Gājēju celiņi nedrīkst būt slideni, un sētniekiem vajadzības gadījumā tie jākaisa ar smiltīm. Ne vienmēr šoziem tas izdevies, tādēļ bijušas arī iedzīvotāju sūdzības.
Gājēju celiņi nedrīkst būt slideni, un sētniekiem vajadzības gadījumā tie jākaisa ar smiltīm. Ne vienmēr šoziem tas izdevies, tādēļ bijušas arī iedzīvotāju sūdzības.
Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja Natālija Vasiļjeva šoziem atceras tikai vienu dienu, kad vairāki jelgavnieki zvanījuši, aizrādot, ka pagalmu celiņi ir pārlieku slideni. “Kad ledus apakšā un ūdens virsū, grūti ar smiltīm novērst slīdību. Toreiz naktī bija sauss un auksts, bet no rīta lija. Sētnieki pamatīgi nomocījās, jo lietus smiltis visu laiku mazgāja nost,” atminas N.Vasiļjeva. Pa kādai sūdzībai bijis vēl vairākas dienas.
NĪP sētnieki ar smiltīm kaisa pagalmu ietves, braucamos celiņus, trepes uz kāpņu telpu, sliekšņus un lieveņus, kā arī apsaimniekojamām mājām piegulošos trotuārus līdz ielai. Sētnieki smiltis glabā pagrabos vai pie mājas apklāj ar plēvi. Vienubrīd tās turētas speciālos plastmasas sadzīves konteineros, taču RAF masīvā pāris nakšu laikā tie pazuda. NĪP labiekārtošanas speciālists Kaspars Čamanis teic, ka īpaši pavasaros smiltīm “pieaug kājas”.
Ik gadu NĪP iegādājas ap 100 kubikmetru smilšu. Šai ziemai – no Svētes karjeriem. Citkārt tas ir par daudz, taču šogad smilšu pat pietrūcis, tādēļ tās pirka klāt.
“Sētnieki smiltis kaisa pēc vajadzības, un mēs viņu darbu kontrolējam. Starp citu, sētnieka darba laiks ir ne vien agrās rīta stundas, bet arī pēcpusdienās no pulksten 15 līdz 18,” piebilst N.Vasiļjeva.
SIA “KULK” ap 50 sētnieku kaisa tās pilsētas ietves, par kuru labiekārtošanu noslēgts līgums ar pašvaldības aģentūru “Pilsētsaimniecība”. “Teritorija ir visai sadrumstalota, jo līdztekus mums un NĪP ietves uztur kārtībā arī privātīpašnieki, uzņēmumi, kooperatīvi,” teic “KULK” sētnieku iecirkņa vadītāja Terēza Dūdiņa. Uzņēmums atkarībā no laika apstākļiem ziemā iztērē no 20 līdz 50 tonnām smilts un sāls maisījuma mēnesī. Viena tonna maksā nedaudz vairāk par pieciem latiem. Maisījumu glabā pilsētā sētniekiem pieejamās vietās pelēkās kastēs, ko vandaļi nereti pamanās salauzt. T.Dūdiņa vērtē, ka šoziem ietves bija notīrītas, nokaisītas un neslīdēja. Tikai vienu reizi, kad kāda sētniece bija saslimusi, zvanījis ar ietvju stāvokli neapmierināts jelgavnieks. Todien tiešām snidzis un kaisīt vajadzējis.
