Ne viens vien vīrietis droši vien būs dzirdējis no savas sievietes mutes virsrakstā minētos trīs vārdiņus.
Ne viens vien vīrietis droši vien būs dzirdējis no savas sievietes mutes virsrakstā minētos trīs vārdiņus. Dažreiz tie izskan mīļā “Parunāsimies!” formā, citreiz izmisušā “Es gribētu, lai tu mani uzklausi!” intonācijā, bet vēl dažreiz šis lūgums neskan nemaz.
Cik būtiski cilvēkam ir izrunāties ar otru? Nu kaut vai pastāstīt, kā gāja darbā, kas jauns, labs, slikts vai interesants dienas laikā redzēts un dzirdēts. Runātgribētājam pamatīgi sabojāt garastāvokli šādās reizēs var tukšas acis bez kaut vai pietēlotas intereses vai arī vienkārša, bet ļoti nežēlīga frāze: “Esmu noguris, negribu neko dzirdēt!”
Psihologi aizvien biežāk uzsver, ka sarunāšanās ir ļoti būtiska stresa pārvarēšanas forma, ko īpaši veiksmīgi prot izmantot sievietes. Viņas parasti nekautrējas būt vājas, neaizsargātas un pļāpīgas un no dienas laikā iekrātā iemācījušās labi tikt vaļā, izstāstot to otram. Dažreiz runājoties partneris analizē otra rīcību un var labi parādīt situāciju no citas puses, taču dažbrīd ir labāk, ja otrs vienkārši ieinteresēti noklausās sakāmo.
Vīriešiem izrunāšanās nāk grūtāk, un patiesi apbrīnojami sieviešu acīs ir tie stiprā dzimuma pārstāvji, kas atļaujas izrunāt kaut daļiņu tā, kas uz sirds. Nezin kāpēc daudzi vīrieši domā, ka izrunāšanās ir vājuma pazīme, ko var atļauties vienīgi sievietes. Taču, kā gan mēs, sievietes, varam zināt, ko vienā vai otrā brīdī jūt vīrietis, ja viņš vienkārši uzmet lūpu vai kļūst dusmīgs, bet pastāstīt par problēmu nevēlas.
“Vai tu vēlies par to parunāt?” – šī hrestomātiskā amerikāņu kinofilmu frāze, kas izskan no gandrīz katra varoņa mutes, mūsu mentalitātes skatītājos parasti izraisa smieklus. Taču smejoties mēs ne vienmēr esam gatavi apjēgt, ka šim teikumam ir dziļa jēga, ka tas ir piedāvājums palīdzēt. Mūsuprāt, frāze, protams, ir diezgan muļķīga un pēc tās izdzirdēšanas runāt nepavisam negribas. Taču var pajautāt arī citādi, konkrētāk, jo nerunāsim taču ar pavisam svešu cilvēku.
Zinot to, cik viegli kļūst pēc izrunāšanās, neiespējami aptvert to, kāpēc cilvēki runā puspabeigtos teikumos un lamu vārdos, apvainojas, visu patur sevī un “izliek sevi” tikai dzērumā, kad plēš traukus, cērt durvis, regulāri kravā un izkravā čemodānus. Vai kaujas. Starp citu, psihologi fiziskā spēka lietošanu pāra attiecībās dažreiz definē kā neizlādētas seksuālās enerģijas iztērēšanu. Varbūt labāk tad būtu parunāties un kaislīgi izmīlēties, jo tomēr taču esat vajadzīgi viens otram.
