Lai gan pēdējā laikā Latvijā strauji ceļas inflācijas līmenis, ekonomisti mierina, ka cenu kāpums nebūs straujāks kā iedzīvotāju pirktspēja.
Lai gan pēdējā laikā Latvijā strauji ceļas inflācijas līmenis, ekonomisti mierina, ka cenu kāpums nebūs straujāks kā iedzīvotāju pirktspēja.
Latvijas vadošie ekonomisti uzskata, ka tirgu regulē pieprasījums, un tas nozīmē, ka cenas nevar ilgstoši celties straujāk nekā iedzīvotāju pirktspēja.
Arī Ekonomikas ministrijas Struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs uzsver, ka cenu kāpums ir cieši saistīts ar iedzīvotāju pirktspēju. “Nebūs tā, ka preču cenas būs augstākas par ienākumiem,” mierināja ministrijas pārstāvis.
Tiek pievērsta uzmanība tam, ka no pagājušā gada marta Latvijā strauji augušas ne tikai patēriņa cenas, bet arī algas. Kopš pagājušā gada marta nevienu mēnesi neto vidējās algas nav palielinājušās mazāk kā par 10 procentiem. Līdz ar to cenām “nav kur palikt”, tāpēc skaidrs, ka tās celsies algām līdzi. Tikko tirgū pēc precēm nebūs pieprasījuma, straujais cenu kāpums apstāsies. Tikko parādīsies problēmas ar noietu, vajadzēs ierobežot darba algu kāpumu, lai samazinātu izmaksas. Tādējādi apstāsies arī straujais cenu kāpums.
Tomēr tā nedomā visi. Piemēram, “Hansabanka Markets” vecākā analītiķe Liene Kūle uzskata, ka algas Latvijā turpinās augt, bet tas būs pakāpenisks process, un, neskaitot to, ka valsts nosaka minimālo algu, atalgojuma līmeni valsts neregulē. Arī šogad bankas speciāliste paredz algu kāpumu, varbūt ne tik strauju kā 2003. gadā, taču pietiekamu, lai kompensētu inflāciju.
2003. gada pieredze liecina, ka algas Latvijā aug daudz straujāk par inflāciju. “Pērn bruto alga palielinājās par vidēji 11 procentiem, bet gada vidējā inflācija bija tikai 2,9 procentu, tas savukārt liecina, ka atalgojums palielinājies par septiņiem līdz astoņiem procentiem.
Ekonomisti piebilst, ka galvenā problēma ir nevis tā, ka Latvijā pietiekami strauji palielinās algas, bet gan tas, ka to pieauguma tempi nav vienmērīgi visās tautsaimniecības nozarēs.
Ekonomikas ministrijas departamenta vadītājs Barānova kungs ir vienisprātis, ka inflācijas līmenis Latvijā šogad janvārī un februārī cēlies straujāk, nekā paredzēts. Vairāki ekonomisti par to ir nedaudz nobažījušies, tomēr uzsver, ka algu kāpums Latvijā ir straujāks nekā inflācijas līmeņa palielināšanās. Un tas liek uzmanīties, vai Latvijas ekonomika jau nesāk “pārkarst”.
“Cenu kāpums bija straujāks, nekā gaidīts, un galvenokārt pamatojas ar būtisku pārtikas preču, piemēram, piena produktu, cukura, gaļas, sadārdzināšanos,” atzīst L.Kūle. Janvārī pārtikas sadārdzināšanās daļēji balstījās uz sezonāliem faktoriem, bet februārī cenas cēlās krietni vairāk nekā citos gados, viņa norādīja, piebilstot, ka liels cenu kāpums šogad ir vērojams medikamentiem (par 3,8 procentiem februārī), arī degviela un vairāki komunālie maksājumi kļuvuši dārgāki.
“Hansabank Markets” speciāliste un ministrijas pārstāvis prognozēja, ka gadā Latvijā inflācijas līmenis varētu būt aptuveni četri procenti. Kā galveno tā palielinājuma iemeslu šogad speciālisti min regulējamo cenu celšanos – maksu par gāzi un elektrību.
