2003. gadā sociālās palīdzības un pakalpojumu jomā uzmanības centrā bija atbalsta programmu īstenošana sociālās atstumtības riska novēršanai, GMI, kvalitātes un personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana.
2003. gadā sociālās palīdzības un pakalpojumu jomā uzmanības centrā bija atbalsta programmu īstenošana sociālās atstumtības riska novēršanai, garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI), kvalitātes un personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana.
2003. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Jaunā likuma termini atspoguļo starptautiski pieņemto izpratni par jēdzieniem “sociālā palīdzība”, “sociālie pakalpojumi” un “sociālais darbs”.
Sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām, kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.
Sociālo pakalpojumu jēdziens ietver sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās aprūpes pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Šie pakalpojumi tiek sniegti gan personas dzīvesvietā, gan ilgstošas aprūpes vai rehabilitācijas institūcijā.
Sociālais darbs ir profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt tam labvēlīgus apstākļus.
Pašvaldības pienākums ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību personām, kuras dzīvesvietu deklarējušas pašvaldības teritorijā.
Pabalsti ģimenēm
Prioritāri tika izmaksāti pabalsti garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI), taču pašvaldība saglabāja arī iepriekšējos gados ieviesto pabalstu veidus, nesašaurinot to saņēmēju loku un paaugstinot ienākumu kritērijus atbilstoši pensiju indeksācijai.
Sociālās jomas finansējums 2003. gadā bija 1 004 398 lati, tai skaitā 41 000 latu tika tērēti norēķiniem par citu pašvaldību vispārēja profila sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2002. gadu, finansējums sociālajiem pabalstiem audzis par 14,2 procentiem, sasniedzot 350 882 latus. Procentuāli lielākā pabalstu daļa novirzīta komunālo pakalpojumu samaksai un trūcīgo ģimeņu bērnu ēdināšanai skolās un bērnudārzos, bet GMI pabalstam tērēti tikai 9 procenti no kopējā pabalstu apjoma.
Tas acīmredzot saistāms ar pabalsta nelielo apmēru (2003. gadā MK to bija noteicis Ls 15 katrai personai) un klientu zemo aktivitāti līdzdarbības pienākumu izpildē. GMI pabalstu izmaksas summa pagājušajā gadā bija 30 564 lati, to saņēma 1348 personas, bet vienošanās par līdzdarbības pienākumu izpildi bija noslēgta ar 370 ģimeņu pilngadīgām personām.
Par trūcīgām ģimenēm (personām) 2003. gadā tika atzītas personas, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedza 50 procentu no spēkā esošās minimālās darba algas valstī (t.i., 50 procentu no Ls 70 jeb 35 lati). Pabalstu saņēmēju vidū bija 1620 tādu ģimeņu ar 4759 personām, to skaitā 1316 ģimeņu ar 4603 personām jeb 81 procents ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem.
Ģimenēm ar bērniem pievērsta īpaša uzmanība. Brīvpusdienas skolās un bērnudārzos apmaksātas 1408 bērniem, pabalsti mācību līdzekļu iegādei – 964 bērniem, medikamenti izsniegti 124 trūcīgo ģimeņu bērnu ārstēšanai.
Veco ļaužu un invalīdu sociālo problēmu risināšana
Pabalstus komunālajiem maksājumiem saņēmuši 2590 pensionāru un invalīdu, no kuriem tikai 528 dzīvo ģimenēs kopā ar darbspējīgiem apgādniekiem. Pabalstus medikamentu un pārsienamo materiālu iegādei, zobu protezēšanai saņēmušas 717 personu.
Aprūpe dzīvesvietā nodrošināta 110 personām, tai skaitā 64 pensionāriem un 46 invalīdiem. Aprūpes pakalpojumi tiek organizēti un sniegti, ievērojot klientu individuālās vajadzības. Īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus institūcijās saņēmušas 62 personas, tai skaitā pēc ārstēšanās stacionārā – 34 cilvēki, sociālo apstākļu dēļ – 24 cilvēki, no nakts patversmes – 4 cilvēki. Veco ļaužu aprūpes centros ievietotas 43 personas. Rindā aprūpei specializētajos valsts sociālās aprūpes centros uzņemtas 45 personas, ievietotas 23 personas, tai skaitā 4, kas uzņemtas rindā 2003. gadā.
Pašiem savs Krīzes centrs
2003. gada 1. decembrī darbu sāka dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tā mērķis ir nodrošināt sociālo aprūpi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas Jelgavā dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem no 16 gadu vecuma, kas ir invalīdi, dzīvo ģimenēs, neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un profesionālos centrus, kā arī nav nodarbinātas. Centrā vienlaicīgi var uzturēties 16 klientu.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 4. punktu centra izveidošanas un darbības pirmajā gadā uzturēšanas izdevumi 80 procentu apmērā tiek finansēti no valsts budžeta.
Par valsts budžeta līdzekļiem iegādāti un izsniegti tehniskie palīglīdzekļi 58 personām un 141 uzturzīme sociālajai rehabilitācijai sanatorijās. Valsts finansējusi arī 15 no prettiesiskām darbībām (vardarbības) cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā. Konstatētas vardarbības gadījumā operatīvi risināts jautājums par bērna atrašanos ģimenē. Diennakts sociālo rehabilitāciju JSLP Krīzes centrā 2003. gadā saņēmuši 38 bērni vecumā no 2 līdz 18 gadiem. Bērni nonākuši centrā ar dažādu institūciju palīdzību.
Katrs desmitais bērns ceļu uz Krīzes centru atradis pats, kas liecina par bērnu informētību un uzticēšanos šai iestādei.
