Gandrīz puse no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem valstī ir pozitīvi noskaņoti pret ES struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanas iespējām, apstiprina pēc Hansabankas pasūtījuma veiktais pētījums.
Gandrīz puse no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem valstī ir pozitīvi noskaņoti pret ES struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanas iespējām, apstiprina pēc Hansabankas pasūtījuma veiktais pētījums. Par ieinteresētību liecināja arī bankas semināru cikls – Jelgavā klausītāju skaits sasniedza gandrīz simtu.
Tātad uzņēmēji ir ieinteresēti iegūt zināšanas par ES speciāli šim mērķim organizētos semināros. Kā norāda Hansabankas ES projektu vadītāja Ieva Vērzemniece, visvairāk ir vajadzīgas vispārējas konsultācijas un konsultācijas konkrētu projektu izstrādē, kā arī palīdzība biznesa plānu sagatavošanā.
Laukos lielāka interese
Pētījuma mērķa grupa bija uzņēmumi, kuru gada apgrozījums ir no 100 000 līdz pieciem miljoniem latu, bet strādājošo skaits nepārsniedz 49. Puse respondentu ir no Rīgas, pārējie darbojas ārpus galvaspilsētas. Kopumā Baltijas datu nams aptaujājis 203 uzņēmējus, no tiem 101 izrādījis interesi par ES finansējuma saņemšanu.
Aktīvāki izrādās lauku uzņēmēji – Rīgā par ES fondiem interesējas 42 procenti, bet laukos – 46 procenti aptaujāto. Iespējams, tas skaidrojams ar neticību, ka tieši viņi savam biznesam spēs saņemt līdzekļus. Savukārt ārpus Rīgas uzņēmēji ir pārliecinājušies par veiksmīgajiem (kaut arī nedaudzajiem) SAPARD finansējumu saņēmušajiem lauku attīstības projektiem. Šīs programmas izmantošanas pieredze rāda, ka sākumā projektu ir maz, naudas apgūšana notiek lēni, bet programmas beigās jau ir līdzekļu deficīts. SAPARD pirmajā darbības gadā tika iesniegti tikai 30 projektu, nākamajā gadā – jau 559, bet trešā gada deviņos mēnešos – 1 443 projektu, no kuriem vairāki netika pieņemti, jo finansējums atsevišķām apakšprogrammām jau bija izsmelts.
Lielākā daļa ņems kredītus
Tikai 22 procenti uzņēmēju atzinuši, ka viņiem ir savi līdzekļi projekta sākšanai. Lielākā daļa (68 procenti) plāno ņemt kredītu. Pārējiem uz jautājumu bijis grūti atbildēt. Populārākās nozares, kur uzņēmumi būtu gatavi izstrādāt projektus ES finansējuma saņemšanai, ir transporta un pārvadājumu, būvniecības un lauku attīstības nozares. Projekti tiek plānoti arī lauksaimniecībā, tirdzniecībā, kokapstrādē un citās jomās. Nosaukts 16 nozaru. Tikai divos procentos gadījumu uzņēmēji nespēj nosaukt konkrētu jomu.
Visvairāk uzņēmēju ar ES līdzekļu palīdzību vēlas attīstīt infrastruktūru, izveidot jaunus produktus un pakalpojumus, izglītot darbiniekus, kā arī ieguldīt naudu mārketinga aktivitātēs un tirgus izpētē, uzņēmumu datorizācijā.
Aptaujājot uzņēmumus par plānotā projekta apjomu, noskaidrojies, ka 17 procentu plāno īstenot līdz 30 000 latu lielus projektus, 35 procenti domā apgūt no 30 000 līdz 100 000 latu, 21 procents – līdz pusmiljonam, savukārt 16 procentu – summu, kas pārsniedz pusmiljonu. 12 procentu uzņēmēju nav spējuši minēt noteiktu ieguldījumu summu. Lielākā daļa (81 procents) aptaujāto atzinuši, ka ES līdzekļu saņemšanas nolūkā ir gatavi mainīt vai paplašināt pašreizējo darbību.
