Aizdomas par to, ka «Al Quida» ir organizējusi sprādzienus Madridē 11. martā, liek secināt – terorisma draudi kļūst aizvien reālāki. Arī pie mums vērojams zināms satraukums.
Aizdomas par to, ka “Al Quida” ir organizējusi sprādzienus Madridē 11. martā, liek secināt – terorisma draudi kļūst aizvien reālāki. Arī pie mums vērojams zināms satraukums. Tāpēc var šķist interesants Somijas Ārpolitikas institūta pētnieka Tobija Ārčera brīdinājums, ka labvēlīgu augsmi terorismam var radīt arī neveiksmīga etnisko grupu integrācija.
Attiecībā uz terorisma risku Somijā autors norāda, ka somiem nevajadzētu “iežūžot” sevi viltus drošībā.
“Pilnīgi pietiek, ja pastāv ideoloģijai simpatizējoša vietēja grupa. It viss var kļūt par uzbrukumu mērķi. Darbojas ekstrēmistiskas musulmaņu grupas, kas izgājušas apmācību Afganistānā un vēlāk var sazināties ar vietējiem atbalstītājiem. Ekstremāli noskaņoto musulmaņu acīs ikviens, kas nepieder viņu reliģijai vai grupējumam, var kļūt par terora mērķi.”
Imams Čehabins no Somijas islāma apvienības teic, ka ekstrēmi noskaņotu muhamedāņu īpatsvars Somijā ir niecīgs. Viņš tiek citēts T.Ārčera pētījumā, kur norāda, ka mošejās neviens netiek kūdīts naidam pret citām reliģijām. I.Čehabins nezinot nevienu personu, ko varētu identificēt kā ekstrēmistu.
T.Ārčers gan apgalvo, ka esot saņēmis informāciju par atsevišķiem indivīdiem, kas sazinās ar ārvalstu ekstrēmistiem. Tas saskan ar drošības policijas aplēsēm, ka Somijā varētu būt apmēram desmit šādu personu.
“Musulmaņu skaits Somijā pieaug. Statistika apstiprina – jo lielāka kļūst grupa, jo palielinās risks, ka radīsies maza, radikāla minoritāte. Somijai ir teicamas iespējas mācīties no citu Eiropas valstu kļūdām. Diemžēl, šķiet, pietrūkst gribas.”
T.Ārčers teic, ka pats, Somijā būdams ārzemnieks, esot piedzīvojis somu nevēlēšanos atzīt rasisma pastāvēšanu savā zemē, jo tas neatbilst somu radītajam priekšstatam par sevi kā labi attīstītu paraugvalsti.
Kā piemēru viņš minēja Toniju Halmi, kam pret ārzemniekiem vērstu naidīgu izteikumu dēļ iepriekšējās parlamenta vēlēšanās izdevās kļūt par īstu balsu magnētu.
Aizspriedumi pastāv visās nometnēs. T.Ārčers savā ziņojumā raksta, kā daži islāma draudzes locekļi esot gaismā cēluši gadsimtiem vecus vēsturiskus nostāstus par somiem, kas piedalījušies nežēlīgajos krusta karos. Tas tika uzskatīts par pierādījumu somu naidīgumam pret islāmu.
I.Čehabins salīdzina musulmaņu stāvokli Somijā ar Zviedriju. Tur musulmaņi esot integrēti – viņiem ir savas skolas, un viņi sevi uzskata par sabiedrības daļu. I.Čehabins norādīja, ka Somijas musulmaņiem nav izdevies pārliecināt valsts iestādes par nepieciešamību atbalstīt musulmaņu skolas.
“Kad valsts atbalsta cilvēkus, tā kļūst par viņu valsti un viņu valdību,” viņš uzsvēra.
T.Ārčers ziņojumā tomēr norāda, ka bailes no terorisma nedrīkst kļūt par etnisko grupu integrēšanas cēloni.
