Pagājušajā mēnesī izdarītās izmaiņas ugunsdrošības noteikumus noteic, ka zemes īpašniekam jāveic pasākumi, lai objektā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Pagājušajā mēnesī izdarītās izmaiņas ugunsdrošības noteikumus noteic, ka zemes īpašniekam jāveic pasākumi, lai objektā nenotiktu kūlas dedzināšana. Ja tas nebūs izdarīts un izcelsies kūlas ugunsgrēks, īpašnieks tiks administratīvi sodīts.
Līdz šim administratīvo sodu par vecās zāles dedzināšanu varēja uzlikt tikai pašam dedzinātājam, bet, tā kā šos cilvēkus reti kad izdodas aizturēt, viss beidzās ar statistiku par daudzajiem kūlas ugunsgrēkiem, kuros nereti sadega arī būves un materiālas vērtības. Tagad zemes saimniekam laikus zāle jānopļauj, bet, ja tas netiks izdarīts, varēs uzlikt 100 (privātpersonai) vai 1000 (juridiskai personai) latu naudas sodu.
Izmaiņās arī paredzēts, ka desmit metru plata josla ap mājām regulāri jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām, lai, tiem aizdegoties, liesmas tik viegli nenonāktu līdz ēkai.
Pašvaldībām būs jāmaksā
Ugunsdzēsēji atzīst, ka visnopietnāk no šīm izmaiņām cietīs pašvaldības, jo tieši to īpašumos visbiežāk notiek kūlas ugunsgrēki. Uzskatāms piemērs tam ir Pasta sala un ceļa malas, kas Jelgavā ir pašvaldības apsaimniekošanā un kur ir gadus notiek vairāki desmiti kūlas ugunsgrēku.
Pagājušajā gadā “melnākā” diena bija 2. aprīlis, kad nācās izbraukt uz 25 izsaukumiem. Turklāt tajā pašā dienā izcēlās ugunsgrēks garāžā Ruļļu trasē un notika gāzes sprādziens Spāru ielā, bet ugunsdzēsēju spēki bija “izmētāti” pa visu rajonu, un glābēji netika uz notikuma vietu tik ātri, kā vajadzētu.
“Cilvēkiem derētu atcerēties, ka laikā, kad ugunsdzēsēji dzēš neapdomīgas rīcības izraisītu kūlas ugunsgrēku, kādam šī palīdzība nepieciešama krietni vairāk un kavēšanās dēļ var būt pat cilvēku upuri,” aicinot iedzīvotājus padomāt, pirms dedzināt kūlu, saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes inspektors Āris Baugers.
Tiesa, speciālisti arī atzīst, ka dažos gadījumos kūla tiek dedzināta, lai atbrīvotu savu īpašumu no pērnās zāles, jo līdzekļu tā nopļaušanai nav.
Jaunākajam dedzinātājam – 1,5 gads
Kā “Ziņas” informēja Jelgavas Policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka vietnieks Andris Gromoļevs, 2002. gadā policijā reģistrēti 22 kūlas ugunsgrēki, bet pērn – jau 35. Jāpiebilst, ka policijā tiek reģistrēti tikai tie gadījumi, kad no sausās zāles aizdegusies kāda būve un radīti materiālie zaudējumi. Pagājušajā gadā vainīgos izdevies atklāt tikai septiņos gadījumos – sešos bija vainojami paši zemes īpašnieki, bet vienā – bērns.
“Diemžēl vecāki bērniem neiemāca, ka ar uguni spēlēties nedrīkst. Praksē esmu saskāries ar kādu “dedzinātāju”, kuram bija tikai 1,5 gads. Lai nomierinātu mazuli, vecāmāte bija viņa iedevusi sērkociņus. Bērns spēlējās, spēlējās, līdz iegāja šķūnī, kur kāda sērkociņa rāviens radīja liesmu. Par laimi, blēņdaris necieta, bet šķūnis nodega pilnībā,” atklāj VUGD Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Leons Stablinieks.
***
Lielākie kūlas ugunsgrēki 2003. gadā
19. aprīlī Platones pagastā noliktava – 1315 latu zaudējumi
26. aprīlī Glūdas pagastā elektrības līnijas balsti – 1099 latu zaudējumi
24. martā Glūdas pagastā saimniecības ēka – 700 latu zaudējumi
20. aprīlī Jaunsvirlaukas pagastā žogs – 500 latu zaudējumi
25. martā Sidrabenes pagastā dārza mājiņas – 480 latu zaudējumi
