Agrāk varēja iet mežā un mierīgi savākt kritušos kokus un zarus noteiktā daudzumā, tā samērā viegli iegūstot malku apkurei gada aukstajos mēnešos. Vai tiesa, ka tagad tas esot liegts?
Agrāk varēja iet mežā un mierīgi savākt kritušos kokus un zarus noteiktā daudzumā, tā samērā viegli iegūstot malku apkurei gada aukstajos mēnešos. Vai tiesa, ka tagad tas esot liegts?
Bet varbūt mežā zarus malkai vēl joprojām var lasīt ikviens, jautā lasītājs, kas nevēlas palikt bez kurināmā. Ir jau arī žēl noskatīties, ka mežā guļ un pūst laikam taču nevienam nevajadzīgi, sakrituši koki. Ja būtu ļauts, tos kāds varētu savākt un tā nodrošināties ar siltumu.
Taču visās lietās ir jāievēro likums. Jelgavas virsmežniecības inženieris mežkopis un konsultants Jānis Liepa paskaidro, ka Meža likuma 12. pants paredz: bez atļaujas drīkst cirst sausos un vēja gāztos kokus savā īpašumā vai mežā, kas ir personas tiesiskajā valdījumā. Gadā var nocirst desmit kubikmetru sauso un vēja gāzto koku un zaru attiecīgās mežniecības teritorijā.
Tiem, kuriem nav sava meža, lai sagādātu malku apkures sezonai, jāvēršas pie valsts mežu apsaimniekotāja – valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecības Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā. Var arī zvanīt pa tālruni 3007166. “Tur norādīs, kur meklēt jūsu dzīvesvietai tuvāko iecirkņa vadītāju, un viņš sīki izskaidros, kā likumīgi var iegūt ziemai malku valsts mežos,” skaidro mežkopis J.Liepa.
