Jaunās māmiņas lēmums sākt agri strādāt nenoliedzami ietekmē viņas bērna tēvu.
Jaunās māmiņas lēmums sākt agri strādāt nenoliedzami ietekmē viņas bērna tēvu. Kā šādu sievietes rīcību vērtē vīrietis un vai viņa acīs sievietes vērtība pēc šāda lēmuma krītas vai ceļas, “Ziņas” mēģināja noskaidrot, aprunājoties ar diviem mazuļu tētiem.
Darbs viņu atgriež dzīvē
Aldis, 35 gadi (precējies, 9 mēnešus vecās Evelīnas tētis)
Mana sieva sāka strādāt pirms mēneša, kad meitiņai bija astoņi mēneši. Pirms pieņemt šādu lēmumu, viņa to pārrunāja ar mani un uzklausīja manu viedokli. Es pret to neiebildu. Sēžot mājās un 24 stundas diennaktī pavadot ar bērnu, sieva bija kļuvusi kašķīga un neapmierināta ar dzīvi. Visur dominēja tikai bērns – par sevi viņa vairs nemaz nedomāja, eksistēja tikai Evelīna, viņas vēdergraizes, zobiņi un nakts celšanās. Es gan centos palīdzēt un brīvdienās vairāk pieskatīt mazulīti, bet tas īpaši neko nemainīja. Dažreiz pat likās, ka sieva par bērnu vairs nemaz nepriecājas – viņa ar bēbi spēlējās, bet sejā varēja manīt vienīgi vienaldzību. Tādēļ reizumis mani pārņēma briesmīgas domas: kā bērns ir sabojājis mūsu dzīvi!
Iemesls, kādēļ sieva izlēma atsākt strādāt, bija gan naudas grūtības, gan tas, ka viņai vajadzēja kaut nelielu atelpu no bērna un no ikdienas mājas darbiem. Tiklīdz sieva sāka strādāt, viss izmainījās – vairāk uzmanības viņa pievērsa izskatam, atsāka lietot kosmētiku. Darbs viņu atgrieza dzīvē! Tā bija mana mīļā labā sieviņa, ar kuru es iepazinos pirms pieciem gadiem. Lai gan neko neteicu, mani sarūgtināja tas, ka, sēžot mājās, viņa arī vizuāli bija “nolaidusies”.
Jāatzīst, ka dažreiz sieva no darba atnāk pārgurusi, turklāt viņa arī pa nakti skatās bērnu. Man viņas kļūst žēl, jo zinu, ka tādu slodzi es neizturētu. Arī pa naktīm pie bērna neceļos, jo man nākamajā rītā ir jāiet uz darbu, un, ja neesmu izgulējies, nevaru pastrādāt. Bet sievai ir jāvar – par to mēs vienojāmies, pirms viņa nolēma sākt strādāt. Viņa pati apņēmās, es uzreiz pateicu, ka to izdarīt nevarēšu.
Dienā Evelīnu pieskata auklīte, bet vakaros es ar sievu. Manuprāt, šis ir daudz labāks variants nekā iepriekš, kad visu laiku par mazo rūpējās sieva.
Katram jādara savs darbs
Kristaps, 25 gadi (gadu vecā Toma tētis, divus gadus dzīvo kopā ar draudzeni)
Pirms Toma piedzimšanas mana draudzene strādāja labi atalgotu darbu. Kad pasaulē nāca mazais, uzreiz vienojāmies, ka es pelnīšu naudu, bet viņai jārūpējas par bērnu un māju. Tas abiem likās pats par sevi saprotams un pieņemams. Tagad tā arī notiek – es rūpējos, lai mums naudiņas netrūktu. Lai nebūtu jāsavelk josta, papildus paņemu kādu “haltūru”. Draudzenes rūpes ir par bērnu un māju. Tas nenozīmē, ka es bērnam laiku neveltu – daru to, kad varu. Lai gan, godīgi sakot, es nespētu sēdēt mājās pie bērna no rīta līdz vakaram. Acīmredzot vīrieši vienkārši tam nav radīti.
Gan manā, gan draudzenes ģimenē ir pieņemts, ka mātei ar bērnu ir jāpaliek mājās, bet tēvs ir naudas pelnītājs. Mana māte par mani rūpējās un negāja uz darbu, līdz es sāku iet skolā.
Nesaprotu sievietes, kas sāk strādāt, kad bērns ir pavisam mazs. Kam tad vispār vajag mazuli, ja jau pēc pāris mēnešiem jāskrien uz darbu! Tā rodas savā vaļā palaisti bērni, kas dara, ko grib. Tie ir bērni, kam trūkst mātes siltuma un mīlestības.
