Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Tās darbības galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka pensija būs rīt.
Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Tās darbības galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka pensija būs rīt. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana, kā uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), nodrošina lielāku sistēmas stabilitāti, jo samazina katra līmeņa iespējamos demogrāfiskos vai finansiālos riskus.
Pensiju sistēmas 1. līmenī iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Iemaksas tiek izmantotas, lai izmaksātu vecuma pensijas tagadējai pensionāru paaudzei. Otrajā līmenī (valsts fondēto pensiju shēma) iesaistīto dalībnieku sociālās iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas iemaksu veicēja pensijai. Savukārt trešais līmenis nodrošina iespēju katram individuāli pēc savas izvēles veidot papildu uzkrājumus savai pensijai privātajos fondos.
Trīs līmeņi – trīs pīlāri
Pensiju 1. līmenis ieviests 1996. gada janvārī. Tajā iesaistītas visas personas, kuru sociālās apdrošināšanas personīgajā kontā ir reģistrētas apdrošināšanas iemaksas. Katram iemaksu veicējam, arī tiem, par kuriem iemaksas izdara valsts (piemēram, tiem, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam, obligātā militārā dienesta karavīriem u.c.), ir atvērts personīgais konts, kurā tiek reģistrēta informācija (nevis uzkrāta nauda) par iemaksām.
No summas, no kuras aprēķinātas iemaksas, 25,51 procents tiek novirzīts pensiju apdrošināšanai, savukārt 20 procentu no tās veido cilvēka pensijas kapitālu. 1. līmenis nodrošina pensijas visiem, kas bijuši sociāli apdrošināti vismaz desmit gadu. Ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks, cilvēkam tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.
Pensiju 2. līmenis ieviests 2001. gada 1. jūlijā. No šā brīža daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra 2. līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Ikviens, kas dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija un par kuru tiek maksāts sociālais nodoklis, automātiski tiek reģistrēts pensiju 2. līmenī kā obligātais dalībnieks. Savukārt tie, kas dzimuši no 1952. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, šim pensiju līmenim varēja un joprojām var pievienoties brīvprātīgi.
Pensiju 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma – ieviests 1998. gada jūlijā. Tas paredz ikviena cilvēka brīvprātīgu izvēli veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās. Latvijā darbojas slēgtie un atklātie pensiju fondi. Par slēgtā pensiju fonda dalībnieku var kļūt to uzņēmumu vai organizāciju darbinieki, kas to dibinājuši. Savukārt par atklātā pensiju fonda dalībnieku var kļūt ikviena fiziskā persona tieši vai ar darba devēja starpniecību. Atklātos pensiju fondus drīkst dibināt bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Šajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu var mantot.
Dalība trīs pensiju līmeņos ir kombinējama vairākās versijās. To var darīt paralēli visos trīs līmeņos, tikai 1. un 2. līmenī, tikai 1. un 3. līmenī vai tikai 1. līmenī. Tomēr ikvienam būtu jāizmanto iespēja uzkrāt vecumdienām papildkapitālu, piedaloties vismaz 2. pensiju līmenī. Kā liecina demogrāfiskā situācija, turpmākajos gadu desmitos strādājošo skaits uz vienu pensionāru saruks, tas var ietekmēt ekonomikas izaugsmi un valsts garantētās pensijas indeksācijas apmērus.
Spēle bez iespējas zaudēt
Otrā līmeņa pensijas tiek raksturotas kā spēle bez iespējas zaudēt, jo papildus nekas nav jāiegulda – sociālās iemaksas ir jau izdarītas. Kopējais sociālo iemaksu apmērs pensijas kapitālam (20% no bruto ienākumiem) paliek nemainīgs un tiek pārdalīts starp pensiju sistēmas 1. un 2. līmeni. Līdz 2006. gada beigām 2. līmenim tiks novirzīti divi procenti no sociālajām iemaksām, bet 18 procentu paliks 1. līmenim. Pēc tam iemaksu likme 2. līmenī pakāpeniski augs, bet 1. līmenī samazināsies (skat. tabulu), līdz 2010. gadā sasniegs desmit procentu abos līmeņos.
Lai katra pensiju 2. līmeņa dalībnieka iemaksātā nauda nezaudētu vērtību, kamēr viņš sasniedz pensijas vecumu, tā tiek ieguldīta vērtspapīros un depozītos. Lai uzkrājums nemazinātos inflācijas ietekmē, tas jāiegulda tā, lai pelnītu. Tāpēc svarīgi atrast drošāko, stabilāko un pieredzējušāko līdzekļu pārvaldītāju. Tas jādara piesardzīgi – informācijas bukletos atspoguļotos aprēķinus neuztverot kā konkrētu solījumu, bet tikai kā “ilustrāciju”.
