Viss sākās kā pasakā. Veiksmīgais uzņēmējs SIA «Uzars» direktors, darbu vadītājs un, cik laiks atļauj, arī strādnieks Jānis Uzars saņēma vēstījumu pudelē no jūras. Viļņi izskaloja liktenīgo norādi, kurp doties dzīves ceļu krustojumā.
Viss sākās kā pasakā. Veiksmīgais uzņēmējs SIA “Uzars” direktors, darbu vadītājs un, cik laiks atļauj, arī strādnieks Jānis Uzars saņēma vēstījumu pudelē no jūras. Viļņi izskaloja liktenīgo norādi, kurp doties dzīves ceļu krustojumā.
“Tas jau ir 13 gadu vecs stāsts,” tagad smej J.Uzars. Tolaik Jānis, īstens lauku puika būdams, dzīvoja desmit kilometru no Pāvilostas. Patiesībā jūras “izspļauto” vēsti pudelē atrada J.Uzara draugs. Viņam svešā mēlē rakstītā ziņa nelikās pievilcīga, tādēļ vēstuli atdeva Jānim, kas studiju laikā nedaudz bija apguvis vācu valodu. Kāds vācu mākleris pudeli ar vēstījumu bija iemetis jūrā kaut kur pie Dānijas krastiem. Vēstulē bija teikts, ka viņa tēvs atkal ir kapteinis un dosies jūrā. J.Uzars nolēma uzrakstīt, ka ziņu no jūras ir saņēmis, un nosūtīt to uz atrastajā papīra gabalā norādīto adresi. Pienāca atbilde. Trīs lapas gara. “Gan mani, gan vēstījuma atradēju uzaicināja ciemos uz Vāciju. Draugs izbijās, es aizbraucu viens,” atceras J.Uzars. Viņš laiku velti netērēja, sadraudzējās ar vāciešiem un, tēva mudināts, painteresējās par darba iespējām vāczemē. Vārds pa vārdam, solis pa solim, un Jānis jau strādāja praksē Vācijas dārzu ainavu ierīkošanas firmā “Mašman”. Tur arī viņš apguva bruģēšanas pamatus. Bruģēšana tagad ir licencētās būvfirmas SIA “Uzars” pamatnodarbošanās. Paralēli tam klusi un pamazām Ozolniekos viena pēc otras tiek uzslietas astoņas privātmājas, izveidojot veselu ciematiņu. Par to arī runājam ar Jāni Uzaru.
Intuīcija saka priekšā
Tā teikt, treniņa nolūkos pērn “Uzars” uzcēla trīs privātmājas Jelgavas pusē – “vienu savam darbiniekam, otru – kursabiedram un tikai trešo – pārdošanai”. Ar to J.Uzaram bija “āķis lūpā” un gribējās atrast piemērotu vietu jau nopietnākai celtniecībai. “Šo zemes pleķi noskatīju sen,” J.Uzars rāda un stāsta par jauno privātmāju ciematiņu Ozolniekos, “te bija tukšs betonēts laukums.” Kaut arī uzņēmēja iekārotais zemes gabals no vienas puses atrodas pie rūpnieciskās zonas, to iegādāties nemaz nebija tik viegli un arī ne tik lēti, cik gribētos. Konkurences dēļ summas Jānis atturas nosaukt.
Pamazām nepievilcīgā teritorija ieguva jaunus vaibstus. Uzņēmējs neslēpj, ka viņš spēj intuitīvi sajust, kur tā lieta aizies. “Pat arhitekts šaubījās, vai te kas var iznākt,” smaida J.Uzars.
“Okei! Māja mums der!”
Privātmāju ciematiņš vēl nav pabeigts, jaunās mājiņas stāv dubļos, taču teju vai visām ēkām jau ir zināmi nākamie saimnieki. Vien kādas trīs esot pārdošanā. “Līgumi gan vēl nav noslēgti, taču cilvēki ir pateikuši: “Okei! Māja mums der un cena apmierina.” Tas ir interesanti, jo nekur neesmu reklamējis jaunās mājiņas. Cilvēki vienkārši braukā un “saož”, ka šeit tās ir,” pārsteigumu neslēpj J.Uzars. Lētākās mājas cena ir 35 000 latu. Jāņem vērā, ka pie tās pievedīs asfaltēti ceļi un būs pieejamas visas komunikācijas, tai skaitā gāzes apkure. Jaunajiem iemītniekiem būs jāgādā par piemājas labiekārtošanu un telpu iekšējo apdari. Par gaumi nestrīdas, tādēļ katram pašam ir iespēja izvēlēties tapešu krāsu, grīdas segumu un interjera elementus.
