Ministru kabinets šim gadam noteicis gan lielāku baltā cukura ražošanas kvotu, gan augstākas cukurbiešu minimālās iepirkuma cenas nekā pērn.
Ministru kabinets (MK) šim gadam noteicis gan lielāku baltā cukura ražošanas kvotu, gan augstākas cukurbiešu minimālās iepirkuma cenas nekā pērn.
Baltā cukura ražošanas pamatkvota jeb A kvota šogad ir 66 400 tonnu, savukārt papildu kvotas jeb B kvotas apjoms ir 105 tonnas. Kopā iznāk 66 505 tonnas, un tā ir nedaudz lielāka kvota par pērn noteikto. Atgādinām, ka valsts noteiktā cukura ražošanas A kvota 2003. gadā bija 62 000 tonnu.
Noteikta arī kvotas sadale starp cukura ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām). Proti, akciju sabiedrībai “Jelgavas Cukurfabrika” cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) ir 41588,73 tonnas, bet cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 65,77 tonnas. Savukārt akciju sabiedrībai “Liepājas Cukurfabrika” cukura ražošanas A kvota ir 24811,27 tonnas, bet cukura ražošanas papildu kvota jeb B kvota – 39,23 tonnas.
Cukura ražošanas kvota 2004. gadam noteikta atbilstoši ES piešķirto cukura ražošanas kvotu apjomam. Šogad, tāpat kā pērn, virskvotas jeb C kvotas cukura apjoms nav noteikts. Tas ir virsplāna cukurs, kas, pēc likumā “Par cukuru” teiktā, ir jāeksportē.
MK pieņēma arī rīkojumu par cukurbiešu minimālo iepirkuma cenu šim gadam: pamatkvotas cukurbietēm tā būs 46,72 eiro par tonnu, bet papildu jeb B kvotas saldajām saknēm – 28,84 eiro par tonnu. Valdība nolēma, ka samaksu par cukurbietēm varēs noteikt latos pēc Latvijas Bankas kursa norēķinu dienā. Zīmīgi, ka, pielīdzinot iepirkuma cenas ES līmenim, tās būs augstākas nekā iepriekšējos gados. Piemēram, pagājušajā gadā minimālā iepirkuma cena bija attiecīgi 18,80 un 13,15 latu par tonnu A un B kvotas cukurbiešu.
Cukurbiešu minimālajām iepirkuma cenām ir jāatbilst ES līmenim, jo saldās saknes tiks novāktas un cukurs ražots, kad Latvija būs ES dalībvalsts.
