Pieņemts, ka, veidojot valdību, topošais vadītājs kopā ar iespējamiem koalīcijas biedriem izstrādā valdības deklarāciju.
Pieņemts, ka, veidojot valdību, topošais vadītājs kopā ar iespējamiem koalīcijas biedriem izstrādā valdības deklarāciju. Tajā tiek noteiktas vadlīnijas, kurām valdība nolēmusi sekot, kā arī galvenie izvirzīto mērķu realizācijas avoti un mehānismi. Skan skaisti. Tomēr gadās, ka valdība tiek apstiprināta, bet labie vārdi nu nekādi nesaskan ar darbiem.
Deklarāciju izstrādājusi arī jau apstiprinātā Induļa Emša valdība. Protams, tā ir gana apjomīga un aptver teju vai visas valstij patlaban nozīmīgākās jomas un steidzamos darbus.
Saprotams: veidojot valdību valstij patiesi saspringtā laikā, kad iepriekšējie ministri mantojumā atstājuši nepadarītu darbu gūzmu, Emša komanda ir mēģinājusi aptvert visas jomas, kurās uzskatījusi par vajadzīgu kaut ko labot un piedāvāt no jauna. Cik tas viss būs padarāms, jau tuvākajā laikā rādīs balsojumi Ministru kabinetā un Saeimā. Tad arī apstiprināsies vai neapstiprināsies daudzkārt piesauktā Emša valdības atkarība no promaskaviskajiem Saeimas deputātiem. Jācer arī, ka tiks likvidētas divas būtiskākās atšķirības Repšes un Emša valdības deklarācijā. Proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairs nebūs premjera tiešā pārraudzībā, kā arī par pašvaldībām būtisku jautājumu – realizējot reformu, nākotnē jābūt divu līmeņu pašvaldībām.
Par pirmo – KNAB – ir skaidrs, ka Emša valdībai neviens nepiedos mūžīgo korupcijas piesaukšanu tikai vārdos. Šī ir tā reize, kad, opozīcijā esošais “Jaunais laiks”, kam cīņa ar korupciju bija teju vai vienīgais jājamzirdziņš, un arī sabiedrība nepaliks vienaldzīga pret vienas vai otras amatpersonas ieinteresētību gan privatizācijas procesos, gan dalot valsts pasūtījumus. Ja mainot uzraudzības kārtību, būtiski nemainīsies KNAB darba saturs, pirmkārt, tiks iedalīti trumpji opozīcijai, bet, otrkārt, turpināsies pašas sabiedrības smīkņājošā attieksme par šīs iestādes līdzšinējo politisko angažētību.
Atgriežoties pie pašvaldībām un reformas, skaidri redzams, ka valdības deklarācijā šiem jautājumiem veltītie punkti nākuši tiešā ceļā no Saeimā iesniegtā pašvaldību likuma “jaunlaikiešiem” alternatīvā varianta. Iepriekšējā valdība izcēlās ar līdz šim nepieredzētu administratīvo un finanšu resursu centralizāciju, bet alternatīvais likumprojekts būtībā pārstāvēja uz vietējām pašvaldībām balstītu valsts pārvaldi. Atceroties administratīvi teritoriālo reformu, ko Ivara Gatera vadītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija mēģināja realizēt ar administratīvo “piespiedu” metodi, izslēdzot jebkādus brīvprātības principus, ir skaidrs, ka vietējās pašvaldībās izveidojusies vērā ņemama vietējā opozīcija.
Tas attiecas arī uz otrā līmeņa vēlētām pašvaldībām. Pie centralizētas valsts pārvaldes tieši vēlētas reģionālās (apriņķu) pašvaldības iepriekšējam valsts pārvaldes modelim nemaz nebija vajadzīgas. Drīzāk tās būtu traucējošs starpposms. Vai no tā iegūtu iedzīvotāji? Vismaz no līdzšinējiem skaidrojumiem tas nekļuva saprotams. Bija skaidri redzams, ka Repšes valdība steidz pabeigt novadu veidošanu bez skaidra redzējuma, kādas būs to funkcijas un galvenais – finansēšanas kārtība.
Domājams, jau tuvākajā laikā uzzināsim, kāds būs jaunā pašvaldību lietu ministra skatījums uz šo problēmu. Cerams, ka līdzšinējā konfrontācija pārtaps konstruktīvā dialogā.
