Tieši pirms nedēļas daļai jelgavnieku bija iespēja priecāties ne tikai par pavasarīgiem laika apstākļiem, bet arī par kādu sengaidītu patīkamu notikumu Jelgavas kultūras namā – Ainara Mielava koncertu.
Tieši pirms nedēļas daļai jelgavnieku bija iespēja priecāties ne tikai par pavasarīgiem laika apstākļiem, bet arī par kādu sengaidītu patīkamu notikumu Jelgavas kultūras namā – Ainara Mielava koncertu.
Kamēr zālē pulcējās koncerta apmeklētāji un visapkārt bija dzirdamas ļaužu čalas, gaisā virmoja satraukums. Vajadzīgo noskaņojumu palīdzēja rast maigi relaksējoša mūzika franču kompānijas “Amestoy Trio” izpildījumā.
Statistikas un ciparu cienītājiem Mielava uzstāšanos varētu izteikt šādos skaitļos: 6 – grupas sastāvs (Gints Sola, Aigars Voitišķis, Uģis Prauliņš, Andris Alviķis, Juris Kroičs, Ainars Mielavs), 50 + 20 + 50 – koncerta ilgums minūtēs, ieskaitot starpbrīdi, 22 – kompozīciju skaits: 8 no jaunā albuma “Dzīvais porcelāns”, 7 no iepriekšējā albuma “Ar dzimtenes sajūtu miegā”, 2 no pirmā soloalbuma “Es nāku uz Taviem smiekliem”, 4 “Jauns Mēness” dziesmas jaunās skaņās, no kurām “Ceļš” tika izpildīta krievu valodā, kā arī tenora partijas fragments no operas “Pajaco”.
Neesmu Mielava preses sekretāre, koncerttūres menedžere vai kāda cita tuvu stāvoša persona, bet, pat ļoti pūloties, nespēju atrast būtiskas kļūdas vai nepilnības mūziķu sniegumā. Apskaņojums bija lielisks, un muzikanti demonstrēja augstākās raudzes priekšnesumu. Lai gan vēl joprojām A.Mielava dziesmās primārais ir teksts, šoreiz atšķirībā no iepriekšējām tūrēm mūzika bija līdzvērtīga dziesmu vārdiem. Tas sniedza papildu emocijas. Bet, ja kādam klausītājam (tas gan maz ticams) koncerta laikā šķita, ka dziedātājs nepietiekami demonstrē savas vokālās spējas, šaubas par A.Mielava balss diapazona plašumu pagaisa, izskanot pēdējai kompozīcijai (fragmentam no operas “Pajaco”).
Koncerts bija patiesi sirsnīgs un pozitīvu emociju piesātināts. Noteikti daļu tā veiksmes noteica arī A.Mielava ik pa laikam izteiktās asprātīgās replikas un pašironiskie stāstiņi gan par jaunā albuma noformējumu, gan par koncerta iespaidu klāstīšanu ziņkārīgajiem mājās palicējiem, gan par paša daiļradi “iz sērijas” Mielavs kā jau Mielavs. Patiesi – viņa dziesmās pēdējo gadu laikā nav jaušamas grandiozas pārmaiņas, bet tas nebūt neizslēdz kvalitāti un nemazina interesi par viņu kā mākslinieku. Koncerta repertuāru dziedātājs komentēja: “Mūsu uzdevums nav nospēlēt pēc iespējas vairāk dziesmu no jaunās plates. Esam izvēlējušies to, kas ir esenciāls pēdējos četros gados.”
Pēc pasākuma viņš pauda gandarījumu par uzstāšanos Jelgavā, atzinīgi novērtēdams arī kultūras nama izremontēto zāli. “Prieks, ka Jelgavai ir par vēl vienu sakoptu vietu vairāk!” tā Mielavs aptuveni desmit minūtes pēc koncerta beigām. Arī publika, viņaprāt, bijusi atsaucīga. (Tiesa gan, Valmierā un Kuldīgā klausītāji bijuši aktīvāki līdzdalībnieki un atbalstītāji.) Vai tas nozīmē, ka jelgavnieki ir pārāk izlutināti vai pārlieku izvēlīgi? Varbūt vainojams nedēļas laikā uzkrātais nogurums, ikdienas pienākumus veicot? Bet varbūt pieticīgāk ģērbusies auditorijas daļa bija vienkārši nosalusi, jo zālē sēdošie par fiziskā siltuma pārpilnību sūdzēties nudien nevarēja.
Domājams, tie, kas bija koncertā, piekritīs, ka šo pāris stundu laikā varēja rast harmoniju un mieru. Arī miegs naktī bija ciešāks nekā citkārt. Cerams, nekļūdīšos, apgalvodama, ka Mielava koncerta apmeklējums bija kā eliksīrs dvēselei un stimuls kļūt vēl labākiem, patiesākiem un mīlošākiem.