Aptaujā secināts, ka uzņēmējiem pietrūkst informācijas par ES finansējuma izmantošanas iespējām un saņemšanas kārtību. Tikai 31 procents to atzinis par pietiekamu. Par piemērotākajiem informācijas kanāliem uzņēmēji uzskata internetu, informācijas līdzekļus un bankas. Mazāka nozīme piešķirta uzņēmējiem, kas jau realizējuši līdzīgus projektus, ES Informācijas centram, valsts institūcijām, draugiem un paziņām.
Teorētiskas iespējas katram
Seminārā par ES struktūrfondu apgūšanu gan konsultants Ralfs Kļaviņš no “Biroja 2000”, gan ES projektu vadītāja Ieva Vērzemniece no Hansabankas atzina, ka zināma ažiotāža ES finansējuma dēļ jau ir sākusies, tāpēc nebūtu pamata uzskatīt, ka līdzekļi paliks pāri. Visticamāk – to pietrūks. Ja pietiks finansējuma, projektus ES struktūrfondu pirmajai kārtai varēs iesniegt līdz 2006. gada oktobrim. Nauda jāapgūst līdz 2008. gada beigām. No ES struktūrfondiem līdz 2006. gada beigām Latvijai paredzēti 1,2 miljardi eiro. Līdz šim valstī gadā vidēji apgūti 100 000 eiro.
Uzņēmējiem domāto valsts atbalsta programmu nosacījumi izstrādāti tā, lai visus līdzekļus neapgūtu tikai lielie uzņēmumi vien, bet nauda tiktu garantēta pēc iespējas lielākam uzņēmumu skaitam. Noteiktie ierobežojumi pieļauj, ka teorētiski ikviens uzņēmums var pretendēt uz vienu ES atbalstītu projektu. Arī vērtēšanas kritērijos mazajiem projektiem tiek solītas tādas pašas iespējas kā miljona ieguldītājiem.
Zemkopības ministrijas administrētos lauksaimnieciskās attīstības projektus varētu izsludināt jau maijā, bet Ekonomikas ministrijas – vasaras beigās vai rudenī. Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas administrētajām iespējām prognožu nebija. Taču uzņēmējiem jau pašlaik nekas netraucē gatavoties ieceru realizācijai – uzlabot finanšu pārskatu rādītājus, projektēt, pārreģistrēties Komercreģistrā, sagatavot zemesgrāmatu aktus u.c., jo tapšanas stadijā esošo procedūru dēļ nosacījumi kardināli nemainīsies.
Ir jāielāgo, ka uzņēmumiem ES palīdzības apjoms var sasniegt 70 procentu no projekta kopējās summas. Taču šajā summā jāieskaita arī uzņēmuma saņemtās nodokļu atlaides, dotācijas u.tml. Šis nosacījums gan nav akmenī iekalts – kad īsti neveicās SAPARD programmas apgūšana, lauksaimniekiem sākumā noteiktos ierobežojumus noņēma. Bet pašlaik nav iespējams pateikt, kā būs ar uzņēmējdarbības projektiem, kādi nosacījumi tiks iekļauti nākamajā ES struktūrfondu naudas piešķiršanas kārtā pēc 2006. gada.
Vairākkārt izvērtējami
Lai gan ES atbalsta saņemšanas kārtība šķiet visai sarežģīta un birokrātiska, uzņēmējiem nav jābaidās no projekta saskaņošanas neskaitāmās institūcijās. No valsts puses uzņēmējam atbilstoši ieceres raksturam būs tikai viens partneris. Pirms projekta idejas realizācijas jānoskaidro, vai tā atbilst valsts atbalsta programmu nosacījumiem (ar tiem “Ziņas” jau iepazīstināja) un vai arī pati juridiskā persona atbilst izvirzītajiem kritērijiem.
