Šodien lai apsveicēju pulks kupls Skaidrītēm, Skaidrām un Justiem.
Šodien lai apsveicēju pulks kupls Skaidrītēm, Skaidrām un Justiem.
Satiekoties ar Skaidrīti, jāsecina, ka vārds viņai pilnībā atbilst – smaidīga, sirsnīga, nedaudz samulsusi. Sarunā atklāta.
Dzīvē ir iznācis, ka Skaidrītei Vasiļjevai vārds dots divas reizes. Tā viņu bija nosaukusi mamma. Audžumamma, meitenes vārdu iepriekš nezinot, bija devusi savu – arī Skaidrīte. “Ar to man ir viegli sadzīvot. Nav grūti pasmaidīt, nav grūti uzklausīt cita sāpi vai problēmu, pašas skumjas paturot sevī,” stāsta “mazā” Skaidrīte, tā viņu mīļi dēvē kolēģi.
Jaunībā gaviļnieces aicinājums bija medicīna, un, lai gan viņa ieguvusi medmāsas profesiju, tajā nostrādāti tikai trīs gadi. Tagad Skaidrīte zemnieku saimniecībā “Ģinguļi” ir grāmatvede. Gaviļnieces aizraušanās ir akordeona spēle. Bērnībā izmēģināta ģitāra un vijole. Arī krustvārdu mīklas ir aizraujošas. Dažu reizi pie tām nosēdēts pat līdz rīta stundai.
Vēl Skaidrītes sirdslieta ir puķes. Tās viņa audzē pat dzīvojamās mājas kāpņu telpā, tā padarot apkārtni skaistāku. “Man patīk, ja visapkārt ir skaisti, ne tikai dzīvoklī. Esmu izlikusi puķu podus visur. Ziemassvētku kaktuss uzziedēja uz svētkiem un nu sagaidījis vārdadienu. Puķes mani mīl. Kāpēc? Nezinu, varbūt tāpēc, ka katru dienu ar tām sarunājos, sasveicinos,” par savām mīlulēm stāsta Skaidrīte.
Vārdadienu gaviļniece allaž svin pašu tuvāko lokā – kopā ar vīru, meitu un dēla ģimenīti, mazmeitiņu Elizabeti. “Mums jau sen ir iedibinājusies “agro rīta stundu tradīcija”: neatkarīgi no dienas un agruma gaviļnieku vai jubilāru ģimenē sveicam visi kopā – no paša rīta. Tie ir ļoti gaidīti rīti,” teic Skaidrīte, kuras sapnis ir redzēt mežonīgāku dabu, piemēram, Skandināvijas valstīs.
