Darba devēju, uzņēmēju organizāciju un citu interesentu domu apmaiņa seminārā par nodarbinātības veicināšanas un profesionālās izglītības attīstības iespējām Zemgalē apliecināja, ka līdzšinējā sadarbība problēmu risināšanā ir bijusi nepietiekama.
Darba devēju, uzņēmēju organizāciju, profesionālās izglītības iestāžu, pašvaldību, nodarbinātības aģentūras pārstāvju un citu interesentu domu apmaiņa seminārā par nodarbinātības veicināšanas un profesionālās izglītības attīstības iespējām Zemgalē apliecināja, ka līdzšinējā sadarbība problēmu risināšanā ir bijusi nepietiekama.
Problēmu nekļūst mazāk. Turpinot līdzšinējo pārrunāšanas taktiku un katrai pusei turoties pie savas “taisnības”, skaistajām sadarbības iecerēm var pietrūkt efektivitātes. Un atkal nāksies atzīt, ka visi strādā, cik vien labi spēj, taču rezultāta nav un neviens pat to nav atbildīgs. Acīmredzot nav izdevies atrast īsto sazobes vietu, lai zobrati grieztos nevis katrs par sevi, bet iekustinātu kopējo mehānismu. Šoreiz “Ziņas” piedāvā uzņēmēju viedokli.
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas (RTA) priekšsēdētājs un firmas “Alis” īpašnieks Imants Kanaška atzīst, ka par kvalificētu darbinieku problēmām sākts runāt vismaz pirms pieciem gadiem, taču maz kas ir mainījies. Augstskolās joprojām dominē juristi un ekonomisti, kas krasi atšķiras no kvalificēti sagatavotu strādnieku īpatsvara. Visbiežāk tajā tiek vainotas izglītības iestādes. Tāpat kā apstāklī, ka mūsdienu jauniešiem trūkst darba tikuma. Taču tas atkarīgs galvenokārt no ģimenes ieinteresētības un sabiedrības nostājas. I.Kanaška jautāja, kurš no semināra dalībniekiem ir iecerējis, ka viņa bērni nākotnē piepulcēsies augsti kvalificētu strādnieku saimei. Zālē netika pacelta neviena roka. Arī pats runātājs atzina, ka saviem bērniem neplāno strādnieku likteni. Lai gan uzskata, ka jaunieši ir jāmudina izvēlēties tieši šo ceļu.
SIA “Alis” ikdiena apliecina, ka darba devējiem nākas saskarties ar dažādām problēmām. Piemēram, uz pārrunām ierodas enerģiska un pārliecinoša potenciālā darbiniece un uzrāda vairākas prasmes apliecinošus dokumentus. Taču sarunā atklājas, ka datorkursi ir apmeklēti, bet patstāvīgi strādāt ar datoru sieviete nespēj. Pabeigti ir angļu valodas kursi, bet sarunāties šajā valodā viņa neprot. Cilvēks it kā ir kvalificēts darbinieks, taču nespēj piedāvāt reālas prasmes.
Vēl piemērs. Uzņēmumam vajadzīgs krāvējs. Nodarbinātības aģentūras filiālē uzņēmējs satiek kādreizējo traktoristu un piedāvā viņam darbu. Taču darba devēja piedāvātais atalgojums vīrieti nesaista – bezdarbnieka pabalstu saņemt un kaut kur “piehaltūrēt” vīram ir izdevīgāk. Loģiski izskaidrot nevar arī to, ka Jelgavā trūkst gan pavāru un konditoru, gan pārdevēju, lai gan tieši šo profesiju pārstāvji veido lielu bezdarbnieku daļu.
Seminārā I.Kanaška iepazīstināja ar kadru mainību savā firmā. 12 pastāvēšanas gados tajā izveidota komanda, kas ir obligāts jebkura uzņēmuma veiksmīgas pastāvēšanas nosacījums. Firma nodarbina vidēji 100 cilvēku. Pēdējos piecos gados mainījušies ap 200 darbinieku. Pieņemot darbā, priekšroka tiek dota cilvēkiem ar rekomendācijām un noteiktu arodskolu audzēkņiem, ar ko izveidojusies sadarbība. Pēc tam strādājošo meklējumus turpina nodarbinātības aģentūrā un caurskata publiskos sludinājumus.
Aplēsts, ka jebkura darbinieka sagatavošanai patstāvīgam darbam vajadzīgs vismaz mēnesis. Lai gan tas būtu jādara profesionālās izglītības iestādēm un augstskolām, tomēr ikdienā uzņēmēji darbiniekus mēģina sagatavot paši, atzīst I.Kanaška. Darbā ar personālu nākas saskarties ar darbinieku motivācijas trūkumu. Likumu grozījumu dēļ ir sarežģīti uzteikt darbu prasībām neatbilstošiem darbiniekiem, tādiem, kas pārkāpj darba līguma nosacījumus u.tml. Palielinās no alkohola un narkotikām atkarīgo īpatsvars un ar to saistītās problēmas.
Daudz ko uzņēmēji cenšas risināt saviem spēkiem. Darbinieku sagatavošana notiek, organizējot iekšējo apmācību, atbalstot izglītošanos mācību iestādēs. Motivācija darbam tiek sekmēta, paaugstinot algu, apdrošinot veselību, piedāvājot zināšanu papildināšanu. Bet ir arī valstiska mēroga problēmas, ar ko uzņēmēji saviem spēkiem netiek galā. Ir jārisina atkarības problēma, darbinieku (labāko un spējīgāko) aizplūšana uz ārzemēm nepietiekamā atalgojuma dēļ. Arī nepilnības kvalificēta darbaspēka sagatavošanā izglītības iestādēs, augot konkurencei un attīstoties tehnoloģijām, visvairāk izjutīs uzņēmēji.
Profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji gribēja zināt, vai RTA ir informācija par turpmākajos gados asociācijas uzņēmumos nepieciešamo profesiju pārstāvjiem, lai precīzāk plānotu mācību apjomu. I.Kanaška uzreiz atbildēt nebija gatavs, bet solīja, ka vajadzības gadījumā informāciju varot apkopot.
Uzņēmuma “Poliurs” izpilddirektors Guntis Līcītis atzīst, ka izpratni par to, kā sakārtot procesus un nodrošināt kvalitāti, veicinājusi ISO sertifikāta iegūšana. Tā kā valstī ir tikai daži radniecīgi uzņēmumi, netrūkst speciālistu, kas jāsagatavo pašā uzņēmumā. Inženiertehnisko siltumtehnikas speciālistu nodrošināšanas nolūkā “Poliurs” nolēmis iesaistīties eksperimentā un organizēt Rīgas Tehniskās universitātes studentu kursadarbu konkursu, lai veiksmīgākajiem pretendentiem iedibinātu uzņēmuma stipendijas, nodrošinātu viņus ar prakses vietām, bet pēc tam – ar darbu.
LLU pārstāve, uzzinot par “Poliura” iecerēm, vēlējās zināt, kāpēc Ozolnieku uzņēmums eksperimentam nav izvēlējies Jelgavas augstskolu. Zināmā mērā tas liecina par ieceru koordinācijas trūkumu viena reģiona robežās. Tiesa, LLU jaunas siltumtehnikas speciālistu programmas ieviešana prasītu gan laiku, gan līdzekļus. RTU šī nozare programmā jau ir iekļauta, kaut arī ne visu darba devēju prasībām atbilstošā apjomā.