Elektrības tarifu kāpums ir bijis par ieganstu cenu celšanai vairākos sektoros, turklāt bieži to attaisno ar Latvijas iestāšanos ES. Tiek prognozēts, ka cenu palielināšanās nākamajos mēnešos turpināsies. Arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis piekrīt šādai prognozei. Pēc Latvijas iestāšanās ES var gaidīt atsevišķu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos administratīvu izmaiņu dēļ. Viens no piemēriem ir degvielas sadārdzināšanās, jo tiks palielināts akcīzes nodoklis gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai. Arī medikamentu cenas varētu celties līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu šīm precēm. Tomēr Ekonomikas ministrijas pārstāvis pauž viedokli, ka Latvijas pievienošanās ES šogad maijā nav būtiskākais cenu kāpuma iemesls. Pēc ministrijas speciālistu domām, pievienošanās savienībai ietekmēs to preču un pakalpojumu cenas, kurām līdz šim nepiemēroja PVN, bet pēc ES prasībām vajadzēs piemērot, kā arī akcīzes nodokļa palielinājums naftas produktiem. Ministrijas eksperti pat pieļauj, ka pēc Latvijas integrācijas ES cenas varētu arī sarukt, jo Latvija pievienosies Eiropas ekonomiskajai telpai, un notiks brīva preču un pakalpojumu kustība. “Konkurence varētu pat “spiest” cenas lejup,” prognozē O.Barānovs, “jo no maija būs vaļā robežas”. Viņaprāt, ažiotāža, kas saistīta ar cenu kāpumu, Latvijai pievienojoties ES, “nav īsti pamatota”.
Tiek arī pausts viedoklis, ka, lai ierobežotu patēriņa cenu kāpumu, budžeta deficītu Latvijā vajadzētu samazināt vismaz līdz nulles līmenim – jo lielāks budžeta deficīts, jo lielāks naudas apgrozījums, un cenas kāpj.
Arī kredītprocentu likmes Latvijā pēdējā laikā krasi sarūk, un tas veicinot kredītu izsniegšanas apjomu palielināšanos. Lētie kredīti palielina naudas apgrozījumu un veicina inflāciju,” uzskata speciālisti.
Vēl viens būtisks iemesls, kas kāpina cenas Latvijā, ir ES finansējums. Līdz šim Latvijai bija pieejami ES pirmsiestāšanās strukturālie fondi ISPA un SAPARD, kā arī PHARE programma, bet pēc iestāšanās savienībā būs pieejami strukturālo fondu, kā arī kohēzijas fondu līdzekļi, kas turklāt būs vēl apjomīgāki nekā līdz šim saņemtais finansējums. Atkal būs brīva nauda, kas nāks iekšā un atspoguļosies algās, kas pastarpināti ietekmē inflāciju.
Tiek pievērsta uzmanība tam, ka pēdējā laikā strauji cēlušās pārtikas produktu – piena, maizes, cukura –, kā arī medikamentu cenas. To ietekmējot Latvijas iestāšanās savienībā, jo, lai pārtikas produktu uzņēmumi ES būtu konkurētspējīgi, tiem jāatbilst ES prasībām, bet tam savukārt nepieciešamas lielas investīcijas. Tādējādi pārtikas uzņēmumi veicina cenu kāpumu, lai iegūtu investīcijas modernizācijai.
Visi ekonomisti ir vienisprātis, ka Latvijā turpinās augt enerģētikas resursu, tostarp degvielas, cenas. Pašlaik Latvijā litrs degvielas maksā vidēji 0,65 eiro, bet Rietumeiropā – 1,1 līdz 1,15 eiro. Cenu atšķirība ir gandrīz divas reizes, tā ir pārāk liela starpība, kas degvielas cenu “spiež uz augšu”.
Enerģētikas resursu cenas, protams, negatīvi ietekmēs arī citas tautsaimniecības nozares.
