«Sieviešu dienā izpērk sarkanās tulpes» (9. marts). Justeds: Mazliet pēc postpadomisma, mazliet pēc sarkanā, mazliet pēc cilvēku bariem, kas, lai parādītu arī citiem, ka sveic vai saņēmuši sveicienu svētkos, izpērk vītušas tulpes un sarkanas neļķes.
“Sieviešu dienā izpērk sarkanās tulpes” (9. marts)
Justeds: Mazliet pēc postpadomisma, mazliet pēc sarkanā, mazliet pēc cilvēku bariem, kas, lai parādītu arī citiem, ka sveic vai saņēmuši sveicienu svētkos, izpērk vītušas tulpes un sarkanas neļķes. Man tas atgādina pārblīvētu tirgu un “riktīgu” štampu – neko personisku vai intīmu tajā nesaskatu. Tāds skaļš “bums” vien ir no tā 8. marta! Bet lai jau tiek! Arī mani vismīļākie sveicieni sievietēm nu jau pagājušajos svētkos! Priekā!
dāma: Bija ļoti patīkami saņemt ziedus un apsveikumus no kolēģiem, un tas nemaz neatgādināja “padomijas” laika 8. martu. Vienkārši sakot, jauka diena un skaisti svētki!
9. marts: Kā katrs grib, tā svin. 8. martu vai kosmonautikas dienu, vai armijas svētkus, vai Oktobra revolūciju. Bet ar vienu noteikumu – lai tas neizvēršas par tautas simbolu, ka nu tie būtu visas Latvijas svētki. Atvainojiet, sarkano tulpju pircēji, man tas viss nav pieņemams. Man par to nāk smiekli.
Admins: Man šķiet, ka tas viss ir spēcīgs “sviests”. Vai tiešām ir tikai viena diena gadā, kad sievietei būtu jādāvina puķes. Tas jau atgādina 14. februāri – no tālām zemēm “ievazātas” muļķības, par kurām mēs te tagad tvīkstam.
kkkaaapppan: Lai vai kā, bet ļaudis ielās un sabiedriskās vietās pārsvarā bija līksmi, un ziedi, lai arī kādi, bija tik forši. Sievietes un vīrieši šķita pašapzinīgāki, neatkarīgi no ieņēmumiem, amatiem un sociālās piederības. Lai dzīvo 8. marts!
Fely: Man netika uzdāvināta neviena tulpe! Bija daudz rožu un pušķīšu, bet tulpju gan ne! Skaisti bija skatīties uz smaidīgām sievietēm ar ziediem rokās, bet vēl vairāk man patika redzēt vīriešu drūzmēšanos puķu veikalu tuvumā. Ir vajadzīga vismaz viena diena, lai vīrieši, kas ikdienā nemēdz dāvināt ziedus, atcerētos to izdarīt 8. martā. Nav nekādas vajadzības asociēt šos svētkus ar padomju laikiem. Galu galā ne jau ziediem ir nozīme (tulpes vai neļķes, tas lai paliek katra paša ziņā), galvenais ir tas, ka vīrieši atceras un iepriecina sievietes. Gribētos, lai tā būtu biežāk.
Forums “Netīrs ūdens!”
RAF iedzīvotājs: Es dzīvoju RAF masīvā un esmu ļoti neapmierināts ar karstā ūdens kvalitāti. Ielaižot ūdeni vannā, tā momentā kļūst dzeltena. Vanna un izlietnes ir pamatīgi jāberž ar spēcīgiem abrazīviem tīrītājiem vismaz divas reizes nedēļā, lai noņemtu rūsu. Sākumā domāju, ka dzeltenais ūdens ir cauruļu sliktā stāvokļa dēļ, bet nesen veselu mēnesi nāca ideāli tīrs karstais ūdens. Kas pie tā ir vainīgs?
Edmunds: Manuprāt, ne tikai karstais ūdens, bet arī aukstais ir “nežēlīgi” rūsains. Viss paliek tik dzeltens, ka grūti noberzt.
Mātera ielas iedzīvotājs: Par auksto ūdeni neko sliktu teikt nevaru, bet siltais tiešām ļoti ātri “atstāj brūnas pēdas” vannā. RAF iedzīvotājam varu ieteikt abrazīvo līdzekļu vietā lietot CIF vai kādu citu – efektīvi!
Edmunds: Man no beršanas ar CIF drīz visi nagi noies.
Nellija: Es dzīvoju Satiksmes ielā, un mums ir gluži otrādi. Siltais ūdens ir tīrs, bet aukstais pa laikam – īsti dubļi. Es varētu saprast, ka notiek kaut kādas avārijas, bet taču ne tik bieži. Ja jau vaina būtu caurulēs, mēs nekad tīru ūdeni sagaidīt nevarētu, bet tā nav. Šai parādībai ir neizprotami periodisks raksturs. Kam lai sūdzas? Kā lai ar to cīnās? Maksājam taču pietiekami daudz, lai varētu vēlēties normālu ūdeni!
afigel: Vajag vienkārši iegādāties dzeltenas vannas RAF iedzīvotājiem. Es domāju, to varētu risināt valdības līmenī – valsts varētu subsidēt šādu vannu iegādi.
Edmunds: No Eiropas fondiem katram RAF dzīvoklim pa dzeltenam džakuzi!
kastanja: Kastaņu ielas mikrorajonā ir tieši tāpat kā visur Jelgavā. Mēs ielikām filtrus, tāpēc tagad ir labāk. Jāvaktē gan, kad filtri ir jāmaina. Rakstītais, ka var lietot caurtecei tik un tik ilgu laiku, jo tie jāmaina daudz biežāk.
“Brīvība sākas no sliekšņa” (6. marts)
dadzene: Labs raksts! Iedvesmojošs! Cilvēciska pieredze, kas noder visiem. Kā mazs stāstiņš no “Cāļa zupas dvēselei”. Tik tiešām ir svarīgi, lai staigājošie, redzot cilvēku ratiņkrēslā, saprastu, ka var būt brīvi, un nebaidītos palīdzēt vai vienkārši pieiet klāt un pasveicināt. Raksta varonei un autorei novēlu visu, ko vien var sev vēlēties!
“Gaidāmas skaidras dienas un naktis” (9. marts)
Fely: Pavasaris ir jūtams! Saulīte spīd, cilvēki smaida un kaķi kļūst žiperīgi.
www.zz.lv
