Nesen «Ziņu» redakcija saņēma Jelgavas Domes Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas vēstuli, kuru parakstījuši divi deputāti – Jānis Bērziņš un Valentīns Grigorjevs.
Nesen “Ziņu” redakcija saņēma Jelgavas Domes Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas vēstuli, kuru parakstījuši divi deputāti – Jānis Bērziņš un Valentīns Grigorjevs. Tajā viņi lūdz pašvaldību skaidrot dažus ar pilsētas budžeta līdzekļu izlietojumu saistītus jautājumus (Publicētā vēstule nav rediģēta). Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sagatavojis uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem atbildes.
A. c. Rāviņa kungs! Pie mums regulāri griežas pilsētas iedzīvotāji ar dažiem jautājumiem kas skar pilsētas budžeta izdevumus nodokļu maksātāju labā. Tādus datus faktiski neviena amatpersona iedzīvotājiem līdz šīm nav sniegusi. Pat pamatdatus par ieņēmumiem un izdevumiem nav iespējams atrast Jelgavas Domes mājas lapa internetā. Diemžēl Jelgavas Domes izdevumā par budžeta līdzekļiem, Jelgavas Domes Ziņas, nav parādīti mērķi līdzekļu izlietojumam. Lai sabiedrību daļēji informēt par budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu 2004. gadā un ko var šogad sagaidīt no pakalpojumu sniedzēju institūcijām, saskaņā ar likuma par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu 9. un 13p. lūdzam publiski, izmantojot presi, atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
Kā Jūs variet izskaidrot situāciju, ka Domes administrācija (119 strādājošie) atvēlēja saviem izdevumiem Ls 1 174 805, bet tajā pašā laikā sociālajam budžetam tikai Ls 1 167 100 un pirmo reizi Domes vēsturē vadības uzturēšanas tēriņi par Ls 7 705 pārsniedz budžeta izdevumus domātās pašam nabadzīgākam pilsētas iedzīvotāju slānim?
Piemēram, savā tāmē Domes administrācija ieplānoja atalgojumu Ls 580150, jeb vidēji katram Domes darbiniekam Ls 4875 gadā un Ls 30 000 atalgojums ārštata darbiniekiem (kas viņi tādi ir? ).
autotransporta izmantošanas izdevumi sastāda Ls 78 000
ēku un telpu remontam Ls 67 000
mēbeles un telpu iekārtai Ls 29 000.
Tajā pašā laikā sociālā budžeta sadalījums 2004. gadam, piemēram, sociāliem pabalstiem tikai Ls 407 000, jeb par Ls 203 150 mazāk, neka Domes administrācijas atalgojums kopā ar ārštata darbiniekiem. 2002.gadā, pēc oficiāliem dokumentiem, pabalstus saņēma 7373 personas, jeb katrs (daudzi kopā visai ģimenei) Ls 41 gadā.
Faktiski, Domes darbinieki saņem 100 reiz lielāku atalgojumu, nekā paši nabagākie slāņi pilsētā. Vai tāds ir Jelgavas Domes vadības sociālā taisnīguma princips? Sakarā ar cenu pieaugumu 2004.gadā un bezdarbnieku pieaugumu pilsētā + inflācija noteikti palielināsies pabalstu saņēmēju skaits.
Datu avots: 2004.g. ieņēmumuizdevumu tāme Domes izpildvaras institūcijai, sociālā budžeta sadalījums 2004. gadam, pašvaldību sociālie pabalsti 2002. gadā.
A.Rāviņš: Ņemot vērā jautājuma nekorekto stilu, nav iespējams sniegt precīzu atbildi uz to, jo Jelgavas Domes deputāti J.Bērziņš un V.Grigorjevs šajā gadījumā ar demagoģiskām metodēm sev vēlamā veidā interpretē pašvaldības budžeta sadalījumu.
Pašvaldības budžetu, tai skaitā pārvaldes un sociālā nodrošinājuma funkciju veikšanai, apstiprina Jelgavas Dome.
Sociālajām vajadzībām 2004. gadā tiks tērēti 1 241 702 lati, nevis 1 167 100 latu, kā minēts deputātu vēstulē.
