Uzņēmējiem turpmāk no ES būs pieejami strukturālo fondu līdzekļi. No ES līdz šim finansētajām programmām lauksaimniekiem domātā SAPARD bijusi vistuvākā gaidāmo ES strukturālo fondu apguves principiem.
Uzņēmējiem turpmāk no ES būs pieejami strukturālo fondu līdzekļi. No ES līdz šim finansētajām programmām lauksaimniekiem domātā SAPARD bijusi vistuvākā gaidāmo ES strukturālo fondu apguves principiem. Tāpēc ir svarīgi zināt, ko no tās var mācīties un no kā izvairīties, lai veiksmīgi piesaistītu finansējumu un saņemtu ES atbalstu.
Hansabankas speciālisti apkopojuši atziņas, kas radušās SAPARD projektu sagatavošanas un ieviešanas gaitā. Līdzšinējā pieredze uzņēmējiem būtu jāņem vērā, gatavojoties finansējuma piesaistīšanai savas uzņēmējdarbības attīstībai.
Pieteikties vajadzētu plānotas uzņēmējdarbības attīstībai, nevis atbalsta saņemšanu izvirzot par pašmērķi. Uzņēmuma veiksmīgu attīstību ilgtermiņā nodrošina tā darbības plānošana, tostarp attīstības ilgtermiņa plāns, kura izpilde arī nodrošina mērķu sasniegšanu. Ne vienmēr tie ir saskaņojami ar programmām, kas izveidotas kādas nozares attīstībai.
Nokavēta projektu pieteikumu izstrāde, biznesa ideju maiņa projekta sagatavošanas laikā. Izstrādājot SAPARD pieteikumus, projektu sagatavošanu uzņēmēji bieži atlikuši uz pēdējo brīdi. Tas sagādājis grūtības Lauku atbalsta dienestam (LAD), radot nevajadzīgu spriedzi. Nācies pat organizēt pierakstīšanos uz pieņemšanas laiku projektu iesniegšanas pēdējās dienās, lai izvairītos no rindām.
Investīcijas uzņēmumā nedrīkst veikt pārāk strauji, jo tas var izraisīt grūtības naudas plūsmas nodrošināšanā. Pieejamie fondu līdzekļi uzņēmējos rosina vēlmi arvien straujāk investēt ražošanas pamatlīdzekļu iegādē, reizēm pat sākt jaunu projektu, nesagaidot, kamēr iepriekšējais ieguldījums dod ieņēmumus. Tādējādi uzņēmumam rodas naudas plūsmas nodrošināšanas problēmas, jo līdzekļi, kas būtu ieguldāmi apgrozāmajā kapitālā, tiek novirzīti jaunu projektu ieviešanai.
Nesakārtotas īpašuma tiesības var kļūt par steidzami risināmu jautājumu, gatavojoties ES fondu izmantošanai. Sevišķi tas saistīts ar nekustamo īpašumu piederību apliecinošiem dokumentiem vai noformētiem un reģistrētiem nomas līgumiem. Piemēram, strukturālo fondu finansējums nav iespējams gadījumos, ja uzņēmējs nav sakārtojis īpašuma tiesības uz zemi, kur paredzēta būvniecība.
Sarežģījumi rodas, ja nav sakārtota grāmatvedības uzskaite. Tas apgrūtina korektu grāmatvedības pārskata datu atspoguļošanu pieteikuma veidlapā. Mazajiem uzņēmumiem, kam kvalificēta grāmatvedības speciālista pakalpojumi liekas par dārgu, šī saskaņošana var izvērsties par darba un laika ietilpīgu procesu. Ja pieteikuma sagatavošana netiek sākta savlaicīgi, tas var radīt lieku spriedzi.