Līdz pagājušajam gadam pensiju 2. līmeņa līdzekļus pārvaldīja tikai viena institūcija – Valsts kase, kas naudu ieguldīja valsts parādzīmēs un Latvijas drošāko banku depozītos. No pagājušā gada janvāra papildus Valsts kasei ikviens 2. līmeņa dalībnieks var izvēlēties kādu no sešiem privāto līdzekļu pārvaldītājiem: IS “Hansa fondi”, IS “Optimus fondi”, “Parekss ieguldījumu sabiedrība”, IS “Baltikums Asset Management”, Latvijas Vadošo apdrošinātāju ieguldījumu sabiedrība, IS “Suprema fondi”. Šie pārvaldītāji ir licencētas ieguldījumu sabiedrības ar plašākām līdzekļu ieguldīšanas iespējām nekā Valsts kase (piedāvā pensiju kapitālu ieguldīt arī uzņēmumu parādzīmēs, akcijās un ārvalstu vērtspapīros). Pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieki pašlaik var izvēlēties kādu no 17 ieguldījumu plāniem.
Taču plašākas iespējas uzreiz nenozīmē lielāku peļņu. Pārejot pie līdzekļu pārvaldītāja, kam iepriekšējā gadā bija vislielākie procenti, neviens nevar garantēt, ka arī šajā gadā tas uzrādīs tikpat labus rezultātus, jo finanšu tirgus ir svārstīgs. Sava nozīme ienesīgumā ir arī pārvaldītāja prasmei un veiksmei. Tāpēc pirms pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēles pašam jāizpēta vai jākonsultējas par līdzekļu pārvaldīšanas politiku, jāiepazīst līdzekļu pārvaldītāja pieredze, jāpievērš uzmanība pārvaldīšanai paredzēto līdzekļu lielumam un citiem apstākļiem. Kā nekā kontā uzkrātās naudas daudzumu un saņemamās pensijas apmēru nākotnē ietekmē ne vien algas lielums, iemaksu apjoms un dalības ilgums, bet arī peļņa, kas atkarīga no līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna. Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir tiesības mainīt līdzekļu pārvaldītāju vienu reizi gadā, bet ieguldījumu plānus viena līdzekļu pārvaldītāja ietvaros – divas reizes gadā.
Gan Valsts kases ieguldījumu plāns, gan privātie līdzekļu apsaimniekotāji ir pakļauti kontrolei. Privāto līdzekļu pārvaldītāju darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet Valsts kases darbību – Finanšu ministrija. Savukārt VSAA neatkarīgi no izvēlētā pārvaldītāja reizi gadā ikvienam dalībniekam izsūta atskaiti par iepriekšējo gadu. Nepieciešamības gadījumā konta izrakstu, uzrādot pasi, var pieprasīt ikvienā VSAA filiālē.
Zaudētājos nevajadzētu palikt
Lai gan līdzšinējais pensiju 2. līmeņa darbības ilgums vēl neļauj runāt par noteiktām peļņas prognozēm, tomēr, kā uzsver līdzekļu pārvaldītāji, grūti iedomāties situāciju, ka šīs shēmas dalībnieki paliktu zaudētājos. Jo pašreizējie ieguldījumu noteikumi esot ļoti stingri un pret tādām nelaimēm kā finanšu krīzes, depresijas un bankroti tiem klientus vajadzētu sargāt. Proti, ar pensiju līdzekļiem nevar rīkoties, kā ienāk prātā, iesaistoties spekulatīvos darījumos, kur iespējams gūt lielāku peļņu. Tiek prasīta līdzekļu diversifikācija jeb “visu olu nelikšana vienā grozā”. Turklāt vismaz 70 procentu līdzekļu jāiegulda latos un tikai atlikušos 30 procentus var ieguldīt ārzemju valūtā – viena veida valūtā ne vairāk kā desmit procentu. Noteikts arī, cik procentu no visiem ieguldījumu plāna līdzekļiem iespējams ieguldīt viena veida vērtspapīros u.tml. Šie ierobežojumi noteikti, lai mazinātu risku un finanšu tirgus svārstības neatstātu graujošu iespaidu uz pensiju ieguldījumiem. Tiesa, citi tos kritizē un uzskata, ka tie tikai šķietami veicina drošību un ir jāatceļ. Pievienojoties ES, ierobežojumi daļēji mazināsies paši no sevis, jo tad 70 procentu līdzekļu varēs ieguldīt eirozonā, bet pārējos – ārpus tās.
Šā gada 1. janvārī jeb divarpus gados kopš pensiju sistēmas reformas 2. līmeņa pensijas bija noformētas 495 062 iedzīvotājiem. No tiem 356 924 tajā iesaistījušies obligātā kārtā, bet 138 138 – brīvprātīgi. Pērn šā līmeņa dalībnieku īpatsvars audzis par 47,3 procentiem, bet brīvprātīgo dalībnieku skaits – 4,9 reizes. VSAA straujo palielinājumu skaidro ar privāto līdzekļu pārvaldītāju iesaistīšanos tirgū, kas konkurē ar Valsts kasi un īsteno plašas reklāmas kampaņas, kā arī ar brīvprātīgo dalībnieku vecumu. Proti, no 31 līdz 51 gadam cilvēkiem parādās lielāka interese par savu pensiju nākotnē. Tas arī apliecina, ka iedzīvotāji ir izpratuši pensiju 2. līmeņa būtību un aktīvāk cenšas izmantot tā iespējas.
