16. aprīlī Jelgavā kārtējo reizi bija pulcējušies RAF kreditori. Gads jau būs apkārt, kopš rūpnīca kļuvusi maksātnespējīga, bet tās tālākais liktenis vēl arvien nav skaidrs.
16. aprīlī Jelgavā kārtējo reizi bija pulcējušies RAF kreditori. Gads jau būs apkārt, kopš rūpnīca kļuvusi maksātnespējīga, bet tās tālākais liktenis vēl arvien nav skaidrs. Rūpnīca ir atlaidusi strādājošos, un šobrīd aptuveni simts darbinieku tajā veic ar rūpnīcas pamatdarbu nesaistītus pienākumus sargā, inventarizē, uzrauga, kā arī iztirgo pamatlīdzekļus.
Šobrīd rūpnīcai ir 42 kreditori, kam RAF ir parādā 7180155,51 latu. Lielākie parādi ir «Pareks» bankai 2094453 lati, VID 1638296,80 latu, cukurfabrikai 702111 latu un vēl Rīgas Komercbankai, Finansu ministrijai, Jelgavas siltumtīkliem, Krievijas rūpnīcām GAZ un ZMZ.
Kreditoru galvenās rūpes ir panākt, lai šī nauda tiktu atgūta.
Ir divas iespējas. Pirmā rūpnīca atrod investorus, kas iegulda naudu rūpnīcā, dzēš parādus un rūpējas par vecās rūpniecības attīstību. Otra rūpnīcai tiek izsludināts bankrots un bankrotējušo uzņēmumu pārdod investoriem, kas neturpina iepriekšējo ražošanu, bet attīsta šim brīdim un investoru interesēm atbilstošu, modernu ražotni.
Kreditori izvēlējās pirmo ceļu, uzliekot par pienākumu administratoriem atrast investorus, kas piedāvātu sanācijas plānu. Tas bija jāizdara divu mēnešu laikā.
Administratori šajā laikā secināja, ka vienīgās investoru intereses ir nopirkt bankrotējušo uzņēmumu. Neviens pašmāju un ārzemju investors nebija ar mieru dāvināt kreditoriem parādu miljonus.
Šābrīža situācija ir ļoti interesanta. Kreditoru sapulcē tika runāts par neesošu sanācijas plānu, ko neviens nav redzējis. Tāds stūrgalvīgi tika prasīts no administratoriem. Sanāksmē nerunāja par bankrotu, lai gan ir iespējams iepazīties ar konkrētu rūpnīcas pirkšanas un ražošanas attīstības plānu, ko piedāvā iespējamais investors «DETROIT GROUP Latvia SIA» konsorcijs.
Kreditoru intereses var saprast, zaudēto naudu gribas atgūt. Bet, ja nav sanācijas un pašreizējie rūpnīcas darbinieki turpina izpārdot inventāru un iekārtas, tad drīz arī pēc bankrota izsludināšanas kreditori neko neatgūs, jo pirmajai zaudēto atgūt ir tiesības valstij VID, Finansu ministrijai, kredīta apkalpotājai «Pareks» bankai. Neapskaužamā situācijā ir cukurfabrika, kam RAF ir parādā par siltumu un kas pati ir parādā par gāzi. Agri vai vēlu tās akcionāriem būs jālemj, kas ir labāk: neatgūts parādu miljons vai iespēja nākotnē pārdot siltumu jaunam uzņēmumam uz bankrotējušā RAF bāzes. Krievijas kreditoru pārstāvis minēja kādu iespējamo sanācijas projekta piedāvātāju vācu uzņēmumu «Profuna», bet diezin vai ko gribēs celt uzņēmums, kas nodarbojas ar rūpnīcu nojaukšanu un iekārtu demontāžu.
Tā kā sanācijas plānu nav, tad varam aplūkot tikai bankrotējušas rūpnīcas pirkšanas projektu.
Ko piedāvā «DETROIT GROUP Latvia SIA» konsorcijs? Februārī izplatītas prezentācijas plāns runā skaidru valodu. «Konsorcijs» ir profesionāļu grupa, kas dziļi izprot mašīnbūves industrijas būtību, kam ir ilggadēja pieredze autotransporta ražošanā un tirdzniecībā, kam ir plašs kontaktu tīkls Rietumos. Ir investori «Euroventures Management», kas pārstāv Baltijas Loka fondu un citus ziemeļvalstu investorus. Tie plāno attīstīt ievērojamu autotransporta komponentu ražotni, kas piegādātu daļas izvēlētiem automobiļu ražotājiem un to apakšpiegādātājiem; izveidot presēto metāla lokšņu un komponentu ražošanu ES mašīnbūves industrijai, dažāda veida sēdekļu un to komponentu ražošanu; piedāvāt «RAF Latvijas» rezerves daļas. Viņi ir pienācīgi novērtējuši kvalificēta darbaspēka pieejamību Jelgavā. Konsorcijs ir apņēmies nopirkt visu RAF mantu kopumā un veikt pārņemšanu caur bankrotu vai citu procedūru, bez iepriekšējām saistībām, garantējot samaksu naudā, stingru nodarbinātības grafiku, investīcijas, nepieļaujot pamatlīdzekļu izpārdošanu. Plānotā tirdzniecības attīstība ir no 5,02 miljoniem dolāru 1998. gadā līdz 48 miljoniem dolāru 2002. gadā. Peļņa jau ir plānota 1999. gadā 2,088 miljoni dolāru, bet 2002. gadā jau 7,2 miljoni dolāru. Tiktu radītas darba vietas: 1998. gadā 64, bet 2002. gadā 750. Konsorcijs ir aprēķinājis, ka tiešos nodokļu maksājumos 1998. 2000. gadā valsts budžetā ienāktu 2797843 lati, bet pašvaldības budžetā 898179 lati, sociālajā budžetā 2462693 lati.
Šai nākotnes virzībai pretī stāv kreditoru bezcerīgā vēlēšanās atgūt parādus, Latvijas Privatizācijas aģentūras neizlēmība, nepanākot bankrota izsludināšanu, Jelgavas pilsētas galvas mazā interese par atrisinājumu ceļu meklēšanu. Ko par to domā bez darba palikušie rafieši?
