Šodien vārda svētkus svin Austras un Auroras. Ikdienā Austru Veinbergu visbiežāk neuzrunā vārdā, bet gan vienkārši sauc par māsiņu, jo viņa strādā par medmāsu Jelgavas 4. vidusskolā.
Šodien vārda svētkus svin Austras un Auroras.
Ikdienā Austru Veinbergu visbiežāk neuzrunā vārdā, bet gan vienkārši sauc par māsiņu, jo viņa strādā par medmāsu Jelgavas 4. vidusskolā. “Šajā skolā esmu vienpadsmito gadu, bet medicīnā – trīsdesmit trešo,” tā par savu profesionālo pieredzi saka Veinbergas kundze. Uz medpunktu nāk gan pirmklasnieki, gan izlaiduma klases jaunieši – dienā divdesmit līdz trīsdesmit cilvēku. Mazie, protams, palīdzību meklē biežāk. Citam pietiek ar to, ka noslauka asaru un iedod kādu vitamīnu, citam lieta nopietnāka – tad jābrauc uz slimnīcu (parasti ar mašīnu izpalīdz skolas direktors). Tomēr lielas traumas Austras Veinbergas darbā skolā nav gadījušās. “Veselīgāki ir tie bērni, kas nāk uz skolu kājām, nevis tie, kurus rītos “izmet” no mašīnām,” savus vērojumus atklāj medmāsa.
Gaviļnieces meitai Baibai ir trīs meitas un dēls. Vecāmāte palīdz mazbērnu audzināšanā. Kaut gan lielākā mazmeita jau izveidojusi savu ģimeni, mājas rūpju ir daudz. Tikai sev viņa atvēl laiku vienreiz nedēļā, kad dodas uz mēģinājumu pensionēto skolotāju ansamblī “Zemgales virši”. Dziedāšana viņai ir mīļa visu mūžu. Dziedāts arī jauktajā korī “Zemgale”, Tērvetes korī.
Austras Veinbergas kundzi vārdadienā parasti sumina draudzenes, darba kolektīvs, mājinieki. Agrāk sveicis arī kāds vīrietis. “Tas laiks gan ir aizgājis,” pasmaidot piebilst laipnā un možā kundze. Veselības ziņā viņa jūtas labi un cer, ka tā varētu būt vēl gadus desmit.
