Skolas žetons parasti top juvelieru darbnīcā. Tāpēc uz sarunu lūdzu amata meistaru jelgavnieku Mārtiņu Karoli.
Skolas žetons parasti top juvelieru darbnīcā. Tāpēc uz sarunu lūdzu amata meistaru jelgavnieku Mārtiņu Karoli. Viņa pamatnodarbošanās gan ir rotas, taču arī žetonu izgatavošana meistaram ir zināma jau gadus divdesmit. Jūs jau ilgāku laiku darbojaties ar pastāvošām vērtībām. Varbūt zināt, kopš kura laika skolās ir žetonu tradīcija?
Domāju, tā ir sena. Vismaz pirmās Latvijas brīvvalsts laikā žetoni jau bija, man ir gadījies tādus remontēt. Lielā mērā tie saistās ar skolas formu. Savulaik, kad mācījos Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, mums bija pie beretes piespraužama broša ar abreviatūru RLMV. Bereti kopš tā laika bieži valkāju vēl joprojām.
Vai žetoni ir kļuvuši dārgāki?
Kādreiz žetonus taisīja melhiorā, tagad populārāks ir sudrabs. Ir jaunieši, kas sev žetongredzenu pasūta no zelta. Varbūt viņi grib izrādīties, varbūt sudrabu nevar valkāt. Iemeslus nezinu. Zelta bumbiņa kā interesants akcents ir Jelgavas privātskolas “Punktiņš” žetonā.
Kā top žetoni? Kas veido skices?
Parasti topošie absolventi nāk pie juveliera ar savām idejām, un, ja tās ir realizējamas, tad arī žetoni top. Rīgā ir darbnīcas, kas šajā ziņā ir specializējušās un strādā milzīgos apjomos. Tur klientiem piedāvā katalogus, un žetoni tiek atlieti formās, štancēti. Roku darbs tam nevar turēt līdzi. Citiem vairāk patīk individuāla pieeja, tie nāk pie juveliera.
Kā divdesmit gados ir mainījušies skolu žetoni?
Agrāk ļoti populāri bija emaljēti rombi, uz kuriem virsū bija skolas simbols, nosaukuma saīsinājums, izlaiduma gads. Turklāt var piebilst, ka dažām skolām, kuru ēkas ir arhitektoniski interesantākas, kā, piemēram, Kalnciema vidusskolai, tagadējai Valsts ģimnāzijai, uz žetoniem bija arī skolas fasādes atveids. Taču ar šiem rombiem ir tā – ikdienā tādu nevalkāsi, piespraudīsi varbūt vienīgi absolventu salidojumā. Pamazām pārsvaru guvis viedoklis, ka žetonam jābūt kā praktiski lietojamai rotaslietai. Tādēļ beidzamajā laikā rombu vietā ir gredzeni zēniem vai kaklā piekarami kuloni meitenēm. Arī uz tiem virsū ir skolas un cita vietējā simbolika, kā, piemēram, ozollapa Ozolnieku vidusskolai. Ir gadījumi, kad klasē katrs žetona gredzens izskatās citādi, jo uz tā redzami paša absolventa iniciāļi, skolas nosaukums un izlaiduma gads iegravēti iekšpusē. Tagad ir lielāka žetonu dažādība. Var būt arī tā, ka kulonus nēsā zēni, bet gredzenus – meitenes.
