Pēc nepilniem diviem mēnešiem Latvija būs kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, kad jāsāk apgūt pieejamais ES finansējums.
Pēc nepilniem diviem mēnešiem Latvija būs kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, kad jāsāk apgūt pieejamais ES finansējums. Aizvien biežāk tiek atzīts, ka mūsu valsts tam ne tuvu nav gatava.
Ir līdzekļu apguves mehānisma skelets, bet, kad šo mehānismu varētu nokomplektēt pilnībā un tas sāktu darboties, nav skaidrs. Tomēr līdztekus valsts gatavībai arī ikvienam ES naudā ieinteresētajam, tostarp uzņēmējiem, jāpaaugstina sava gatavības pakāpe piedāvāto saņemt. Jāiemācās labāk plānot savu biznesu un pamatoti pierādīt, kāpēc tieši konkrētajām iecerēm jādod atbalsts.
Kā sava uzņēmuma attīstību ES prognozē un kā struktūrfondu līdzekļus izmantot plāno Jelgavas uzņēmēji? Uz šo jautājumu atbild tipogrāfijas direktors Juris Sīlis. “Ziņas” jau rakstīja, ka uzņēmuma mērķis ir nostiprināt pozīcijas un kļūt par vadošo reklāmas un informatīvo materiālu izgatavotāju Latvijā. Pašlaik tipogrāfija ir sestais lielākais poligrāfijas uzņēmums valstī.
“Nesaskatu problēmas, kas līdz ar iestāšanos ES varētu rasties poligrāfijā. Drīzāk redzu ieguvumus, attīstību. Ekonomisko aktivitāšu palielinājums poligrāfijai nozīmē vairāk labumu – lielāka birokrātija prasa vairāk veidlapu…Vienīgi neesmu pārliecināts, vai būsim pietiekami stipri un gudri, lai vienmēr precīzi visu izsvērtu un būtu līdzvērtīgi partneri, nevis paklausīgi izpildītāji.
Piedaloties semināros, iesaistoties starptautiskos projektos, ar Eiropas valstu speciālistiem iepazinos pirms gadiem desmit Lauksaimniecības konsultāciju centrā. Esmu pārliecinājies, ka viņi nav iecirtušies, prot ieklausīties argumentos. Tikai mums pašiem jābūt pārliecībai un stingrai nostājai.
Galvenajos vilcienos ar ES struktūrfondiem esmu iepazinies, tie paver iespējas gan darbinieku izglītošanai, gan infrastruktūras sakārtošanai un tehnoloģiju modernizēšanai. Vieglāk būs uzņēmumiem, kas jau veikuši zināmus priekšdarbus, kaut vai ieguvuši ISO kvalitātes vadības sertifikātu. No svara būs arī darba kvalitāte, līdzšinējā attīstība, iegūtā reputācija. Uzliktie ierobežojumi ir jāpieņem ar izpratni. Jā, projektu nosacījumi ir sarežģīti, ar to jārēķinās. Taču naivi būtu domāt, ka kāds tāpat vien piedāvās naudu. Tā nebūs.
Uztrauc tas, cik gatavi būsim strādāt ar ES naudu. Valdība ir kritusi, jaunā vēl veidojas. Bet ES struktūrfondu apguves jautājumi, procedūru kārtība, administrēšanas instrumenti un daudzi citi jautājumi nav sagatavoti. Tas radīs haosu. Bet citādi nav no kā baidīties.
Arī Jelgavas tipogrāfija noteikti centīsies izmantot ES struktūrfondu iespējas. Pašlaik nopietni attīstām informācijas sistēmu, kas nozīmē ērtību palielināšanos pašiem un klientiem, nodrošina lielāku aprites ātrumu un samazina izmaksas. Apmeklējot rietumvalstu tipogrāfijas, esmu pārliecinājies, ka turienes apstākļos tādā pilsētā kā Jelgava ir četras piecas mūsu jaudām atbilstošas tipogrāfijas. Papīra patēriņš uz iedzīvotāju ir daudz lielāks, krietni plašāks ir reklāmas materiālu tirgus. Arī pie mums tas attīstīsies.
Līdzīgā tipogrāfijā Vācijā strādā ne vairāk kā 30 darbinieku. Mūsu uzņēmumā ir 114 cilvēku. Ar to jārēķinās kopējā tirgū, jāpēta līdzīgu uzņēmumu prakse. Ja gribam Eiropas algas, šie spēles noteikumi jāņem vērā. Mūsu uzdevums ir kāpināt ražošanas apjomus, attīstot tehnoloģijas, bet nepalielinot strādājošo skaitu.
Viens no attīstību ierobežojošiem faktoriem tipogrāfijai varētu būt brīvas platības trūkums pie uzņēmuma. Pēc diviem trim gadiem šī problēma varētu būt aktuāla. Citus bremzējošus faktorus neredzu. Pašlaik grūti prognozēt, kā rīkosimies: attīstīsimies, veidojot ražotni citā, lielākā teritorijā, vai citādi.
