Pie mums pagaidām grūti iedomāties, piemēram, «Emša alu», «Liķieri VVF» vai degvīnu «Slakteris».
Pie mums pagaidām grūti iedomāties, piemēram, “Emša alu”, “Liķieri VVF” vai degvīnu “Slakteris”. Latvijā pazīstamu politiķu vārdus joprojām pārsvarā drukā uz priekšvēlēšanu plakātiem, nevis alkoholisko dzērienu etiķetēm. Citādi ir Krievijā: tur arvien ir cieņā populāru tautas kalpu iemūžināšana īpaša šņabja receptē. Atcerēsimies “Gorbačovskaju”, “Jeļcina”, “Žirinovska degvīnu”…
Pagājušās nedēļas nogalē Krievijā vislielākais noiets bijis šņabim “Putinka”, kas tā nosaukts par godu Vladimiram Putinam.
Plašajā Krievzemē viss notiek īpaši vērienīgi un oriģināli. Arī valsts prezidenta vēlēšanas.
Lai radītu pieklājīgas demokrātijas ilūziju, priekšvēlēšanu sarakstos Putina kandidatūrai bija “piekabinātas” trīs citas, jau iepriekš neveiksmei lemtas. Grūti iedomāties prezidenta amatā, piemēram, odiozā Žirinovska miesassardzes priekšnieku, kas arī aizvadītajā svētdienā turpināja pildīt savus tiešos pienākumus – sargāja impozanto bosu. Faktiski Putinam vienīgajam bija izredzes tikt ievēlētam par prezidentu. Kas arī notika lielā vienprātībā un, tā teikt, labi organizēti. Lidostās un uz robežām Krievijas pilsoņiem tika ļauts turpināt ceļojumu uz ārzemēm tikai pēc tam, kad viņi bija nobalsojuši, bet slimnīcās tika atliktas plānotās operācijas: “Vispirms nobalso, tad operēsim.”
Vēlētāji no Kamčatkas līdz Kaļiņingradai pie vēlēšanu urnām plūda apbrīnojami pacilāti vai nu pilsoniskās pārliecības, vai arī slāpju dzīti, jo daudzviet vēlētājiem piedāvāts bezmaksas “kraķītis” tās pašas “Putinkas”. Daudziem tas arī noteica galīgo izvēli.
Lai gan V.Putins ieguva balsu absolūto vairākumu, viņš apvainoja Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) rezultātu viltošanā: viņu neapmierināja CVK starpziņojums par iegūtajiem 66,6 procentiem balsu. Ar saucienu “Man nozaga trešdaļu balsu!” viņš pieļāva iespēju Konstitucionālajā tiesā iesniegt attiecīgu sūdzību.
Protams, arī tas tika izmantots “godīgā Putina” tēla spodrināšanai: pēc viņa priekšvēlēšanu štāba vadītāja Sergeja Sergejeva vārdiem, šajā situācijā esot bijusi klaji jaušama CVK vēlme radīt “konkurences šķietamību iepriekš lemto autsaideru starpā”. “Mums nav vajadzīga mākslīgi radīta ilūzija,” paziņoja Sergejevs, “mēs vēlamies gūt reālu priekšstatu par pilsoņu gribu,” brīžam kautri piebilzdams: “Un šāds priekšstats mums ir labi zināms.”
Lai nu kā, vēlēšanas Krievijā ir notikušas, un tās apstiprinājušas zināmo: šīs valsts pilsoņu vairums alkst “stipras rokas”, kas nodrošinātu “kaut vai” elementāru kārtību pensiju un algu izmaksā.
Savukārt starptautiskie eksperti uzskata, ka Krievija kļūst arvien agresīvāka, tā stingri un nelokāmi gatavojas iestāties par savām interesēm un ir noskaņota atjaunot lielvaras statusu. Lai arī rietumvalstis ir atskārtušas, ka Krievijai ir maz sakara ar šo valstu kopīgajām vērtībām, grūti pateikt, vai tas ietekmēs to attiecības ar Krieviju. Visdrīzāk attiecības būšot “lietišķas”. “Mēs varam būt laimīgi, ka pašā pēdējā brīdī iesprukām ES un NATO,” uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš.
Kopš Putins ir nācis Krievijā pie varas, šī valsts ir virzījusies uz varas koncentrāciju un uz Krievijas starptautiskās lomas un prestiža atgūšanu. Tā kā kaimiņu lielvalstī viss notiek vērienīgi un trokšņaini, visticamāk, ir sagaidāmi jauni “karagājieni” par “krievvalodīgo interesēm”, kas nav nekas cits kā pašas Krievijas intereses. Tā kā pēc senas tradīcijas krievu armijā pirms kaujām tika izdalīts šņabis, var uzskatīt, ka arī prezidenta ievēlēšanas dienā tauta jau paņēmusi uz krūts “simts gramu drosmei”. Var sākt gaidīt urā saucienus.