Konkretizējams izmaksu apjoms un raksturs. Lai saņemtu atbalstu dalībai izstādē, tāme būs vienkārša. Savukārt ražotnei tāmes un budžeta aprēķinam jābūt detalizētam, tas var sasniegt simts un vairāk lappušu, turklāt jāzina, vai konkrētās izmaksas tiks atbalstītas. Apjomīgus un kompleksus projektus ieteicams dalīt komponentēs un izstrādāt atsevišķus projektus infrastruktūras izveidei, iekārtām, darbinieku apmācībai. Ļoti būtiski ir precīzi saplānot projekta cikla laika grafiku, rēķinoties gan ar sezonalitāti, gan projekta izskatīšanas termiņu ilgumu. ES nauda nav jāuztver kā vienīgā attīstības iespēja. Var izrādīties, ka no biznesa viedokļa ieceri izdevīgāk realizēt, nepretendējot uz atbalstu.
Pirmsprojekta verifikācijas posmā svarīgi pārliecināties par atbilstību nozaru (NACE) klasifikatoram. Līdzšinējā uzņēmēju interese apliecinājusi, ka iespējami arī strīdīgi gadījumi. Piemēram, ja rapša eļļu definē kā lauksaimniecības produkciju, rapša pārstrādes projektu administrē Zemkopības ministrija. Savukārt, ja to uzskata par ķīmisku produktu, projekts ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Tāpēc interesentiem vēl pirms procesa sākšanas no valsts institūcijām vēlams saņemt kompetentu skaidrojumu. Savukārt pirms tā pieprasīšanas, lai motivētu savu pozīciju, ieteicams internetā sameklēt Eiropas Komisijas publikācijas.
Pēc tam projekta pieteicējam jāizvērtē sava kā juridiskas personas atbilstība. Uzņēmumam jābūt reģistrētam Komercreģistrā. Komersantu finansiālie kritēriji vēl nav līdz galam izstrādāti, bet jārēķinās ar gada pārskatu, kas atklāj peļņas un zaudējumu aprēķinu, bilanci, naudas plūsmas pārskatu. Dokumentam nepieciešams Valsts ieņēmumu dienesta iestādes akcepts, zvērināta revidenta atzinums, vajadzīga VID izziņa par to, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu. Jāņem vērā apgrozāmie līdzekļi, līdzšinējā finansiālā darbība, īstermiņa saistības, pašu kapitāls (nelieli komersanti nevarēs pretendēt uz lieliem projektiem), iespējas ieguldīt savus līdzekļus, saņemt kredītu. Privātā kapitāla daļai uzņēmumā jābūt vismaz 75 procenti (uzņēmumi ar pašvaldības kapitālu var startēt pašvaldībām domātās programmās). Jāuzskaita līdzšinējais valsts un pašvaldību atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu, dotāciju u.tml. veidā. Jāņem vērā atbilstība mazā un vidējā komersanta nosacījumiem. Jārēķinās, ka, piemēram, autotransporta uzņēmums, kas gribēs sākt jaunu darbības virzienu, piemēram, kokapstrādē, visticamāk, atbalstu nesaņems, jo transporta nozares iespējas ir ierobežotas. Šādā gadījumā ieteicams dibināt attiecīgajā nozarē jaunu uzņēmumu, jo kritērijos nav iekļauts iepriekšējās pieredzes nosacījums. Protams, jārēķinās, ka bankas kredīta ņemšanas gadījumā to vērtēs pēc saviem nosacījumiem.
Noslēgumā uzņēmējam no biznesa loģikas jāizsver visi iespējamie ieguvumi vai zaudējumi no dalības ES finansējuma programmās. Jāņem vērā laika patēriņš, dokumentācijas sagatavošanas process, projekta ieviešanas izmaksas. Finansējuma līguma noslēgšana vēl nenozīmē, ka visas problēmas ir atrisinātas – gan projekta realizācijā, gan pēc tam būs jārēķinās ar virkni papildsaistību.
