Aizbraucot uz mazjaudas lopu kautuvi «Dzeņi» Jaunsvirlaukas pagastā, no filmām gūtais priekšstats par tādu vietu pazūd kā nebijis. Tur nebūt nekarājas viens asiņains kautķermenis pie otra.
Aizbraucot uz mazjaudas lopu kautuvi “Dzeņi” Jaunsvirlaukas pagastā, no filmām gūtais priekšstats par tādu vietu pazūd kā nebijis. Tur nebūt nekarājas viens asiņains kautķermenis pie otra. Tieši pretēji – viss ir tīrs, kārtīgs, vienkārši iekārtots, taču atbilstoši prasībām.
Zemnieku saimniecības “Dzeņi” kautuve strādā kopš 1997. gada. Tas ir ģimenes uzņēmums, kur ar daudzajiem darbiem galā tiek četri apņēmīgi cilvēki. Šajā mazjaudas kautuvē gada laikā var izstrādāt aptuveni 1000 vienību. “Mēs iekļaujamies kvotās,” apstiprina kautuves “Dzeņi” īpašniece Rita Dzene. Atkarībā no tā, kādi dzīvnieki tiek kauti – liellopi vai cūkas – mainās nokauto lopu skaits. Vienas dienas laikā “Dzeņos” var nokaut desmit cūku. Tiesa, gada pirmie mēneši allaž ir mazāk noslogoti.
Kautuves pastāvīgie klienti ir “mazie” zemnieki, galvenokārt no visai lielā Jaunsvirlaukas pagasta, kur viņu esot pietiekami. Cūkas nokaušana maksā astoņus latus. “Pagaidām cenu nevaram celt, jo lauku cilvēku maksātspēja ir neliela. Mēģinām ieekonomēt uz transporta. Cik ilgi tā izdzīvosim, grūti pateikt,” stāsta R.Dzene.
Atzīta par sakārtotu un drošu
“Dzeņi” bija pirmā kautuve Jelgavas rajonā, kas tika atzīta. Tas nozīmē, ka tās darbība sakārtota kvalitatīvas un patērētājam drošas gaļas ieguvei, atbilstoši Latvijas tirgus un ES prasībām. Atzīšana ir obligāta prasība ES, bez tās kautuves pēc 1. maija darboties vairs nevarēs. Jelgavas rajonā strādā sešas kautuves, no kurām četras ir atzītas, bet vēl divas – pārejas periodā.
“Varēja jau to visu pamest pusceļā. Nācās izvērtēt, vai pietiks spēka un iespēju. Mēs izšķīrāmies turpināt – apgūt likumus un iet cauri atzīšanas procesam,” teic R.Dzene. Viņa šobrīd nevar pateikt, kas bijis grūtākais, soli pa solim attīstot kautuvi un pielāgojot to stingrajām prasībām, jo strādāts ir ilgi, nepārtraukti, gadu no gada. R.Dzene uzsver, ka svarīgākais vienmēr bijis prast lasīt likumu it kā uz priekšu. Padzirdot, ka tam un tam būs jābūt gatavam, lasot likumu uz priekšu, jau laikus šo prasību var sākt ieviest, izvairoties no liekām problēmām. Un “Dzeņos” tas ir izdevies. “Varu teikt, ka zināma stabilitāte ir. Apkārtnē ir daudz fermu, tāpēc kādam vajadzēja sākt nodarboties ar lopu kaušanu. To izvēlējāmies darīt mēs ar vīru,” stāsta R.Dzene. Brīnumainā kārtā Dzeņu kautuvei izdevās tapt, augt un pilnveidoties atbilstoši prasībām pašu spēkiem, neizmantojot kredītiestāžu palīdzību. Sākumā “Dzeņos” nodarbojās arī ar lopkopību, lai iegūtu līdzekļus kautuves būvniecībai un attīstībai.
