Eksāmenu kārtošana vienmēr ir bijis pārbaudījums gan tiem, kas visu gadu pavada pie grāmatām, gan tiem, kas mācību procesu uztver daudz «radošāk», tam pievēršoties īsi pirms sesijas.
Eksāmenu kārtošana vienmēr ir bijis pārbaudījums gan tiem, kas visu gadu pavada pie grāmatām, gan tiem, kas mācību procesu uztver daudz “radošāk”, tam pievēršoties īsi pirms sesijas.
Katram ir izstrādāts savs veids, kā atvieglot sūro mācīšanās laiku – kafijas tūre, kāju mērcēšana aukstā ūdenī vai regulāras aukstās dušas, pretstresa ripiņa utt. Katram sava metode liekas iedarbīgāka, taču psihologi uzsver, ka daudz būtiskāka ir motivācija – kādēļ es mācos, kādēļ man nepieciešams nokārtot šo ieskaiti vai eksāmenu.
Motivācija palīdz neapjukt
Psiholoģe Ieva Kļaviņa “Ziņām” skaidro, ka svarīgi, cik lielu nozīmi piešķiram pasniedzēja, kursa biedru vērtējumam un eksāmena atzīmei. Jo tā ir svarīgāka, jo pirmseksāmenu spriedze aug. “Svarīgākais ir atrast motivāciju sev – kādēļ es mācos, kur man tas noderēs. Diemžēl bieži vien jaunieši nesaista studējamo vielu ar realitāti, un viņu attieksme pret mācībām un arī eksāmenu ir – “kā pagadīsies”.” Tā bieži esot tiem, kas eksāmenus kārto tikai ailīšu aizpildīšanai, nezinot, vai apgūto specialitāti pielietos dzīvē. Vairāk motivēti esot tie, kas jau strādā.
I.Kļaviņa neuzskata, ka stress ir veselīgs un cilvēku norūda. Milzīgā spriedzē adekvāti nemaz nevarot parādīt zināšanas.
“Reizēm jaunieši, lai atbrīvotos no uztraukuma, mēdz lietot pretstresa līdzekļus, taču jāzina, ka, pārmērīgi uzņemti, tie var bremzēt ne tikai stresu, bet arī domāšanu. Gadās, ka cilvēks, vairoties no stresa, paļaujas uz tableti – iedzer vienu, otru, trešo un… eksāmenā gandrīz aizmieg,” piebilst psiholoģe.
Kafija ar citronu mundrumam
“Stress pirms eksāmeniem piederas pie lietas. Varētu pat teikt, ka tas ir veselīgi!” stāsta Kristaps. Viņš jau trešo gadu Rīgā apgūst socioloģiju. ” Īpašu metožu, kā tikt ar to galā, man nav. Parasti mācīšanos atlieku uz pēdējām dienām pirms eksāmeniem, jo pirms tam tāpat nav laika. Atceros, ka skolā eksāmeni “kārtojās” vieglāk tādēļ vien, ka regulāra mācīšanās bija it kā piespiedu. Savukārt universitātē tas, vai tu mācies vai ne, ir atkarīgs no paša, tādēļ īpaši “stresainu” eksāmenu laiku izjutu tieši augstskolā.”
Visbiežāk Kristaps ņem talkā stipras kafijas krūzi ar citronu — mundrumam – un mācās, kamēr “krīt”. Parasti spēka pietiek vēl vairākas stundas pēc pusnakts, bet nereti pie grāmatām pavadīts līdz pat rīta gaismai.
“Esmu mēģinājis arī citas metodes. Atceros, mamma kādreiz ieteica kājas turēt aukstā ūdenī. Pamēģināju. Sākumā bija tīri tā nekas, taču ūdens sasila, un kājas pie tā jau bija pieradušas, tādēļ ar kājām bļodā un grāmatu uz galda arī aizmigu.”
Vēl viņš mēdzot izmantot maģisko formulu – ne es pirmais, ne pēdējais, kas kārto šo eksāmenu; tāda doma eksāmenu palīdzot uztvert vieglāk. Taču, nopūšoties piebilst Kristaps, – arī atņem iespēju sasniegt maksimālu rezultātu, jo zemapziņā esi sev “iepotējis” – gan jau kaut kā…
Stress atņem spriešanas spējas
Juris mācās 12. klasē. Viņš atzīst, ka eksāmenu kārtošana ir visgrūtākais laiks mācību gadā. “Man ar mācībām īpaši labi neveicas – visu gadu “izlīferēju” kaut kur pa vidu. Ir paveicies arī vairākas reizes eksāmenā, tā teikt, uz “cūceni”. Uz labu laimi esmu izvilcis biļeti, ko daudz maz zinu, nostrādā arī mani špikošanas meistarstiķi, un eksāmens nolikts. Taču ir reizes, kad eksāmenu esmu kārtojis vairākkārt, tā nenolikšanu neuztveru kā pasaules galu.”