Administrācijas budžets tāpat kā pārējo nozaru finansējums ir paredzēts likumā noteikto pašvaldības funkciju izpildei, un ik gadu tas tiek apstiprināts aptuveni 8% apmērā no kopējā pašvaldības budžeta, kas atbilst vispārpieņemtiem standartiem. Paralēli Jelgavas pilsētas administrācija strādā pie investīciju piesaistes. Iepriekšējā gadā izdevās piesaistīt 3 miljonus eiro (aptuveni 2 miljoni latu), kas gandrīz divkārt pārsniedz pašvaldības administrācijas budžetu. Turklāt šā gada budžetā 300 tūkstoši eiro (aptuveni 200 tūkstoši latu) no šā gada budžetā piesaistītajiem līdzekļiem atvēlēti sociālajai jomai.
Pašvaldības administrācijas darbinieku vidējais atalgojums pēc nodokļu nomaksas ir 250 latu, kas ir ievērojami mazāk, nekā atbilstošas kvalifikācijas speciālisti nopelna privātajā sektorā.
Ārštata darbinieku atalgojuma fonds ir izveidots, lai ekonomētu pašvaldības līdzekļus un neradītu atsevišķas štata vienības līgumdarbu veikšanai. Līdzekļi lielākoties tiek atvēlēti sabiedrības integrācijas aktivitātēm, būvniecības speciālistu piesaistei un informatīvo materiālu sagatavošanai.
Pašvaldības autoparka uzturēšanai 2004. gadā iecerēts tērēt 74, nevis 78 tūkstošus latu. Summā iekļauta nomas maksa par sešām automašīnām, maksa par mikroautobusa maiņu, kā arī degvielas un remontu izdevumi. Pašvaldības automašīnas izmanto vairāk nekā 300 cilvēku no dažādām pašvaldības iestādēm un organizācijām. Bieži Domes transports bez maksas tiek piešķirts arī sabiedriskajām organizācijām, kas pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 15 tūkstošus latu gadā.
Nekorekti ir salīdzināt sociālās palīdzības (dažādu pabalstu) apmēru ar algota darbinieka ienākumiem.
Šķiet, ka abiem deputātiem nav izpratnes par sociālā taisnīguma principu, jo sociālajai palīdzībai ar to nav saistības. Proti, pēc sociālā taisnīguma principa katram jāsaņem pēc padarītā, bet sociālā palīdzība ir atbalsta mehānisms tām iedzīvotāju grupām, kuras nespēj sevi nodrošināt.
Ar ko var izskaidrot faktu, kā Jelgava ir visdārgākā pilsēta komunālo pakalpojumu maksas ziņā un ko plāno darīt pilsētas vadība, lai atvieglotu maksājumu slodzi pilsētas iedzīvotājiem un īpaši pensionāriem un citiem maznodrošinātiem ?
Datu avots: pārskats par pašvaldību regulatoru apstiprinātājiem Tarifiem.
A.Rāviņš: Neviens pašvaldības dokuments, tai skaitā pārskats par pašvaldību regulatoru apstiprinātajiem tarifiem, neapliecina, ka Jelgavā ir visdārgākie komunālie pakalpojumi. To vidējā maksa Jelgavā tikai nedaudz pārsniedz Latvijas vidējos rādītājus. Jāņem vērā, ka komunālo pakalpojumu maksa valstī ir neatbalstoši augsta, salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumu līmeni. Jelgavas Dome iepriekšējos gados un turpmāk sniegs sociālo palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuri ar saviem ieņēmumiem nespēj segt komunālo pakalpojumu izmaksas.
Informāciju par iespējām saņemt sociālo palīdzību komunālo maksājumu segšanai iedzīvotāji var saņemt, iepazīstoties ar Domes nolikumu “Par sociālo palīdzību pilsētā”.
Ko domā darīt Domes vadība, ja pilsētas iedzīvotāji privatizēto dzīvokļu īpašnieki griezīsies tiesā par nelikumīgu piemērošanu MK Noteikumu Nr.133 pakalpojumu (aukstais un karstais ūdens) sniegšanas maksājumu sadalīšanu?
