Kopš Demokrātiskās partijas «Saimnieks» aiziešanas no valdības visas acis veras uz «Latvijas ceļu».
Kopš Demokrātiskās partijas «Saimnieks» (DPS) aiziešanas no valdības visas acis veras uz «Latvijas ceļu» (LC). No tā atkarīgs, vai šonedēļ Guntara Krasta valdībai lemts krist vai turpināt darboties līdz 7. Saeimas vēlēšanām. «LC» konference sestdien Valmierā parādīja, ka vairums «ceļinieku» sliecas atbalstīt G.Krastu.
Krastu balstļs arļ nesenie nelabvēļi
Apņēmību atbalstīt G.Krastu izteikuši arī nesenie valdošās koalīcijas naidnieki Kreitusu pāris, Nacionālā reformu partija (NRP), «zaļie» un pat deputāts Vītols, kas nesen paziņojis par savu iešanu pie visu Saeimas lielpartiju kopējā bieda Andra Šķēles. G.Krasta pozīcijas ir labilas. Viņš pats gan saskaitījis, ka atbalstītāju pulkā esot vismaz 55 deputāti. Valdību atbalstītgribošo spēku savstarpējās pretrunas nav izgaisušas, «LC» ne dzirdēt negrib par biedrošanos ar Kreitusiem, apšaubāms ir arī ilgstošs miers starp NRP un «TB»/LNNK, jo NRP ir LNNK iekšējo nesaskaņu un šķelšanās rezultāts.
Premjers un prezidents runā vienā valodā
Diezin vai «LC» kvēli alkst pēc koalīcijas ar «tēvzemiešiem», taču ir vairāki apstākļi, kas «ceļiniekus» attur saraut saites ar G.Krastu. Pēdējā laikā monolītā tandēmā darbojas prezidents Guntis Ulmanis un premjers G.Krasts, kuri dažbrīd runā vieniem un tiem pašiem vārdiem, lamājot DPS par gļēvuļiem. Viegli nojaušams, ka G.Ulmanis ir piedraudējis «ceļiniekiem», ka G.Krasta nomešanas gadījumā viņš citu premjera kandidatūru nenosauks. «LC» saprot, ka G.Ulmanis šobrīd ir figūra, ar kuru nav ieteicams kašķēties. Jebkurā gadījumā «LC» negrib, lai izskatītos tā, ka viņi bijuši G.Krasta gāzēji.
«TB»/LNNK uzvedas uzmanīgi, viņi ir piekrituši kompromisiem, nokaujot savu «nelokāmo» nostāju, ka pilsonības likums ir negrozāms.
Valdļbas palikņanai var būt arļ negatļvas sekas
Valdības krišana nav nekas labs, jo tā pasaulei rāda, ka valsts nav stabila. Taču G.Krasta valdības palikšanai var būt arī negatīvas sekas. Krievija var ieciklēties, ka nekādu attiecību tai nebūs ar valsti, kuras valdību vada krasi nacionālistiskas krievu nīdēju partijas pārstāvis G.Krasts. Par šādu imidžu diemžēl ir gana rūpējusies «TB»/LNNK partija, regulāri kaitinot Krieviju. Nebūtu ne vainas, ja šādas atziņas skanētu no opozīcijas gala (vai katrā valstī mēdz būt krasu viedokļu paudēji), taču citādi ir, ja tas skan no valdošas partijas mutes. Tad ne vien krievi, bet arī rietumvalstu varasvīri sāk ausīties un viebties.