Pēc rehabilitācijas Krīzes centrā 70 procentu gadījumu bērni atgriezušies ģimenē, 20 procentu gadījumu – ievietoti bērnunamā, pārējos gadījumos – internātskolā, aizbildnībā vai patstāvīgā dzīvē.
Bērnu saikne ar Krīzes centra speciālistiem nepārtrūkst: skolu brīvdienās centrā tiek organizētas nodarbības un pasākumi bijušajiem centra klientiem. Uz Krīzes centra bāzes organizētas tematiski izglītojošas lekcijas sociālā riska ģimeņu bērniem un vecākiem, vecvecākiem, aizbildņiem. Sešus mēnešus darbojās pusaudžu saskarsmes iemaņu izglītojošā grupa.
Četri jaunieši no sociālā riska ģimenēm tika iesaistīti projektā “Eiropas brīvprātīgais darbs” un apguva vācu valodu, teorētiskas un praktiskas iemaņas, veicot sabiedriski derīgu darbu Ziemeļvācijas pilsētā Krepelīnā.
Turpinās arī sadarbība starp institūcijām – Jelgavas un citu pašvaldību bāriņtiesām un pagasttiesām, Valsts un Municipālo policiju, izglītības un medicīnas iestādēm, Pilsonības un imigrācijas departamentu, dzimtsarakstu nodaļām, nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem u.c.
Sociālais darbs tiek veikts ar 1075 ģimenēm, ar 223 ģimenēm noslēgtas vienošanās par līdzdarbības pienākumu veikšanu GMI pabalsta saņemšanai, sagatavoti 19 prasību pieteikumi tiesai par uzturlīdzekļu piedziņu un astoņi laulības šķiršanas pieteikumi, sniegta palīdzība personas dokumentu kārtošanā. Pieejama bezmaksas psihologa palīdzība. Patversmē vardarbībā cietušām sievietēm un sievietēm ar bērniem pagājušajā gadā iekārtotas 18 personu.
Nakts patversme
2003. gadā palielinājies to personu skaits, kas izmantojušas Nakts patversmes pakalpojumus. Vidējā patversmes noslogotība bijusi 77,4 procenti, uzturoties patversmē ilgāku vai īsāku laiku, par tās klientiem kļuvusi 141 persona.
2003. gada vidū darbu iestādē uzsāka sociālais darbinieks. Šā speciālista uzdevums ir ne tikai apzināt klientu sociālās problēmas, bet arī aktivizēt viņus tās risināt.
Apliecinājums veiktajam darbam ir tas, ka sociālos vai pašvaldības īres dzīvokļus jau saņēmuši 8 bijušie patversmes klienti, bet vēl 3 cilvēki iesnieguši dokumentus sociālā dzīvokļa saņemšanai. Trīs personas pēc dokumentu nokārtošanas ievietotas pansionātā.
Visu gadu tika veiktas patversmes klientu pirmreizējās medicīniskās apskates, tā mazināta infekcijas slimību, t.sk. tuberkulozes, izplatība pilsētā.
Sadarbībā ar Narkoloģisko slimnīcu uzsākta situācijas apzināšana par alkoholismu bezpajumtnieku vidū ar mērķi izveidot atbalsta grupu atturībai no alkohola lietošanas.
Nakts patversmes klientu vidū ir sodu izcietušas personas, un iestādes darbs kopumā dod būtisku ieguldījumu noziegumu recidīvu novēršanā.
2003. gadā Nakts patversmē atbilstoši jaunākajām ugunsdrošības prasībām rekonstruēta signalizācijas sistēma, izveidota mobila nobrauktuve personām ratiņkrēslos, koridoros uzstādītas margas, lai atvieglotu pārvietošanos personām ar kustību traucējumiem.
Iestāde iesaistījusies Latvijas Nacionālajā sadarbības tīklā darbam ar bezpajumtniekiem, kopīgi ar līdzīgām Latvijas pašvaldību iestādēm pārņem ES dalībvalstu pieredzi, apmainās ar informāciju un koordinē savu darbību.
Darbs atkarību profilaksē
Par neatņemamu Jelgavas sociālās sfēras darba daļu 2003. gadā ir kļuvusi veselīga dzīvesveida veicināšana un atkarību profilakse. Aktivitātes šajā jomā turpinājās jau trešo gadu.
Turpinājās darbs Zviedrijas Vesterjetlandes un Zemgales reģiona projektā “Sabiedrības veselības akadēmija”. Tā ietvaros izstrādāti projekti “Vide bez tabakas dūmiem” un “Bērnu veselības prioritātes”. Gadskārtējā veselības nedēļa noritēja ar devīzi “Bērniem draudzīga pasaule”. Augstu novērtējumu Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra rīkotajā konferencē par čigānu minoritātes stāvokli Latvijā guva 2002. gadā realizētais projekts “Jelgavas pilsētas čigānu izglītošana sabiedrības veselībā”.
Arī ar sociālā darba metodēm pašvaldība cenšas mazināt tās postošās sekas, ko rada atkarības vielu lietošana, kā arī veikt regulāru profilakses darbu.
2003. gadā Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē darbu uzsāka Atkarību profilakses kabinets, kas nodrošina atkarīgo klientu, viņu vecāku, draugu un citu personu konsultēšanu par atkarības problemātiku. Tiek veikta šļirču apmaiņa, nodrošināti HIV, seksuāli transmisīvo slimību un grūtniecības testi, izsniegti prezervatīvi. Saskaņojot ar vadītājiem, kabineta darbinieki sniedz konsultācijas izglītības un citās iestādēs.