Datu avots: Raksts Latvijas avīzē 2004. 16. 02 . Atbilde jurista R. Krauze Kas attiecas uz īpašnieku
A.Rāviņš: Minētajā publikācijā ir pausta subjektīva juridisko normu interpretācija, kuru nevar ņemt par pamatu normatīvo aktu piemērošanai. Jelgavas Dome un tās pakļautībā esošās iestādes rīkojas un rīkosies saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem.
Kā var izskaidrot lielākā akcionāra – Jelgavas Dome – bezdarbību lai apturētu nesamērīgu apetīti Jelgavas Siltumtīklu Uzņēmumam – tēriņus, kuri būtiski palielina tarifu?
Piemērām, 2002. gadā pie tarifa 21, 36 Ls/ MWh uzņēmums nostrādāja ar peļņu Ls 79 073, bet tikai nesamērīgi lielie tēriņi, priekš maksātnespējīga uzņēmuma administrācijas uzturēšanai Ls 373754 un citas izmaksas faktiski rādīja zaudējumus par summu – Ls 263 455. Un tas arī pie situācijas, kad iedzīvotāji arī maksā par zudumiem (kurus neviens šodien tehniski nevar pamatot) tīklos kolosālu summu, jeb 2002 – 2003. g. zudumi sastādīja 62 805 MWh x 21, 36 Ls/ MWh = Ls 1341 515
Datu avots: MJP AS Jelgavas Siltumtīklu Uzņēmums 2002. gada pārskats un MJP AS Jelgavas Siltumtīklu Uzņēmuma Siltumenerģijas tarifa projekts 2003/2004.g.
A.Rāviņš: Jelgavas Dome ir daudz darījusi, lai paātrinātu maksātnespējīgās a/s “Jelgavas siltumtīkli” sanāciju un uzņēmums varētu atgūt maksātspēju. Ir panākta vienošanās ar Finanšu ministriju par parādu kapitalizāciju, kā arī noteikts termiņš pārējo kreditoru parādu kapitalizācijas pieteikšanai. Pēc tās varēs atjaunot uzņēmuma maksātspēju. Šobrīd uzņēmuma un tā administrācijas izdevumus nosaka tiesas iecelts administrators, savukārt tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators likumā noteiktajā kārtībā.
Cik ekonomiski (un sociāli) ir bijis pamatots Domes lēmums 12.03.2003. g. par pirmpirkuma tiesībām pirkt nekustamo īpašumu – zemi Stacijas ielā, 13 (bijušas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas kopmītne) un vai bijis, pirms augstāk minētā lēmuma pieņemšanas, rūpīgi izanalizēti ēkas Pasta ielas, 44 pirkšanas rezultāti?
Piemēram, zemi un ēku Stacijas ielā ,13 izmaksāja nodokļu maksātājam Ls 100 000 + remonts (no dzīvojamā fonda naudas, jeb NĪP līdzekļiem – kāpēc?). Nopirkta (kopā ar remonta izdevumiem) ēka Pasta ielā, 44 izmaksāja nodokļu maksātājam ap Ls 200000 un domātā tiem, kam ir grūtības ar dzīvojamo platību, komunālajiem maksājumiem utt. Diemžēl, rezultāts ir pretējs. Šīs mājas iedzīvotāji, kur dzīvo maznodrošināti, faktiski nav spējīgi maksāt lielos komunālos maksājumus un šie cilvēki ir izmesti likteņu varā.
Datu avots: Domes lēmumi par ēkas Pasta ielā, 44 pirkšanu un par pirmpirkuma tiesībām. Dažu ēkas Pasta ielas, 44 iedzīvotāju kvītis par komunālajiem maksājumiem.
A.Rāviņš: Pašvaldības īres nami tika iegādāti, lai izpildītu likuma prasību “Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Šajās ēkās iekārtoti nelieli dzīvokļi, lai palīdzētu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kas nevar piedalīties dzīvokļu tirgū. Sociālo palīdzību nevar mērīt ekonomiskās kategorijās, tādēļ nav izprotami pārmetumi par ēku iegādes ekonomisko pamatotību.
Jāuzsver, ka pašvaldības īres nami nav sociālās mājas ar īpašiem komunālo maksājumu atvieglojumiem. Šo namu iemītnieki gluži tāpat kā ikviens pilsētas trūcīgais iedzīvotājs var vērsties Jelgavas Domē un lūgt pabalstu komunālo maksājumu dzēšanai.