Bāž galvu nedresēta lāēa rļklē
Savukārt G.Krasts ir rūpējies, lai viņu Austrumos uzskata par nenopietnu, ekonomikas reālijas neizprotošu valstsvīru. Piemēram, Ukrainā viņš lielīgi stāstīja, ka, ja ukraiņi neparakstīs tirdzniecības līgumu, tad gan jau latvieši atradīs ceļus savai precei uz Ukrainu, piemēram, caur Igauniju. Tikpat lielīgi viņš paudis, ka, ja Krievija nedos Latvijai gāzi, Latvija to dabūs no Norvēģijas. Kaut ko tādu runāt lielās politikas līmenī ir tas pats, kas bāzt galvu nedresēta lāča rīklē, un nav brīnums, ka lācis kož galvu nost. Krasta un Ulmaņa tandēms laimīgā mierā izturas tā, it kā nekas traks nenotiktu un Latvija bez Krievijas tirgus un izejvielām varētu mierīgi iztikt. Daļēji viņiem ir taisnība. Naftas cenas ir kritušās, un Krievija gluži objektīvu, nevis politisku iemeslu dēļ ir spiesta samazināt eksportu. Agri vai vēlu Krievija būs spiesta sūknēt naftu normālos apjomos caur Ventspili, jo pagaidām ērtāka ceļa uz Rietumiem tai nav. Pat, ja, ideoloģisku murgu pārņemta, tā turpinās spītēties, «ieslēgsies» globāli naftas biznesa spēki, kas nepieļaus «trombu» Ventspilī, kas traucētu normālu Austrumu Rietumu naftas riti.
Turpretī pārtikas rūpniecībā, mašīnbūvē, farmaceitiskajā rūpniecībā, tekstilrūpniecībā Krievija var mierīgi bez sāpēm sev iegriezt Latvijas uzņēmējiem. Tas novedīs pie bankrotiem, darba vietu zuduma un nikniem, badainiem pūļiem pie Ministru kabineta un Prezidenta pils. Jau tagad, pastāvot neoficiālām sankcijām, daudzu uzņēmumu zaudējumi ir milzīgi, un premjera un prezidenta sapņainajam mieram nav pamata.
Pragmatiskā partija «LC» itin labi saprot, ka, lai atsāktu kaut cik produktīvu dialogu ar Krieviju, G.Krasts var būt par traucēkli, taču arī no iespējamā koalīcijas partnera «tēvzemiešu» atstumšanas gadījumā DPS «ceļinieki» baidās. Vēl vairāk nekā no «saimniekiem» «ceļinieki» baidās no propagandas mašīnas rēcieniem presē gadījumā, ja viņi veidos valdību kopā ar DPS bez «TB»/LNNK. Jau tagad var spilgti iztēloties, par kādām «latvju zīlēm Kremļa tornī» viņus iztēlos politiskie konkurenti un nevis šādā tādā, bet pašā centrālākajā dienas presē, jo savu ietekmi uz vairāku lielu laikrakstu galveno redaktoru prātiem «ceļinieki» jau labi pasen ir zaudējuši.
Saliekot kopā plusus un mīnusus, jāsecina, ka vismaz pašlaik no «LC» puses nenāks G.Krasta gāšanas iniciatīvas. «Ceļinieki», tāpat arī citas valdītgribošās partijas, vēros, kas notiks tālāk. Savukārt DPS jau var sākt asināt ieročus karam opozīcijas ierakumos, un šī opozīcija vairs nebūs tāda, kurā valdošie varēs neklausīties. «Saimnieki» ir lielākā frakcija Saeimā, tā šobrīd ir piektdaļa Saeimas.
Ņķēle noraugās ar smaidu no malas
Valdošo partiju neveiksmēs ar gardu smīnu no malas noraugās Andris Šķēle, kas atsācis aktīvi zīmēties, lai izstieptu garāku preses interesi par sevi. Viņš vispirms prezentēja tikai savas jaunās Tautas partijas (TP) logo, pietaupot jau uzrakstīto partijas manifestu šai nedēļai. Manifesta saturs jau galvenajos vilcienos ir zināms. TP rūpēšoties par to, lai katra ģimene var izaudzināt un izglītot trīs bērnus, un tamlīdzīgas banalitātes. TP iestāšanās par mazu, kaujasspējīgu un profesionālu armiju skan gandrīz kā Joahima Zīgerista «armija kā ezis», un neviļus nāk prātā J.Zīgerista nesen sacītais, ka A.Šķēle no viņa daudz ko esot patapinājis. Vēl A.Šķēle aicina pie sevis visus, kas vīlušies līdzšinējos politiķos. Tā, it kā viņš pats nekad nekādā amatā nebūtu bijis un pie Latvijas politiskās elites nemaz nepiederētu.
