Pagājuši trīs gadi, kopš Jelgavas Domē par pašvaldības attīstību lemj mūsu ievēlētie domnieki. Līdz nākamajām vēlēšanām palicis gads.
Pagājuši trīs gadi, kopš Jelgavas Domē par pašvaldības attīstību lemj mūsu ievēlētie domnieki. Līdz nākamajām vēlēšanām palicis gads. Tāpēc cāļus, ko parasti skaita rudenī, domnieki skaitīja pagājušajā nedēļā. “Ziņas” uz sarunu aicināja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus, lai viņi saviem vēlētājiem pastāstītu, cik daudz no solītā jau padarīts un kas vēl jāpaspēj atlikušā gada laikā.
Sarunā piedalījās no Tautas partijas Jelgavas Domē ievēlētais Jānis Laizāns (SIA “Jelgavas ūdens” direktors), no Zemgales partijas ievēlētais Viktors Valainis (LLU Sporta katedras vadītājs), no LSDSP ievēlētā Irēna Škutāne (Domes priekšsēdētāja vietniece, pēc LSDSP šķelšanās viņa Domē pārstāv Sociāldemokrātu savienību). No Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība sarunā iesaistījās Voldemārs Strīķis (LLU Ekonomikas fakultātes profesors). No opozīcijas – Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) – bija ieradies Domes deputāts Jānis Bērziņš, bet jau sarunas sākumā viņš atzina, ka piedalīties neesot lietderīgi. Viņa domas un vērtējumus “Ziņās” nevarēsim atspoguļot. Un tā – “Ziņas” jautā, un domnieki atbild.
Vai pilnībā esat izpildījuši to, ko solījāt pirms vēlēšanām?
V.V. : Kad dibinājām Zemgales partiju, cerējām, ka veidosies stabili reģioni un administratīvi teritoriālā reforma tiks realizēta pēc principa, kas noteikts Satversmē – četri lieli reģioni un Rīga, un tieši reģionālajām partijām būs lielāka ietekme. Diemžēl reforma panākusi, ka joprojām ir viens liels reģions Latvija un Rīga. Mums bija arī iecere mainīt deputātu pārstāvniecības principu Saeimā. Tas viss tagad ir “garām”.
Pilnvaru sākumā man bija domstarpības ar “zemnieku” deputātiem, bet, tā kā pozīcija strādā labi, lielu domstarpību tagad nav. Piemēram, par šā gada pilsētas budžetu – tas ir tāds, kādu mēs pirms pāris gadiem varējām tikai vēlēties. Uz nākamā gada pilsētas budžeta prognozēm lūkojos ļoti cerīgi. Lai saņemtu ES struktūrfondu finansējumu, pašvaldības dienesti izdarījuši visu iespējamo projektu izstrādē un iesniegšanai valsts institūcijās.
V.S.: Man jau bija deputāta darba pieredze, tāpēc varu teikt, ka pašreizējais tautas priekšstāvju sastāvs ir optimāls sekmīgākai Jelgavas attīstībai. Šogad ir palielinājies pilsētas budžets, un tas ir deputātu kopējā darba rezultāts. Daudz pārmetumu ir par pilsētas ielām, tomēr vēlos uzsvērt, ka Jelgava ir sena pilsēta, bet pēc kara būtībā to uzcēla no jauna.
J.L.: Pirms gadiem trim četriem naudu tērējām galvenokārt ielu bedru aizlāpīšanai. Pašlaik remontdarbi vērsti uz to, ka tranzītielas tiek kapitāli rekonstruētas. Aģentūrā “Pilsētsaimniecība” izstrādāts tālākais Jelgavas ielu sakārtošanas plāns. Jau ir sagatavoti projekti iesniegšanai ES naudas saņemšanai. Daudzi būs ievērojuši, ka esam nopietni ķērušies klāt Tērvetes ielas sakārtošanai. Tas ir vairāku gadu projekts, jo pa šo ielu iet arī maģistrālais ūdensvads.
V.V.: Līdzšinējā valsts politika bija tāda, ka Autoceļu fondā, no kura tiek finansēta arī pašvaldību ceļu sakārtošana, nenonāk atskaitījumi no degvielas akcīzes nodokļa. Turklāt speciālie fondi, izņemot sociālo, pēc ES prasības likvidēti vispār. Mani kā autovadītāju, kas maksā šo nodokli, tas neapmierina. Labi, ka katru gadu palielinās pilsētas budžeta ieņēmumu daļa, un mēs varam ielu remontiem atvēlēt salīdzinoši lielākas summas.
I.Š.: Mana sociāldemokrātiskā pārliecība ir saglabājusies, un mans darbs pašvaldībā ir saistīts ar finansēm un sociālo nodrošināšanu. Pirms sarunas pārskatīju, ko tad solīju saviem vēlētājiem, un, jāteic, ka gandrīz 80 procentu no tā jau ir izpildīts.
