēties, – bagāta ģimene, kas atbalstīja dēla talantu; lieliska izglītība mūzikā, valodās un gleznošanā; ģimenes muzicēšanas tradīcijas un mājas orķestris, tikšanās ar sava laika dižgariem J.V. Gēti, H.Heini, K.M.Vēberu, N.Paganīni; ceļojumi uz Parīzi, Romu, Londonu, vēstures un filosofijas studijas Berlīnes universitātē. Šī veiksminieka biogrāfija turpinās arī Mendelszona muzikālajā darbībā – jau 20 gadu vecumā viņš izceļ no aizmirstības un vada J.S.Baha “Mateja pasijas” atskaņojumu Berlīnē, vēlāk darbojas kā pianists un diriģents Londonā, 1833. gadā ieņem Diseldorfas mūzikas direktora vietu; pēc diviem gadiem kļūst par Leipcigas “Gevandhaus” koncertzāles diriģentu, paceļ pilsētas mūzikas dzīvi nebijušā augstumā un atver Leipcigas konservatoriju; 1842. gadā pēc ķeizara Frīdriha Vilhelma IV uzaicinājuma ieņem Prūsijas mūzikas ģenerāldirektora posteni.
Bet ne jau šo panākumu dēļ šodien zinām Mendelszona vārdu. Kompozīcijas, kas guvušas atzinību autora dzīves laikā, ir izturējušas gadsimtu pārbaudi un skan vēl joprojām.
F.Mendelszona – Bartoldi pirmie sacerējumi – dziesmu spēles un stīgu kvarteti – tapuši jau 11 gadu vecumā, uz 20 gadu sliekšņa Mendelszons jau ir operu, stīgu simfoniju, klavierkoncerta un orķestra uvertīru autors. Ražīgs un žanros daudzpusīgs ir viņa veikums līdz mūža beigām, kas negaidīti pienāk 38 gadu vecumā.
Mendelszona nozīmīgākie darbi ir mūzika Šekspīra lugai “Sapnis vasaras naktī”, oratorijas “Elija” un “Pauls”, klavieru miniatūru pērles, simfonijas, koncerti, vokālie darbi – no izvērstām psalmu kompozīcijām korim līdz neskaitāmām solodziesmām.
Mendelszons – Bartoldi dzimis pirms 195 gadiem un darbojās 19. – romantiķu – gadsimta ieskaņā, tomēr nevar nepamanīt iepriekšējo laikmetu ietekmi uz viņa mūziku – Baha un Hendeļa formu un monumentalitātes iespaidu, klasicisma skaidrību. Mendelszonam varbūt trūkst spilgtāko romantisma komponistu – kā Šopēns, Brāmss, Vāgners – dziļuma un dramatisma, taču viņa mūzika valdzina ar klasisku formu, grāciju, izteiksmes izjūtu un pāri visam – ar neizsmeļamu lirisku melodiju burvību.
Koncertā Sv.Annas baznīcā rītvakar skanēs sonātes daļas čellam ar klavierēm, divas liriskas ārijas tenoram, viena – kopā ar čellu, daļas no Mendelszona pirmās ērģeļsonātes. Kameriskumu korim domātajos darbos varētu saskatīt tajā, ka tagad tos atskaņo mazāks balsu skaits nekā Mendelszona dzīves laikā. Koris un soprāna solo dziedās daļu kantātes formā izvērstā 42. psalma.
Sv.Annas baznīcas kora diriģents Aigars Reinis, izvēloties koncerta programmu, protams, domājis arī par tās atbilstību baznīcas gada posmam – Ciešanu laikam –, ko aizvakar ievadīja Pelnu diena. Mendelszona trauksmainais optimisms mazāk iederētos Klusajā nedēļā pēc Pūpolsvētdienas, bet šim brīdim piemērotas rimtās noskaņas vairo kamertoņi, 42. psalma (parasti Zaļajā ceturtdienā dziedamā) tematika un koncerta noslēguma skaņdarbā pausts aicinājums: “Dod savu mieru!”.
Kopā ar baznīcas kori koncertā piedalīsies LMA pedagoģe soprāns Aira Rūrāne, Latvijas Radio kora solists baritons Gundars Dziļums, Ivars Bezprozvanovs, LNO orķestra čellists ar spilgtu solista individualitāti un romantisku spēles manieri, Kristīne Adamaite, Rīgas Anglikāņu baznīcas ērģelniece, kam ievērojama pieredze sadarbībā ar Latvijas labākajiem koriem.
