Pavasaris ir laiks, kad daudzi cilvēki dodas peļņā uz ārvalstīm. Taču ļoti bieži piedāvātais darbs ir kaitīgs un pat bīstams veselībai.
Pavasaris ir laiks, kad daudzi cilvēki dodas peļņā uz ārvalstīm. Taču ļoti bieži piedāvātais darbs ir kaitīgs un pat bīstams veselībai.
Pērn Airita jau piekto pavasari devās peļņā uz Zviedriju, lai strādātu dārzeņu siltumnīcās. Meitene bija apmierināta ar nopelnīto – viņa varēja gan samaksāt par studijām, gan ar naudiņu palīdzēt mammai. Gandrīz pusgadu jauniete pavadīja siltumnīcās, kur raža tika ne tikai izaudzēta un ievākta, bet arī bagātīgi mēslota ar ķimikālijām. Reiz pēc darba Airitai pēkšņi kļuva slikti, trūka elpas. Meitene nesaprata, kas notiek, saķērusi kaklu, viņa metās laukā pēc svaiga gaisa, bet koridorā paklupa. Ar grūtībām viņa tomēr ievilka gaisu un atsāka elpot. Veselais saprāts teica, ka darbs jābeidz un jābrauc mājās, jo, strādājot ziemeļu kaimiņzemes siltumnīcās, Airita bija ieguvusi astmu.
Airitas stāstītais SIA “Optima 1” vadītāju alergoloģi Ingrīdu Budrēvicu nepārsteidza, jo nebūt nav pirmais gadījums, kad pēc darba ārzemēs cilvēki sūdzas par veselības problēmām. I.Budrēvica teic, ka pirms došanās peļņā uz ārvalstīm katram der padomāt, kāpēc darbu, kas tiek piedāvāts viesstrādniekiem, nedara tās valsts pamatiedzīvotāji. Vai izdevīgs ir tikai lētais darbaspēks vai tomēr vainīgi ir kaitīgie apstākļi un neveselīgā vide, kādā jāstrādā. “Mans pacients ārzemēs lasīja zemenes. Ogas turpat uz lauka tika ķīmiski apstrādātas, lai ilgāk saglabātos. Drīz to lasītājiem uz rokām parādījās ekzēma, kas vēlāk izplatījās uz citām ķermeņa daļām. Ogas strādnieki arī ēda, no kā visvairāk cieta veselība. Latvijā ekzēmas ārstēšana bija ilgstoša un sagādāja ne mazums problēmu, jo organismam pašam jāatindējas, lai slimība izzustu pavisam,” stāsta I.Budrēvica.
Ārste uzsver, ka siltumnīcās vajadzētu strādāt ar cimdiem un apautām kājām. Puķes un tomāti dažādas alerģijas izraisa visbiežāk. Jāsaprot, ka auglis vai dārzenis, kas nebojājas ļoti ilgi, patiesībā ir inde, jo ķimikālijas “gardums” ir uzsūcis sevī. Siltumnīcā indīgais gaiss nonāk cilvēka plaušās, kur var veidoties labvēlīga vide onkoloģiskām slimībām. Dzirdēts arī par šampinjonu vācējiem Īrijā – lai sēnes izskatītos baltas un skaistas, tās apstrādā ar hlora šķīdumu, kas veselībai ir īpaši bīstams.
Astmas lēkmes pieaugušam cilvēkam var sākties, ilgstoši uzturoties kaitīgā vidē, pat ja iepriekš tās nav bijušas. Organisms ir alerģizējies. Īpaši jāuzmanās tiem, kam bērnībā bijusi ekzēma, alerģiskas iesnas vai elpas trūkums. Pusaudžu gados slimība it kā “aiziet gulēt”, bet nelabvēlīgos apstākļos tā var atkal pamosties. Ja ir ļoti liela nepieciešamība, peļņā var braukt, tikai jāprot savlaicīgi tam pielikt punktu. I.Budrēvica uzsver, ka katram cilvēkam rūpīgi jāizvērtē sava veselība un jāatbild uz jautājumu: kas dārgāks – veselība vai nopelnītā nauda?