Eiropa nesaprot, kas ir cirvis
“Dzeņi” jau sagatavojušies, lai spertu nākamo soli. Pasūtītas iekārtas, lai varētu kautķermeņus sadalīt. ES prasība būs tos sadalīt četrās, sešās vai vēl vairākās daļās, un būs nepieciešamas arī atbilstošas iekārtas. Dažās kautuvēs tās neatbilst prasībām, tāpēc notiks remontdarbi,” domā saimniece. Par jautājumu, vai tad ar cirvi kautķermeni saskaldīt nevar, viņa tikai pasmejas un noteic, ka Eiropa nesaprot, kas ir cirvis: “Viņi saka, ka viss ir jādara ar zāģi.”
Uz iestāšanos ES Dzeņi raugās optimistiski. “Pesimiste nekad neesmu bijusi. Varbūt mums ir vieglāk, jo vienmēr esam bijuši veterinārārstu apritē, daudz ko zinām uz priekšu, varam paredzēt. Man ir veterinārā izglītība, un kautuve ir mans hobijs. Viss šeit ir vienkārši iekārtots, mums nav gaļas kombināta tipa kautuves. Man ļoti patīk savs darbs.” Saimniecei pat šķiet, ka ES grūtāk būs pašiem lopkopjiem. Viņiem izvirzītās prasības arī nav vienkāršas. Piemēram, nedrīkstēs kūtī kopā turēt cūkas un govis, kā to pašlaik daudzi dara. Lauksaimniekiem vajadzēs izvēlēties, ko likvidēt, ko atstāt. Protams, kā būs, rādīs laiks, pagaidām to grūti pateikt kā zemniekiem, tā valstsvīriem.
Ar cūkām iet ātrāk
Dažkārt gan rodas domstarpības ar klientiem. Vēl nesen “Ziņas” rakstīja, tiklīdz govs nogādāta kautuvē, no tās smadzeņu stumbra tiek paņemts smadzeņu paraugs testam uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) jeb govju trakumsērgu. Kamēr paraugs nonāk laboratorijā, to pārbauda un analīžu rezultātu atsūta uz kautuvi, paiet pat divas dienas. Tikmēr kautuvē jānodrošina optimāli gaļas glabāšanas apstākļi. Bet šīs divas dienas sagādā ne mazums problēmu. “Kavējas realizācija. No govs nokaušanas brīža tās realizācijas termiņš ir sešas dienas, ieskaitot divas pārbaužu dienas. Daudzi lopu turētāji nesaprot, kāpēc nevaram uzreiz samaksāt un atdot kautķermeni. Bet tas ir tāpēc, ka TSE pārbaudes daudzu kategoriju govīm ir obligātas,” toreiz skaidroja R.Dzene. Viņa teic, ka laiks, kad govis bijušas lētas, bijis grūts. Cilvēki tās veda un nesaprata, kādēļ kaušanas process ieilgst. “Tagad situācija mainīsies, jo būs vēl citas atzītas kautuves, kur kaus liellopus,” zina teikt “Dzeņu” īpašniece.
Savukārt cūciņas kautuvē patur tikai dažas stundas.
Lopu slimības nav aktuālas
Pēc kaušanas no dzīvnieka pāri paliek zarnas, liellopu galvas, kas ir specifisks riska materiāls, un tas obligāti ir jāiznīcina. Latvijā vēl nav sastopama slimība, ko var izraisīt šie pārpalikumi. Līdz 1. maijam tos vēl drīkst aprakt, taču pēc tam tie obligāti būs jāsadedzina. “Pagaidām taupām līdzekļus un izmantojam iespēju pārpalikumus aprakt. Dedzināt vedīsim uz Saldus gaļas kombinātu. Tas būs dārgs prieks, jo transporta izdevumiem klāt vēl jāpieskaita 200 latu par tonnas sadedzināšanu.” Tā ir sāpīga problēma valsts mērogā.
Latvijā pagaidām, paldies Dievam, lopu slimības nav aktuālas. Vienīgais – treknas aug tās mūsu cūkas! Tā esot nacionālā īpatnība.