Pieteikuma sagatavošana
Pie projekta pieteikuma sagatavošanas pieder tehniskais vai tehnoloģiskais projekts, biznesa plāns, iepirkuma dokumentācija, pieteikuma forma un pavadošā dokumentācija. Tehniskais vai tehnoloģiskais projekts ir obligāts infrastruktūras un ražošanas modernizācijas projektiem. Ir programmas, kur pieteikumam pietiks ar skiču projekta stadiju, tomēr ieteicams orientēties uz pilnu tehnisko projektu. Interesentiem jau pašlaik neviens neaizliedz sākt projektēšanu, jo šī ir darbietilpīgākā un dārgākā procedūra. Ekonomikas ministrija tehniskā projekta izmaksas pagaidām nav iekļāvusi atbalstāmajās. Zemkopības ministrijas uzraudzītajiem projektiem iekļauti 12 procentu. Bet uzņēmēji var izmantot speciālās programmas iespējas, kas vērsta uz jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un kur attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut projektēšanas izmaksas.
Stingri jāielāgo, ka tehniskajam projektam jābūt precīzi atbilstošam nozares standartiem. Kļūdu novēršana un izmaiņu panākšana prasīs gan papildu laiku, gan līdzekļus. Konsultanti iesaka bāzēties uz ES standartiem. Valdība, kā zināms, līdz maijam solījusi iekavēto sasteigt, lai līdz tam visās jomās ieviestu ES standartu prasības.
Reizē ar tehnisko projektu vajadzīgi arī visi atbilstošie saskaņojumi – gan būvvaldes, gan specifiskie, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta vai citu institūciju.
Jārēķinās ar formālo un nosacīti reālo biznesa plānu. Pirmais ir standarta formas noteikta apjoma dokuments, kur izmantoti izvilkumi no reālā biznesa plāna. Katrā atbalsta programmā biznesa plāna veidlapas būs atšķirīgas. Infrastruktūras projektos jārēķinās ar ļoti detalizētu informācijas izklāstu, bet dalībai izstādēs vai konsultācijām veidlapas būs vienkāršākas. Arī biznesa plānā jāizvairās no kļūdām. Piemēram, nedrīkst nosaukt konkrētu iekārtu piegādātāju, jo būs jāorganizē cenu aptauja.
Viena no kritiskākajām sadaļām pieteikumā varētu izrādīties iepirkumu dokumentācija, kas atšķirsies no līdz šim pierasto kredītpieteikumu pozīcijām.
Pagaidām tā nav noteikta. Sākumā valsts iecerējusi uzņēmējiem uzspiest tādu pašu procedūru kā valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tomēr, pēc pēdējās informācijas spriežot, uzņēmējiem šīs prasības nebūs tik stingras. Konsultanti cer, ka tiks prasīta cenu aptauja kā SAPARD programmas projektiem. Protams, iepirkumam jābūt korektam un pamatotam.
Lai veiktu iepirkumu, jāzina precīzas tehniskās specifikācijas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka kļūdas tajās var izraisīt nepareizi izstrādāts tehniskais projekts, tāpēc jāpārliecinās par tā atbilstību. Līdz šim vienotas formas trūkums tehniskajām specifikācijām bijis viens no biežākajiem projektu noraidīšanas iemesliem. Ministru kabinets uzņēmējdarbības projektiem vienotu formu tāpat kā iepirkuma procedūru pagaidām nav noteicis.
Projekta pieteikuma formu konsultanti raksturo kā vienkāršāko visas pieteikuma procedūras posmu. Bez minēto dokumentu apkopojuma nepieciešams norādīt valsts atbalsta pamatojumu, piemēram, reģiona attīstības veicināšana, jaunu darbavietu radīšana u.tml.