Problēma, ar kuru banka saskaras ne tikai SAPARD projektu finansēšanā, bet arī izsniedzot aizdevumus, kas nav saistīti ar ES fondu finansējuma piesaisti, ir nepamatoti paaugstināta būvniecības projektu celtniecības tāmju vērtība. Paaugstināto tāmes vērtību var saistīt ar vēlmi izmantot aizdevumu, lai nosegtu arī sava ieguldījuma daļu. Proti, finansēt projektu, neieguldot savu līdzdalību naudas veidā.
SAPARD procedūras paredzēja ilgu laika periodu no projekta iesniegšanas līdz līguma noslēgšanai par atbalsta piešķiršanu. Proti, divi mēneši bija domāti projekta izvērtēšanai. Tam jāpieskaita vēl divas nedēļas līguma sagatavošanai. Nepieciešamības gadījumā LAD izmantojis tiesības projekta izskatīšanas laiku pagarināt. Ar šiem apstākļiem jārēķinās arī uzņēmējiem. Ja projekts sagatavots un iesniegts laikus, tā izskatīšana var sasniegt pat trīs mēnešus un vēl ilgāku laiku.
Liels iesniedzamo dokumentu daudzums. Uzņēmējam, gatavojot projekta paketi iesniegšanai, saskaņā ar instrukcijām ir jāsagatavo līdz 30 dažādu dokumentu. Tas prasa lielu laika patēriņu, jo iestādes ne vienmēr vajadzīgo izziņu sagatavo tajā pašā dienā, kad iesniegts pieprasījums.
Instrukcijas neietver visu informāciju, kas nepieciešama projekta izstrādei. Tajās ir informācija no dažādiem normatīvajiem aktiem, bet nav skaidrojumu par projekta izstrādes prasībām, ar ko pretendents sastopas, iesniedzot pieteikumu (piemēram, skaidrojums par pieteikuma veidlapas pareizu aizpildīšanu, prasību ar svītru aizpildīt visas tukšās ailes arī biznesa plānā u. tml.).
Bieži mainījušies atbalsta saņemšanas nosacījumi. Daži SAPARD programmas realizācijas laikā ir mainījušies vairākkārt. Programmai, kas valstī tiek realizēta pirmo reizi, tas ir pats par sevi saprotams. Taču iesniedzēja situāciju tas nopietni apgrūtina, jo sevišķi, ja nosacījumi tiek mainīti neilgi pirms pieteikumu iesniegšanas kārtējā termiņa beigām, kad projekts ir gatavības stadijā un dokumentu pakete sagatavota iesniegšanai.
Izvērtējot projektus, vairāk uzmanības tiek pievērsts formālām detaļām, nevis projekta būtībai. Izvērtēšanas process ir organizēts saskaņā ar apstiprinātām procedūrām. Tās neļauj izvērtēt, cik nozīmīgs šis projekts, piemēram, ir pagastam vai pilsētai, kur tas tiek realizēts. Lielāka uzmanība tiek pievērsta formālām detaļām – pieteicēja atbilstībai instrukciju nosacījumiem, izmaksu pareizai definēšanai, dokumentu pareizai sastādīšanai u. tml. Tās ir būtiskas lietas, taču ne vienmēr izsaka projekta sabiedrisko lietderību un tā atbilstību atbalsta programmas būtībai. Arī SAPARD programmas starpnovērtējumā pagājušā gada rudenī teikts, ka projektu izvērtēšanas laikā netiek pievērsta pietiekama uzmanība biznesa pamatidejas dzīvotspējai, bet vairāk tiek ņemtas vērā formālās prasības. SAPARD starpnovērtējumā minēts arī, ka otrs būtiskākais iemesls, kāpēc uzņēmums nav pieteicies SAPARD finansējumam, ir grūtības to saņemt. Tas netiek piešķirts, ja uzņēmums neatbilst vispārējiem bankas kreditēšanas nosacījumiem. Būtiskākie ir saprotams un caurskatāms bizness, pozitīva uzņēmuma attīstības vēsture, gatavība ieguldīt savu finansējumu līdzdalībā, pietiekama naudas plūsma saistību atmaksai un pietiekams aizdevuma nodrošinājums.
