Jo tuvāk NATO paplašināšanās, jo sliktākas kļūst Krievijas un šīs alianses attiecības, uzsver Krievijas augstākā ranga politiķi.
Jo tuvāk NATO paplašināšanās, jo sliktākas kļūst Krievijas un šīs alianses attiecības, uzsver Krievijas augstākā ranga politiķi. Viņi izprot alianses “klātbūtnes” nepieciešamību Rumānijā un Bulgārijā (tas esot svētīgi cīņā pret terorismu), taču netiek gudri, kādēļ NATO būtu jāpaplašinās Baltijas valstīs. Uz šā fona tad arī labāk izgaismojas beidzamā laika “zobu rādīšana” Latvijai. Krievijai tomēr jāatzīst, ka vecie laiki ir beigušies un Latvija nav Krievijas ietekmes zonā. Ja krievi to sapratīs, tad abu valstu attiecībās problēmu nebūs. Krievija meklē ieganstus, lai nevajadzētu normalizēt attiecības ar Latviju. Tā lielākajā Krievijas laikrakstā “Izvestija” teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Ja Krievija īstenos draudus un ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Latviju, tā būs lielāka zaudētāja, jo arī ES atbildēs ar to pašu. Savukārt NATO ir spērusi pirmo soli, lai aizsargātu Baltijas valstu gaisa telpu. Iepriekšējās brīdināšanas lidmašīnu “Awacs” lidojumi sadusmojuši Maskavu, bet nav izraisījuši oficiālus protestus. Kremlis vēlas aizkavēt Baltijas valstu apbruņošanu un neatlaidīgi cenšas panākt, lai ātrāk tiktu ratificēts CFE līgums. Turklāt Baltijas valstis 8. februārī nosūtīja NATO vēstuli ar lūgumu aktīvi parūpēties par to gaisa telpas aizsardzību.