Pieteikumu pavadošās dokumentācijas apjoms atkarīgs no programmas. Bez minētajiem finanšu dokumentiem un reģistrācijas apliecības, izziņas no Uzņēmumu reģistra (ka uzņēmums nav maksātnespējīgs) jārēķinās ar virkni citu dokumentu. Nepieciešama izziņa no bankas par kredīta piešķiršanu (forma vēl nav precizēta, turpinās diskusijas, vai tā būs tikai izziņa vai būs nepieciešams kreditoru komitejas lēmums, kā pagaidām uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Plānojot materiālās investīcijas, nepieciešams zemesgrāmatas izraksts, kas apliecina īpašumtiesības vai nomas tiesības vismaz uz septiņiem turpmākajiem gadiem. Par projektu atbildīgajai personai vajadzīga pilnvara, savukārt projekta personālam, kas veiks tā ieviešanu, iepirkuma procedūru u.c., jāiesniedz CV. Šie darbinieki nav jāpieņem pastāvīgā darbā, to var darīt uz projekta laiku. Šos speciālistus iespējams piesaistīt no malas vai apmācīt. CV nepieciešami, lai divu identisku projektu gadījumā atbalstītu labāko.
Loģiskās plānošanas matrica
Lai precīzāk plānotu projektu un izvairītos no haosa, konsultanti iesaka izmantot loģiskās plānošanas matricu (skat. tabulu). Kas tā īsti ir?
Loģiskās plānošanas matricas (LPM) mērķis ir konstruktīvi raksturot projekta idejas stiprās un vājās vietas, un to efektīvi lieto tieši projekta sagatavošanas laikā. Vienlaikus matrica ir viens no nozīmīgākajiem līdzekļiem projekta pieteikuma izvērtēšanai. LPM izmanto, lai pārbaudītu projekta pieteikuma iekšējo loģiku. Proti, identificējot un pārbaudot augošā secībā (vertikāli), vai projekta aktivitātes, sagaidāmie rezultāti, projekta uzdevumi, projekta vispārīgais mērķis (LPM pirmā kolonna) izriet cits no cita un vai starp tiem neveidojas pretrunas.
Horizontālā virzienā loģiskās plānošanas matricā katram līmenim (mērķim, uzdevumiem, rezultātiem un aktivitātēm) identificē un pārbauda atbilstošos kvantitatīvos un kvalitatīvos indikatorus (rādītājus, kas liecina par pirmajā kolonnā minēto mērķu, rezultātu utt. sasniegšanu), informācijas un pārbaudes avotus minēto indikatoru mērīšanai un pārbaudei, kā arī pieņēmumus un riskus.
Indikatorus nepieciešams identificēt tāpēc, lai projekta realizācijas gaitā un pēc tā pabeigšanas būtu zināmi rādītāji, pēc kuriem novērtēt, vai projekta realizācija norit veiksmīgi un vai projekts ir sasniedzis izvirzītos uzdevumus un vispārīgo mērķi. Indikatorus ir svarīgi norādīt tā, lai tos pēc tam būtu iespējams pārbaudīt un informācija par tiem būtu pieejama, tāpēc matricā ir jāmin arī indikatoru informācijas un pārbaudes avoti.
Pēdējā loģiskās plānošanas kolonna ir pieņēmumi – tie ir priekšnoteikumi, kas nepieciešami veiksmīgai projekta norisei, bet ko nevar ietekmēt, ieviešot projektu. Svarīgi identificēt tādus riskus un noteikt tādus pieņēmumus, kas var nopietni ietekmēt projekta norisi un kuru iespējamība ir reāla. Nevajag minēt tādus pieņēmumus, kas pilnīgi noteikti nerealizēsies, jo tas vairs nav pieņēmums, bet gan problēma.
Izvērtēšana un īstenošana
Projektu izvērtēšanas procedūra ir tapšanas stadijā. Uzņēmējiem jārēķinās ar tai nepieciešamo laiku, kas labākajā gadījumā varētu būt ne mazāks par mēnesi. Tās gaitā var izskanēt iebildes, projektu var nākties labot un sniegt atkārtoti. Līdzekļu apgūšanas termiņa beigās tas var izrādīties kritiski.