Lielākā topošā ciematiņa privātmāja maksā 44 500 latu. Savukārt meža ielokā, kas ciematiņu ieskauj no otras puses, saimnieku gaida dārgākā māja – tās cena ir 48 000 latu. Ap ēkām jauno īpašnieku rīcībā būs no 1000 līdz 1400 kvadrātmetriem zemes.
Šai vietā “Uzara” īpašumā ir četri hektāri zemes un 28 apbūves gabali. Uz astoņiem stāv jaunās privātmājas, bet pārējie tiek tirgoti kā zemes gabali. Lētākais apbūves gabals (cena svārstās atkarībā no tā atrašanās vietas) maksā 13 889 latus. Viens kvadrātmetrs – apmēram desmit latu. “Dārgi? Bet gandrīz visi jau ir pārdoti!” smaidot teic J.Uzars, vēl piebilstot, ka mazsvarīga nav infrastruktūra un komunikācijas. To izbūve vien maksā 100 – 150 tūkstošus latu.
Ar tīru sirdsapziņu
Šķiet, privātmāju ciematiņu būvēšanu mūsdienu uzņēmēji uzskata par izdevīgu biznesu. Neliekuļojot J.Uzars uzsver, ka viņš to neuztver kā biznesu. Viņš dzīvo pēc principa, ka par labi un no sirds padarītu darbu nauda nāk pati par sevi. Jānis neko nedara tikai, lai nopelnītu. Viņaprāt, svarīgākais ir piedāvāt produktu, kas cilvēkiem patīk. Tad arī atalgojums ir neizbēgams. J.Uzaram nav augstākās ekonomiskās izglītības, taču viņa trumpis ir lielā pieredze un arī tas, ka viņš uz daudzām lietām skatās citādi nekā pārējie. Protams, sākumā vajadzējis ieguldīt… “Pa latiņam, pa latiņam, un kopā kaut kas iznāca. Varbūt mazāk iztērēju izklaidēm…” domā J.Uzars. Viņu atbalstījušas arī bankas, taču ar ilgtermiņa kredītiem Jānis ir uz “jūs”.
Cilvēkus interesē uzcelto māju kvalitāte, jo ir taču dzirdēts, ka pēc kāda laika ciematiņu ēkām atklājas dažādi defekti. “Uzars” visām mājām dod divu gadu garantiju. Jānis piebilst, ka pirmie iespējamie pircēji ir viņa labi paziņas, kuriem uzņēmējs celtnes piedāvājis ar tīru sirdsapziņu. Interesanti, ka sākumā aizņemtas tās mājas, kas atrodas rūpnieciskās zonas, nevis meža pusē. Tiesa, tās arī maksā par dažiem tūkstošiem mazāk. “Acīmredzot katrs lats ir svarīgs. Varam uzcelt dažādas mājas – arī lepnas, skaistas un dārgas, taču primārās ir cilvēku vēlmes un iespējas.”
Pamati ir kārtīgi
Pašvaldība “Uzara” celtniecības projektam nelika šķēršļus, par to Jānis teic paldies Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājam Mārim Aināram un deputātiem. Protams, savs labums tiek arī novadam. Rēķinot, ka privātmāju rajonā atnāks dzīvot 28 ģimenes, palielināsies arī nodokļu maksātāju skaits.
Jaunā ciemata mājiņas ap Jāņiem varētu būt gatavas. Projekta realizācijas gaitā aizķeršanos tikpat kā nav bijis. “Pašlaik ir problēmas ar “Latvenergo” Dienvidu elektriskajiem tīkliem. Iestāde veica cenu aptauju par elektroapgādes pieslēgumiem, un lētākais piedāvājums izrādījās 19 000 latu, bet pirms tam kāda cita firma prognozēja tikai 11,5 tūkstošus latu lielas izmaksas par šo darbu. Vēl nezinu, kā izveidosies sadarbība ar “Latvijas gāzi”. Grūtāk bija līdz ziemai ielikt pamatus visām mājām, lai aukstajos mēnešos var celt tālāk,” stāsta J.Uzars. Viņš apstiprina, ka namu pamati ir kārtīgi iebetonēts monolīts. Tie turētos arī sliktā grunts zemē.
Pēc kāda laika šai vietā kūsās dzīvība. Būs dzirdamas bērnu klaigas un suņu rejas. Pagaidām vēl tas šķiet neticami, bet taisnība vien Jānim Uzaram ir: “Daudzi dod priekšroku mazai mājiņai, nevis lielam dzīvoklim!”
