Kā jau parasts, arī mēs žetonu vakarā bezbēdīgi attēlojām savu skolas dzīvi, sākot no 1. klases. Bija sirsnīgi un jautri. Interesējoties par žetonu vakara tradīciju, aptaujāju vairākus savas skolas pedagogus.
Kā jau parasts, arī mēs žetonu vakarā bezbēdīgi attēlojām savu skolas dzīvi, sākot no 1. klases. Bija sirsnīgi un jautri. Interesējoties par žetonu vakara tradīciju, aptaujāju vairākus savas skolas pedagogus.
Tagadējās 12.a klases audzinātāja Inta Balode: “Žetonu vakara scenārijs no manis tika turēts noslēpumā. Viss bija liels pārsteigums, it sevišķi noslēguma daļa, kurā skanēja man veltīta skaista dziesma. Tas bija ļoti sirsnīgi. Neslēpšu, ka bija patīkami izjust mīlestību un cieņu, kas tika veltīta ikvienam skolotājam. Manuprāt, žetonu vakars ir vissirsnīgākais, vismīļākais un vissaliedējošākais no pasākumiem, kas tiek rīkoti vidusskolas laikā.”
Vēstures skolotāja Aina Ezergaile par savu “divpadsmito” žetonu vakaru pirms diviem gadiem: “Arī man līdz žetonu vakaram par to nebija atļauts neko ne redzēt, ne dzirdēt, tāpēc pārsteigums bija gan bērnu pārģērbšanās (zēniem par meitenēm un otrādi), gan reklāmas, gan kariķēšana. No senākiem žetonu vakariem atceros Sniegbaltīti un rūķīšus. Patīkami, ka katru gadu idejas un to realizācija atšķiras, atbilstoši katra kolektīva spējām. Manuprāt, tie ir mācību gada patīkamākie svētki.”
Latviešu valodas skolotājai Elgai Hāzei visspilgtākās atmiņas ir no žetonu vakara pirms četriem gadiem: “Gar zāles malām jaunieši bija salikuši savas bērnu dienu fotogrāfijas. Mammām, tētiem un skolotājām bija viņi jāatpazīst. Ļoti uzjautrināja tas, ka visus varēja uzminēt, tikai vienu fotogrāfijā it kā redzamo meitenīti ar līdz pleciem gariem blondiem matiem neviens nespēja atpazīt. Protams, es viņu pazinu, jo tas bija mans jaunākais dēls. Redzēju, ka klasei šis vakars bija kā grūdiena punkts, kad viņi atjēdzās, ka atlikušas vēl, kā saka, piecas minūtes, ko dzīvot kopā. Viņi burtiski alkatīgi tvēra atlikušo laiku, radās jaunas skaistas mīlestības, draudzības, kas turpinājās vairākus gadus. Palicis atmiņā, ka klasē, kas skolu beidza pirms diviem gadiem, kautrīgākais puisis bija pārģērbies par viesmīli (sievieti) un mūs cienāja ar dažādiem gardumiem, šai vakarā viņš pārsteidza mūs. Visi žetonu vakari ir ļoti sirsnīgi un mīļi!”
Linda Lindenbauma, Ozolnieku vidusskolas žetongredzena īpašniece
