Ar Pelnu trešdienu katoļu baznīcā sākas 40 dienu gavēnis, kad ticīgie uzturā atsakās no gaļas un ar lūgšanām gatavo sevi Kristus augšāmcelšanās dienai Lieldienās.
Ar Pelnu trešdienu katoļu baznīcā sākas 40 dienu gavēnis, kad ticīgie uzturā atsakās no gaļas un ar lūgšanām gatavo sevi Kristus augšāmcelšanās dienai Lieldienās. Bet kas tad ir gavēnis un kā tas cilvēkiem jāsaprot?
Katoļu baznīcā, gatavojoties Lieldienām, jau kopš 4. gadsimta tiek praktizēts 40 dienu gavēnis – lūgšanu un tuvākmīlestības darbu laiks. Tas tiek piedāvāts visiem kristiešiem, lai tie atgrieztos pie Dieva. Lai izprastu šo gandarīšanas laiku, ir vērts pārdomāt gan par tā nozīmi, gan norisi. Ja gandarīšanas laiku aplūkojam vēsturiski, redzam, ka Ēģiptē jau 3. gadsimta beigās parādās 40 dienu gavēnis. Kāpēc 40 dienu? Šādu laiku Jēzus pavadīja tuksnesī neēdis un nedzēris, tika ļaunā gara kārdināts, bet visas kārdināšanas atraidīja un uzvarēja.
Šodien reti kurš izprot gavēņa garīgo nozīmi. Bieži tiek izcelta tā farizejiskā puse un uzsvērts, ka tas var būt bīstams veselībai.
Gavēt – tas ir veselīgi
Gavēšana ir radošs darbs, jo nav noteikts, ka tikai piektdienās jāatturas no gaļas ēdieniem. Izvēloties gavēšanas veidu, īpašs noteikums ir, lai katrs konsultētos ar savu garīgo tēvu un biktstēvu, jo arī garīgajās jomās ir iespējami pārspīlējumi, un tie var izraisīt pretēju efektu – garīgo sabrukumu. Ja cilvēks jūt, ka kāda lieta traucē – alkohols, smēķēšana, pārmērīga kafijas dzeršana un datorspēles, kas, izmantojot mēreni un ar prātu, cilvēkam nekaitē, viņš var apņemties 40 dienas no tās atturēties. Gavēšana nav ārēja izrādīšanās, tas ir nosacījums svētības saņemšanai. Ja cilvēks atsakās no kārumiem, gaļas un piena produktiem, bet turpina zagt, no šādas gandarīšanas nebūs nekāda labuma.
Gavēnis – garīgās “spodrības mēnesis” katoļu baznīcā sākas ar Pelnu trešdienu, kas šogad iekrita 25. februārī. Šajā dienā baznīcā pelni – iznīcības simbols – tiek svētīti un kaisīti uz baznīcā atnākušo galvām. Kaisīšanas laikā saka zīmīgus vārdus: “Piemini, cilvēk, ka tu puteklis esi un par putekli atkal pārvērtīsies!”, tādējādi atgādinot, ka miesa nomirst, bet dvēsele paliek. Tikai tai ir neiznīkstoša vērtība. Tomēr atgādinājums par miesu un tās pārvēršanos puteklī nav miesas nicināšana.
Dietologi norāda, ka gavēnis ir īstais laiks, lai atcerētos, ka mūsu ķermenim ir savi ekspluatēšanas noteikumi. Var jau vieglprātīgi darīt sev pāri, nesātīgi pārēdoties, dzerot, smēķējot un neatpūšoties. Bet, kad nāk lieli vēji, kāršu namiņš – nekopts ķermenis – sabrūk. Pavasaris bieži vien ir depresiju laiks. Zinātniski pierādīts, ka depresijā cilvēks neapzināti izvairās no produktiem, kas viņu varētu atveseļot. Viņiem negribas ēst augļus vai dārzeņus, bet gavēņa laikā no tā izbēgt nevar.
Gavē ne tikai kristieši
Pareizticīgo praksē gavēnim ir liela nozīme – ja sīki ievērotu visus ierobežojumus ēšanā, tad gadā gavēnis būtu gandrīz 200 dienu.
Musulmaņi gavēšanai atvēlējuši lunārā kalendāra devīto mēnesi un to sauc par ramadānu. Dienas laikā nedrīkst neko ēst un dzert. Ramadānā jāatturas no jebkādām aktivitātēm, kas sagādā baudu. Arī no seksa. Visi šie noteikumi attiecas tikai uz diennakts gaišo daļu, jo, kolīdz iestājas nakts, musulmaņi var darīt to, ko sirds kāro.
Arī jūdiem vairākas dienas gadā ir gavēnis. Neēdot un nedzerot viņi pauž sēras par noteiktu vēsturisku notikumu un grēku nožēlošanu. Taču dažādus ierobežojumus ēšanā viņi ievēro arī ikdienā.
