Nedēļas pirmajā dienā suminājām Tamāras un Dziedras.
Nedēļas pirmajā dienā suminājām Tamāras un Dziedras.
Tamāra Pokrovska ir apmierināta ar savu vārdu, jo tas pilnībā atbilstot viņas raksturam. Tas esot cēlies no ebreju valodas, kas tulkojumā nozīmē “mūžīgi zaļa dateļpalma”: “Esmu ļoti impulsīva – ātri varu apvainoties, bet ātri arī atdziestu, neturu ļaunu prātu. Man ļoti patīk negaidīti pārsteigumi un idejas. Esmu diezgan azartiska, tāpēc mani var pierunāt uz trakām izdarībām.”
Tamāra ir sākumskolas skolotāja, tāpēc ne viens vien bērns atceras viņu kā savu pirmo audzinātāju. “Augustā paliek 25 gadi, kopš strādāju skolā, bet ne mirkli neesmu to nožēlojusi. Jaunībā gan gribēju kļūt par izmeklētāju, bet tante, kas pati strādāja šajā amatā, atrunāja. Arī mana mamma un vecāmāte bija skolotājas, tāpēc varētu teikt, ka tas ir no paaudzes paaudzē mantots amats. Mani bērni gan teic, ka par pedagogiem negrib būt, tāpēc diez vai tam būs turpinājums,” spriež skolotāja.
Šīs dienas gaviļniecei vienmēr ir paticis uzņemt ciemiņus, tāpēc katru gadu tiek svinēta arī vārdadiena. “Man ļoti patīk gatavot dažādus salātus, jo tad es varu likt lietā fantāziju un izdomāt pati savu recepti,” teic Tamāra, kas gaida pavasari, lai varētu sākt dārza darbus. Viņasprāt, zeme nomierina un dod spēku.
Skolotājai īpaši mīļi ir dzīvnieki. Lauku mājās dzīvo kokerspaniels un kaķenīte, bet nesen pieklīda vācu aitu šķirnes kucēns. Visi trīs sadzīvojot labi, tikai dažreiz izrādot greizsirdību, ja kādam saimnieku mīlestība tiek vairāk.
