Kāds lasītājs nezina, kur meklēt «dzirdīgas ausis», lai atrisinātu situāciju, kas izveidojusies Elejā. Proti, pagastā nav apkures, tāpēc vietējie iedzīvotāji izcērtot tuvējo mežu.
Kāds lasītājs nezina, kur meklēt “dzirdīgas ausis”, lai atrisinātu situāciju, kas izveidojusies Elejā. Proti, pagastā nav apkures, tāpēc vietējie iedzīvotāji izcērtot tuvējo mežu.
“Mežs vēl joprojām saglabājis savu vēsturisko nosaukumu Vilkudārzs, tikai, šķiet, ka koku drīz tur vairs nebūs. Cērt visi. Vai tiešām par to nevajag sodīt? Vai tad nav neviena mežsarga, kas sargātu mežu?” jautā lasītājs.
Jelgavas virsmežniecības inženieris mežkopis un konsultants Jānis Liepa stāsta, ka vissāpīgākā problēma gada aukstākajos mēnešos ir malkas sagādāšana. Tāpēc daudzi cilvēki dodas uz tuvējo mežu tās meklējumos, bieži vien pārkāpjot likumu.
“Daudziem vārds “mežsargs” asociējas ar vīru formas tērpā un bisi plecā, kurš staigā pa mežu, to sargājot. Patiesībā mežsarga pienākums ir kontrolēt, lai meža apsaimniekošana un izmantošana notiktu likuma robežās. Viņš kontrolē visus (ne tikai valsts, bet arī privātos un citus) mežus. Ja tiek konstatēts pārkāpums, mežsargs sastāda protokolu, ko iesniedz virsmežniecībā. Par to tiek informēts arī meža īpašnieks un policija. Tālāk policija meklē vainīgos,” skaidro J.Liepa.
Mežkopis teic, ka Vilkudārzs ir Elejas pagasta īpašums un jau ir pārbaudīts. “Tur ir mežs un būs arī turpmāk. Par pārkāpumiem ir informēta Elejas pašvaldība, kas sadarbībā ar policiju risinās šo problēmu.”
Ja kādam ir pamatotas aizdomas, ka mežā notiek nelikumīgas darbības (ne tikai meža ciršana bez atļaujas, bet arī atkritumu izgāšana, malumedības u.c.), Jelgavas virsmežniecības speciālisti aicina pēc iespējas ātrāk par to informēt tuvāko mežniecību vai Jelgavas virsmežniecību.