Viņš uzskata, ka stress pirms eksāmena nav nekas traģisks, ļaunāk, ja drebulis turpinās eksāmenā – tas traucē koncentrēties: “Eksāmenā nedrīkst pārāk “sastresoties”, jo tas atņem loģiskās spriešanas spējas pat viserudītākajiem. Turklāt, man liekas, ka eksāmens ir ne tikai zināšanu pārbaude, bet arī psiholoģiskās noturības, sevis prezentēšanas un pašpārliecinātības pārbaude. Atbildot uz jautājumiem, ir jābūt pārliecinātam par sevi un arī labam runātājam.
Vienmēr pirms eksāmena visu nakti mācos, cenšoties saglābt gadā neuzspēto. Zinu, ka tā nav pareizi, bet es neesmu tik apzinīgs, lai cītīgi mācītos visu gadu. Turklāt arī tiem, kas “zubrās”, iet uz visām stundām, eksāmeni ir ļoti grūts un uztraukumu pilns laiks!”
Vienmēr pietrūkst vienas nakts
“Vakarā kārtīgi paēdu, iedzeru stipru tēju un ķeros klāt. Mācīšanās laikā arī šķidrums jālieto – lai neaizmigtu. Parasti es mācos līdz diviem trijiem. Bet visprātīgāk būtu mācīties vakarā, laikus iet gulēt, tad celties piecos sešos un turpināt,” stāsta Inese, kas apgūst ekonomiku maģistrantūrā. Viņasprāt, lielo satraukumu visbiežāk rada neziņa, tātad – viss līdz galam nav padarīts. “Nav tādu cilvēku, kas pirms eksāmena nemaz neuztrauktos. Es jau vairs nevaru saskaitīt, cik eksāmenu savā mūžā esmu nokārtojusi – dažreiz liekas, ka tā ir manas dzīves neatņemama daļa. Tomēr stress šajā procesā ir nemainīgs elements.”
“Pret mācībām attiecos nopietni – man patīk izvēlētā profesija, tādēļ zināšanas man ir svarīgas, lai kļūtu par labu profesionāli. Taču, tā kā paralēli iesaistos arī sabiedriskajā dzīvē, nereti ir gadījies studijas uz laiciņu atlikt otrajā plānā. Tādēļ arī nevaru iztikt bez tāda netikuma kā parādiem īsi pirms sesijas. Man nekad nav gadījies kādu eksāmenu nenokārtot, jo pirms tiem vairākas naktis neguļu un mācos. No rīta, ejot uz eksāmenu, kārtējo reizi nonāku pie secinājuma – vienas nakts ir bijis par maz!”
Miegs – labs palīgs
Ne viens vien eksāmena kārtotājs izmēģinājis senseno padomu – vajag palikt zem galvas mācību grāmatu, mierīgi iet gulēt, un viss būs galvā. Tas nu gan zinātniski vēl nav pierādīts, taču vērā ņemams ir cits atklājums. Proti, amerikāņu zinātnieki no Čikāgas universitātes atklājuši, ka tieši miegs var izglābt aizmirsto. Secināts, ka labākais svešvalodas vai citas intelektuālas prasmes apguves veids ir izgulēties pēc katras mācību stundas. Miegs veicinot atjaunošanos un līdz ar to arī iemācītā materiāla saglabāšanu, jauniegūtā informācija miega laikā tiek stabilizēta.
***
Glābšanas riņķis eksāmenā
Psiholoģiskā sagatavotība eksāmenam ir ne mazāk svarīga par zināšanām, un labs vērtējums norāda ne tikai uz zināšanām, bet arī uz prasmi tās izmantot.
Ko darīt, ja, izvelkot biļeti, rodas vēlēšanās to nolikt atpakaļ?
Pirmkārt, nezaudēt pašsavaldīšanos. Cik jautājumu ir biļetē? Cik ir tādu, par kuriem jūs kaut ko zināt? Vai tiešām neviens? Nu ko, no šādas situācijas jāmēģina izkļūt ar cieņu. Pamēģiniet pievērst pasniedzēja uzmanību kopīgām tēmām. Protams, jāatceras, ka viltība var neizdoties, taču jebkurā gadījumā eksaminētājs pārliecināsies, ka kaut vai minimālas zināšanas par kursa tēmu jums ir, un tas dod cerību turpināt dialogu. Labvēlīga iznākuma gadījumā pasniedzējs sāks uzdot papildu jautājumus, uz kuriem, cerams, jūs spēsiet atbildēt pareizi. Iznākums – stabils “piecnieks” (protams, pēc 10 ballu sistēmas).
Kā rīkoties, ja eksaminētājs jūsu zināšanas (precīzāk, nezināšanu) novērtē bez jebkādām cerībām un atzīmju grāmatiņā ir gatavs ierakstīt “neiesk.”?
Atmetot visas ambīcijas, palūdziet viņu uzdot vēl vienu (pašu pēdējo!) jautājumu par kādu tēmu, ko esat apguvis. Mierīgi un bez steigas pārskaitiet sadaļas, kurās jūsu zināšanas ir spēcīgas. Un ņemiet vērā – izskatīsieties daudz pārliecinošāks, ja parādīsiet pasniedzējam sarakstu, kurā ar ķeksīšiem būsiet atzīmējuši, kuras esat paspējis atkārtot.
