Jelgavnieks Raimonds Biedrītis otro gadu studē LLU Sociālo zinātņu fakultātē. Viņš politikā iesaistījies nejauši, un tas arī noteicis viņa piederību Latvijas Zemnieku savienībai.
Jelgavnieks Raimonds Biedrītis otro gadu studē LLU Sociālo zinātņu fakultātē. Viņš politikā iesaistījies nejauši, un tas arī noteicis viņa piederību Latvijas Zemnieku savienībai (LZS).
“Par LZS atbalstītāju kļuvu pavisam negaidīti,” smejoties teic Raimonds. “Mācījos Spīdolas ģimnāzijas 10. klasē, aktīvi darbojos teātrī pie režisora Agra Krūmiņa. Teātrim tuvojās desmit gadu jubileja, un mēs ar Agri izdomājām organizēt festivālu. Vienīgais – tam vajadzēja finansējumu. Sagadījās, ka tajā laikā divas pazīstamas meitenes bija dabūjušas finansējumu no LZS citam projektam, bet to nevarēja realizēt. Tā nu es “savācu” viņas un aizgājām pie partijas vietējā līdera Kārļa Boldišēvica. Izstāstīju, kas par lietu – vajag finansējumu festivālam. Galu galā viņš piekrita mums dot naudu, bet tikai ar noteikumu, ka mums jāorganizē priekšvēlēšanu kampaņa. Tādēļ varu teikt, ka to naudu nopelnījām. Kampaņas laikā kļuvu par K.Boldišēvica asistentu, gāju daudz kur līdzi, tikos ar vēlētājiem. Vārdu sakot, iedevu mazo pirkstiņu – un iepatikās. Vēlēšanu rezultāti bija necerēti labi – četri politiķi tika Jelgavas Domē. Arī festivāls izdevās. Bet es esmu kļuvis par aktīvu LZS atbalstītāju. Neesmu biedrs, jo iestājos zemessardzē un nedrīkstu būt nevienai partijai piederīgs.” Savu nākotni Raimonds nav izlēmis. Esot divas vīzijas – politika vai darbs militārajā jomā.
“Mums ir sākušies jaunie – pēc neatkarības – laiki, bet politiķi ir vecie. Vēl nav izaugusi jaunā daudz demokrātiskāka politiķu paaudze, tā varētu nākt pēc gadiem desmit. Kad viņi tiks pie “šprices”, varētu būt nopietnākas pārmaiņas.
Uz jautājumu, kā tikt līdz ministra krēslam, Raimonds atbild, ka lielai daļai jauniešu ceļš ir vienāds – skolēnu/studentu pašpārvalde, politiskās partijas jauniešu organizācija/partija, pašvaldību vēlēšanas, Saeima. Taču ceļš esot ļoti garš, līkumains un sarežģīts.