Jārēķinās, ka projektu vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku objektivitāti, būs samērā dzelžaini. Bez minētajiem atbilstības nosacījumiem ņems vērā kvalitatīvos rādītājus. Lai gan plānots, ka eksperti strādās nejaušas izvēles kārtībā, katrs vērtēs atsevišķas konkrētas lietas, nevis projektu kopumā, pastāvēs zināms subjektīvais faktors. Pirms līguma parakstīšanas notiks fiziskā kontrole, lai pārliecinātos, vai dokumentos atspoguļotais atbilst īstenībai. Turklāt projekta realizētājam jāparaksta apliecinājums, ka viņš neiebilst pret iespēju jebkurā brīdi atļaut pārbaudīt projekta dokumentāciju un fizisko kontroli. Tātad lieki piebilst, ka darbu realizācijas gaitā stingri jāievēro noteiktas iepirkuma procedūras, dokumentu noformēšanas kārtība. Visas izmaiņas, kas skar specifikāciju, cenas un termiņus, ir jāsaskaņo. Pretējā gadījumā to interpretēs kā līguma neievērošanu, kas var novest pie līguma laušanas vai atbalsta apjoma samazināšanas.
Līgumā tiks iekļauti arī turpmākie juridiskie ierobežojumi pēc projekta realizācijas. Jāņem vērā, ka piecus gadus pēc darbu veikšanas iekārtas, tehnoloģiju vai īpašumu bez saskaņošanas nevarēs pārdot vai atsavināt. Šajā posmā var notikt pārbaudes, tikt veikts audits, pieprasītas atskaites.
Banku prioritāte
ES struktūrfondu apgūšanu Hansabanka līdzīgi kā vairākas citas izvirzījusi par turpmāko gadu prioritāti. Līdztekus kredītiem uz izdevīgākiem kredītprocentiem Hansabanka pretendentiem uz ES līdzekļiem bez maksas sniegs vispārīgas konsultācijas un informāciju par ES finansējumu, biznesa plāna izstrādi, kā arī ieteiks sadarbībai kādu konsultāciju firmu, kas varētu sagatavot biznesa plānu, projekta pieteikumu vai arī sniegt detalizētākas konsultācijas.
Kredīta lielums dažos gadījumos varētu sasniegt pat simts procentu no kopējām izmaksām, taču konkrētā summa atkarīga no projekta iesniedzēja, tā maksātspējas, projekta idejas dzīvotspējas, piedāvātā nodrošinājuma u.c. faktoriem. Banka nav izvirzījusi īpašas prioritāras nozares, neradīs uzņēmumu lieluma un reģionālus ierobežojumus. Tai svarīgākā ir projekta vai tā idejas dzīvotspēja un uzņēmuma maksātspēja, spēja nokārtot saistības. Kredīta pieprasījumu izskatīt un atbildi par piešķiršanu banka plāno sniegt divu nedēļu laikā no brīža, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.
Minimālā summa, ko banka varētu piešķirt ES projekta īstenošanai ārpus Rīgas, ir 3000 latu. Maksimālā kredīta summa ir 70 – 100 procentu no kopējām projekta izmaksām. Kredīta lielums būs atkarīgs no projekta iesniedzēja maksātspējas, projekta idejas dzīvotspējas, piedāvātā nodrošinājuma u.c. faktoriem. Kredīta termiņš būs līdz desmit gadiem. Tā kā, pēc bankas domām, projekti, ko līdzfinansē ES, ir ar zemāku risku, procentu likme šiem kredītiem būs zemāka. Tomēr nodrošinājums naudas saņemšanai būs vajadzīgs. Apstiprinātais ES projekts kā nodrošinājums kredītam nevarēs kalpot.
