Puķes un dekoratīvie augi veido sešus procentus no kopējās ES saražotās lauksaimniecības produkcijas. Šai nozarei raksturīga ļoti liela produkcijas dažādība – no puķu sīpoliem līdz košumkrūmiem un grieztajiem ziediem.
Puķes un dekoratīvie augi veido sešus procentus no kopējās ES saražotās lauksaimniecības produkcijas. Šai nozarei raksturīga ļoti liela produkcijas dažādība – no puķu sīpoliem līdz košumkrūmiem un grieztajiem ziediem. ES to atbalsta, galvenokārt veicinot augstas kvalitātes produkcijas nonākšanu tirgū.
ES puķu un dekoratīvo augu ražošanas vajadzībām tiek apsaimniekoti 160 tūkstoši hektāru, daļa ir segtās platības. Gadā produkcijas kopapjoms mērojams 16 miljardos eiro (10,7 mljrd. latu).
Eiropā tā ir augoša lauksaimniecības nozare, piemēram, Nīderlandē tiek izaudzēts aptuveni 30 procentu no visām ES izcelsmes puķēm un dekoratīvajiem augiem. Šī valsts ir līdere arī pasaules tirgū, it īpaši puķu sīpolu un griezto ziedu ražošanā (6 milj. eiro). Pārējās lielās ražotājas ir Vācija (16 procentu no ES produkcijas), Itālija (15 procentu), Francija (14 procentu) un Lielbritānija (7 procenti).
Tirdzniecības apgrozījums ES iekšējā tirgū ir pieci miljardi eiro (3,4 mljrd. latu). Visvairāk puķu un dekoratīvo augu iegādājas dāņi un vācieši: šajās valstīs viens iedzīvotājs šim nolūkam iztērē vidēji 80 eiro (54 latus) gadā.
Lai kļūtu par nopietnu puķu un dekoratīvo augu audzētāju, nepieciešamas lielas investīcijas. Tā kā ES ir augstas darbaspēka, enerģijas un ar vidi saistītās izmaksas, nozarē tiek piemērota pazemināta PVN likme.
Galvenie ražošanu regulējošie pamatprincipi ES tika izstrādāti jau 1968. gadā. Tos piemēroja kokiem, citiem dzīvajiem augiem, puķu sīpoliem, sakneņiem, grieztajiem ziediem un dekoratīvajiem lapaugiem. Puķu sīpoliem un grieztajiem ziediem ir noteikti kvalitātes standarti, reglamentējot to izmēru, formu un marķēšanas prasības.
Taču ES finansiāli neatbalsta ziedu un dzīvo augu audzētājus – tiem netiek piešķirts ražotāju atbalsts, nepastāv intervence, nav pieejamas eksporta subsīdijas –, tādēļ nozares attīstība ir ļoti atkarīga no konkurences pasaulē.
ES kopš 1994. gada vairāk izved ziedus un dekoratīvos augus uz ārzemēm nekā importē. Eksporta vērtība 2001. gadā sasniedza 1,5 miljardus eiro. (1 mljrd. latu). Galvenie eksporta virzieni ir ASV, Šveice un Japāna. Šveicē viens iedzīvotājs ziedu un citu dekoratīvo augu iegādei gadā iztērē 124 eiro (83 latus), bet Norvēģijā –111 eiro (75 latus).
Importa apjoms kopš 1991. gada palielinājies par 75 procentiem, un 2001. gadā tā vērtība sasniedza 1,24 miljardus eiro (0,8 mljrd. latu), veidojot aptuveni astoņus procentus no kopējā ES saražotā apjoma. ES 80 procentu importa tiek ievests saskaņā ar tirdzniecības līgumim, kas nosaka dažādas tirdzniecības priekšrocības. Lielākā griezto ziedu piegādātāja ES ir Kenija.
Tomēr ES cenšas pasargāt savu iekšējo tirgu. Grieztajiem ziediem, kur konkurence ir īpaši saspringta, piemēro importa muitas nodokļus. Tādiem ziediem kā rozes un neļķes, ko ieved no Vidusjūras reģiona valstīm (kas nav ES dalībnieces), importa kvotas ietvaros nosaka minimālo ievešanas cenu.
Ziedu un dzīvo augu ražošanas paplašināšanos ES vērtē pozitīvi: pirmkārt, ES palielināsies pircēju skaits; otrkārt, kā zināms, ziedus un augus iedzīvotāji iegādājas līdz ar dzīves līmeņa kāpumu, bet jaunajās ES dalībvalstīs gaidāma ekonomiskā attīstība.
