No UNESCO Ziemeļamerikas un Eiropas augstākās izglītības pētniecības komitejas sēdes, kas marta vidū notika Parīzē, atgriezusies akadēmiķe Baiba Rivža.
No UNESCO Ziemeļamerikas un Eiropas augstākās izglītības pētniecības komitejas sēdes, kas marta vidū notika Parīzē, atgriezusies akadēmiķe Baiba Rivža. Viņa tur uzstājās ar referātu par augstākās izglītības struktūru un zinātnes lomu Baltijas valstīs.
Īpašu uzmanību Baiba Rivža pievērsa zinātnieku paaudžu maiņā ļoti svarīgajām doktorantūras problēmām.
“2003. gadā, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvijā disertācijas aizstāvēja 2,5 reizes mazāk doktorantu nekā Igaunijā un piecas reizes mazāk nekā Ziemeļvalstīs. Tam ir vismaz trīs cēloņi. Pirmkārt, Latvijā disertāciju aizstāvēšanai ir salīdzinoši augstas prasības. Piemēram, ne igauņi, ne zviedri neprasa, lai doktorantam būtu piecas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos un lai viņš būtu uzstājies vismaz divās starptautiskajās konferencēs. Otrkārt, citur doktorantūrā studē četrus gadus, bet pie mums – tikai trīs. Treškārt Latvijā doktoranta stipendija ir tikai 58 lati mēnesī. Nemaz nerunājot par Ziemeļvalstīm, Igaunijā tā ir ap 140 latu. Mūsu doktorants gan var ņemt studējošā kredītstipendiju – 100 latu mēnesī. Tomēr valsts atbalsts Latvijā jaunajiem zinātniekiem varētu būt jūtamāks,” saka Baiba Rivža.
Jāpiebilst, ka UNESCO ietvaros izstrādātās rekomendācijas tiek sūtītas attiecīgo valstu valdībām, lai tās veicinātu problēmu pozitīvu virzību.