Trijos gados pilsētas budžets audzis daudz straujāk nekā iepriekš, kad tas palielinājās par 5 – 6 procentiem gadā; šogad tas ir jau par 14 procentiem lielāks – naudas izteiksmē tas izaudzis no nepilniem 12 miljoniem 2001. gadā līdz 17 miljoniem latu 2004. gadā. Neapšaubāmi to veicinājusi augošā iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, jo pilsētas budžeta ieņēmumu lielāko daļu (gandrīz 60 procentus) veido tieši ienākumu nodoklis. Šeit saskatu pašvaldības ieguldījumu, radot jaunas darbavietas, ceļot jaunus objektus. Pašvaldība nopietni sākusi sakārtot pilsētas infrastruktūru, lai padarītu Jelgavu pievilcīgu uzņēmējiem, lai viņi gribētu pie mums atvērt jaunas ražotnes. Pagājušajā Domes sēdē apstiprinājām konkursa rezultātus par zemes nomu jaunas rūpnīcas celtniecībai.
Sociālo jomu nevar nesaistīt ar valstī notiekošajiem procesiem. Pirms 1. maija sociāli neaizsargāti jūtas vairums valsts iedzīvotāju. Tieši šajā ziņā redzu pašvaldības lomu. Pilsētas sociālais budžets nodrošina palīdzību tiem iedzīvotājiem, kas nonākuši krīzes situācijā, kas nevar sevi nodrošināt ar iztikas līdzekļiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, sociālais budžets palielinājies par 20 procentiem. Sociālajiem pabalstiem pašvaldība atvēlējusi 400 tūkstošus latu. Valsts ir noteikusi tikai vienu sociālā pabalsta veidu – garantētais minimālais ienākums uz vienu ģimenes locekli – 28 lati. Dome, izmantojot likumā noteiktās tiesības, var paredzēt arī citus pabalstus un atvieglojumus – komunālajiem pakalpojumiem, ārstēšanai, medikamentu, kurināmā, skolas piederumu iegādei, brīvpusdienām, braukšanai sabiedriskajā transportā.
Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, situācija ar dzīvokļiem Jelgavā ir laba. Pašlaik rindā stāv tikai ap 80 cilvēku. Iegādājāmies divus īres namus. Tas deva iespēju nodrošināt gandrīz 120 ģimeņu ar mājokli.
J.L.: Pilsēta attīstās, to rāda augošie būvniecības apjomi. Tas attiecas uz pašvaldības būvēm, uzņēmumu, jaunu dzīvojamo māju celtniecību. Zvejnieku ielā sākta jaunas daudzstāvu dzīvojamās mājas būvniecība, piesaistot privāto līdzekļus. Pēdējā Domes sēdē apstiprinājām detālplānojumu gandrīz 30 hektāriem pilsētas zemes, kur tiks būvētas individuālās dzīvojamās mājas. Pašvaldības uzdevums ir palīdzēt sakārtot paredzamās celtniecības vietās infrastruktūru – ceļus, ūdensvadu un kanalizāciju.
Kam vēl pievērsīsiet uzmanību līdz nākamajām vēlēšanām?
V.V.: Sociālajā jomā, domāju, ir pienācis pēdējais laiks daudz nopietnāk ķerties pie pilsētas poliklīnikas sakārtošanas. Turklāt steigšus jārisina Siltumtīklu uzņēmuma jautājums. Skaidrs ir viens – kamēr tam nebūs noņemts maksātnespējas statuss, nekas neatrisināsies.
Šogad sāksim būvēt un pabeigsim sporta halli, tāpēc mēģināšu panākt, ka nākamā gada budžetā tiks paredzēti vismaz 100 tūkstoši latu stadiona seguma un skrejceļu sakārtošanai. Protams, vispirms mums jāizlemj, kuru pilsētas stadionu – RAF vai “Daugavas” – būtu izdevīgāk rekonstruēt. Meklēsim ceļus, kā kopā ar pašvaldību rekonstruēt Lauksaimniecības universitātes Sporta namu.
J.L.: Siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju reglamentē likums, un tā var ilgt līdz pat desmit gadiem. Deputātu, tostarp arī mans, uzdevums ir panākt maksātnespējas statusa noņemšanu vismaz līdz nākamā gada sākumam. Opozīcija mūs ir kritizējusi par biroja izveidi investīciju piesaistei. Taču tā noklusē, cik daudz līdzekļu birojs piesaistījis pilsētas attīstībai. Rēķins ir vienkāršs – ieguldot vienu latu, četri lati ir nākuši atpakaļ.
I.Š.: Pašreizējā Dome ir Pasaules Bankas savulaik izsniegtā kredīta ķīlnieki. Toreiz siltumtīklu rekonstrukcijā ne visa nauda tika ieguldīta visizdevīgākajā veidā. Tāpēc saprotama daudzu pilsētnieku piesardzība, vai jauni aizņēmumi tiks izmantoti visizdevīgākajā veidā. Pēc sanācijas plāna maksātnespēja jānoņem līdz nākamā gada sākumam.
Prognozēju, ka budžets nākamajā gadā varētu augt ne tik lielā apmērā kā šogad. Neparedzu izmaiņas ieņēmumu struktūrā. Varētu mainīties izdevumu sadaļa, kas vairāk gan būs saistīta ar iestāšanos ES – jāgatavo jauni projekti, jāpieaicina eksperti.
Sociālais budžets palielināsies. Pašreiz noris sociālās mājas O.Kalpaka ielā 9 pēdējo stāvu būvniecība, paredzēts atvērt dzīvokļus cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Palielināsim budžeta sadaļu sociālajiem pabalstiem, jo var gaidīt komunālo pakalpojumu tarifu celšanos saistībā ar kopējo cenu kāpumu degvielai, elektroenerģijai un gāzei visā valstī. Pašvaldībai būs jāpalīdz mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuru skaits varētu augt.
