Februāra beigās skolās notika projektu aizstāvēšana. Elejas vidusskolā Roberts Avots un Nauris Striks izstrādāja projektu «Pirmais latviešu motobraucējs Dakarā», kur sīki atspoguļoja faktus par šīm sacensībām.
Februāra beigās skolās notika projektu aizstāvēšana. Elejas vidusskolā Roberts Avots un Nauris Striks izstrādāja projektu “Pirmais latviešu motobraucējs Dakarā”, kur sīki atspoguļoja faktus par šīm sacensībām. Praktiskajā daļā ar projekta vadītājas skolotājas Sandras Avotas gādību tika realizēta tikšanās ar motobraucēju Jāni Vinteru.
25. februārī Elejas vidusskolas zālē apbrīns mijās ar sajūsmu un prieku, jo skolā viesojās tās absolvents, pasaules klases sportists Jānis Vinters. Ja šajā dienā kādam būtu gadījies tikšanās laikā nejauši iet garām aktu zālei, viņu pārsteigtu skolas pasākumiem tik netradicionālais klusums, kas valdīja, kad sportists stāstīja par saviem piedzīvojumiem Dakarā. Pat pirmās klases skolnieciņi, kuriem parasti ilga sēdēšana sagādā grūtības, bija klusi un ar aizrautību klausījās.
Katrs varēja ne vien iejusties tuksneša trasēs piedzīvotajā, bet arī “pamielot acis” ap motociklu un pat kā īstens sportists sēsties uz slavenā spēkrata, lai kopā ar Vinteru nofotografētos.
Neaprakstāms bija tikšanās sākums – kad Vinters ienāca zālē. Tik skaļas ovācijas un grandiozus aplausus Elejas vidusskolas sienas nekad vēl nebija jutušas. Bija nepārprotami skaidrs, ka visi klātesošie, ieskaitot skolotājus, turējuši īkšķus par mūsu sportistu. Es droši varu teikt un pat izcelt “mūsu sportists”, jo pozitīvā aura, kas ieplūda zālē līdz ar ciemiņa ierašanos, brīnišķīgā kopābūšanas izjūta neliekuļojot pierādīja, ka ikviens domās gaidījis šo tikšanos.
Zēni ar apbrīnu vēroja un vērtēja Vintera cīņu biedru – motociklu –, kas, lai gan daudz cietis, tomēr izstaroja savu varenību. Bez ievērības nepalika arī milzīgie kausi, kas greznoja mūsu skolas mazo skatuvīti, un dažam gluži vai mute palika vaļā, kad sportists atklāja, ka mājās tādu ir ap 90. Tika arī demonstrēti rallijreidā uzņemtie fotoattēli. Un vēl, un vēl – skolēnu sajūsmai un brīnišķīgajiem stāstiem, šķiet, nebija gala.
Laiks kopā ar sportistu bija jautru joku un jautājumu pilns. Tos uzdeva gan skolēni, gan arī pats sportists, tādējādi pārliecinoties, cik cītīgi mēs esam sekojuši līdzi viņa startiem. Zinošākajiem viesis bija sarūpējis uzlīmes, un neviens neaizgāja apbēdināts, jo Jānis Vinters, kā jau īsta slavenība, katram sniedza savu autogrāfu un paspieda roku.
Tikšanās Elejas skolā ar tās absolventu bija ļoti nozīmīga un pamācoša. Skolotāji var stāvēt klases priekšā un mācīt, taču viņi nevar iemācīt to, ko mums pierādīja sportists. Būdams dzīvs piemērs tam, ka cilvēks spēj piepildīt savus sapņus, viņš vienlaikus apliecināja, ka to var izdarīt tikai neatlaidīga cīniņā, ja cilvēks nepadodas, kamēr vien ir vesels un strādāt spējīgs.
Mēs sakām lielu paldies Jānim Vinteram par to, ka viņš, nesūrodamies par savainotajām un vēl dzīstošajām kājām, apmeklēja dzimto skolu, pastāstīja par saviem pārdzīvojumiem. Laikam jau sajuzdams savu novadnieku sirdīs, cik daudz tas mums nozīmēja. Arī mums taču kādreiz nāksies nostāties roku rokā ar savu pārliecību, lai cīnītos par saviem sapņiem. Novēlam mūsu novadniekam veiksmi, joprojām tikpat daudz neatlaidības un nākamā gada rallijreidā sasniegt galamērķi – Dakaru!
Ingūna Tanona, Elejas vidusskolas 11. klases skolniece
