Pie durvīm jau klauvē pavasaris, un saulīte vai katru dienu nekautrīgi nomet mākoņu segu. Eh, kā paveicies skolēniem, kas šonedēļ var atpūsties un pa īstam izbaudīt brīvdienas.
Pie durvīm jau klauvē pavasaris, un saulīte vai katru dienu nekautrīgi nomet mākoņu segu. Eh, kā paveicies skolēniem, kas šonedēļ var atpūsties un pa īstam izbaudīt brīvdienas. Vienu brīdi sirdī pat iezogas skumjas, ka man skolas gadi jau aiz muguras un tik jaukā laikā ik rītu jāmēro ceļš uz darbu. Būtu es viņu vietā, jau ar pirmajiem saules stariem mestos laukā no gultas un dotos tuvāk pie dabas, lai plaušas beidzot saprot, ko nozīmē svaigs gaiss. Diemžēl pagājis tas laiks, kad visi rautin rāvās ārā no pilsētas uz laukiem, un arī skolēnu apziņā ienākusi tehniskā civilizācija. Kā gan citādi lai izskaidro augošo organismu vēlmi palikt četrās sienās, iegrimstot televīzijas vai datora ekrānā redzamajā pasaulē.
Bet tie, kam mājās vēl nav sava datora, velk no slepenām kastēm un atvilktnēm laukā savus iekrājumus un pa taisno dodas uz tuvāko datorspēļu salonu – skat, tur sāk veidoties pusaudžu gūzmas, kas ar skaudības pilnām acīm mēro jau pie datoriem sēdošos laimīgos. Citi steidzas uz videonomām un teciņus atkal uz mājām, bet jau apkrāvušies ar milzīgu kaudzi videokasešu vai DVD.
Pilsētā šur tur kaut kas notiek arī skolēnu brīvdienās, kaut vai “Vivo centrā”, taču vairākas tirdzniecības vietas vai nu nejaušas sakritības, vai iepriekš plānotu akciju ietvaros samazinājušas cenas pusaudžu našķiem – čipsiem, popkornam un saldumiem. Nu tā kā mudināt mudina sēdēt istabā un uzņemt neveselīgu pārtiku. Šāda “kustīga” dzīvesveida dēļ nākotnē būs jāsamierinās ar sūdzībām par mūsu augošās paaudzes vārgumu un slimīgumu.
Uzreiz gan jāuzteic tie vecāki, kas savas atvases brīvajās dienās veiksmīgi aizsūtījuši uz laukiem, tiesa, daudziem nācās izcīnīt īstu kauju, jo nebija viegli pierunāt pusaudzi atstāt pilsētas draugus un intereses. Varbūt viņos vēl saglabāsies kaut neliela saikne ar dabu.