Privātie līdzekļu pārvaldītāji pērn piesaistījuši 49,67 procentus jeb 12,65 miljonus latu no 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļiem un 47,89 procentus jeb 237 103 pensiju 2. līmeņa dalībnieku. No 138 138 brīvprātīgajiem dalībniekiem 124 219 jeb 90 procentu bija izvēlējušies privātos līdzekļu pārvaldītājus. Visvairāk dalībnieku (gan obligāto, gan brīvprātīgo) piesaistījuši IS “Hansa fondi” – 119,5 tūkstošus –, IS “Optimus fondi” – 62,6 tūkstošus – un “Parekss ieguldījumu sabiedrība” – 47,1 tūkstoti.
Ieguldījumu plānu ienesīgums
Privāto līdzekļu pārvaldītāju ieguldījumu plānu darbības ilgums ir 6 – 12 mēneši. Lai izdarītu salīdzinošus secinājumus, pēc finansistu domām, nepieciešams uzkrāt vairāku gadu pieredzi. Tas gan nenozīmē, ka ātrāk ienesīguma līmeni nedrīkst noteikt. VSAA, izmantojot plāna daļu vērtību perioda sākumā un beigās pēc līdzekļu pārvaldītāju ziņojumiem, sagatavojusi plānu ienesīgumus (izteiktus gada procentos) dažādos periodos.
Tabulā norādītā aprēķinu metode ir vienkārša un viegli izmantojama, bet nesniedz priekšstatu par plānu darbību perioda vidū, tādēļ VSAA veikti papildu aprēķini un rezultāti apkopoti, sagrupējot plānus pēc to deklarētās ieguldījumu politikas. Izmantojot visus pērnā gada datus par plānu daļu vērtību, katram plānam aprēķināts ienesīgums un riski. Šajā gadījumā ienesīgums ir vidējais aritmētiskais no visiem rādītājiem, aprēķinot ienesīgumu atsevišķi katrai dienai. Savukārt “risks” nav procentos izteikta varbūtība, ka plāna dalībnieks var palikt zaudētājos. Vērtspapīru tirgus analīzes teorijā risks definēts kā ienesīgumu svārstīguma rādītājs un matemātiski tiek aprēķināts, visbiežāk izmantojot standartnovirzes formulu. Jo lielāka riska vērtība, jo lielākas bijušas atsevišķi katrai dienai aprēķinātā ienesīguma atšķirības no vidējā. Attēlojot vienā diagrammā plānu ienesīgumu un risku, vienāda ienesīguma gadījumā par labāku plānu uzskatāms tas, kuram ir mazāks risks. Savukārt izvēle starp plānu ar zemāku risku un ienesīgumu un plānu ar augstāku risku un ienesīgumu ir atkarīga no shēmas dalībnieka gatavības riskēt.
3. līmenim – atklātie fondi
Privātā brīvprātīgā pensiju shēma jeb pensiju 3. līmenis paredz, ka ikviens var veidot papildu uzkrājumus pensijai, tā palielinot savu labklājību vecumdienās. Pašlaik šo iespēju piedāvā četri atklātie fondi: atklātais pensiju fonds “Baltikums”, “Hansa atklātais pensiju fonds”, “Parekss atklātais pensiju fonds”, atklātais pensiju fonds “Unipensija”, kā arī dzīvības apdrošināšanas sabiedrības (“Balta Dzīvība”, “Baltikums Dzīvība”, “Ergo Latvija Dzīvība”, “Salamandra Baltik”, “Sampo Dzīvība”, “Seesam Life Latvia”).
Iemaksas privātās pensijas uzkrājumam var veikt gan pats cilvēks un/vai viņa darba devējs. Darba devējs parasti to izmanto darbinieku motivācijai efektīvākam darbam. Gan privātpersona, gan darba devējs saņem likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus. Līdzīgi kā iespējams saņemt atpakaļ daļu no maksājumiem par veselību un mācībām, tāpat, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, cilvēks var atgūt daļu naudas, kas maksāta, iesaistoties pensiju 3. līmenī. Ja darba devējs piekrīt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus iespējams saņemt algas izmaksas brīdī – darba devējam ir tiesības individuālās iemaksas pensiju fondā vai uzkrājošajā apdrošināšanā iekļaut attaisnotajos izdevumos, aprēķinot šo nodokli. Savukārt darba devējs, kas veic maksājumus par saviem darbiniekiem pensiju 3. līmenī, saņem atlaides valsts sociālā un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumiem. Jāņem vērā, ka nodokļu atvieglojumi darbojas uz iemaksu apjomu (privātpersonas un darba devēja iemaksas ir jāsummē kopā), kas nepārsniedz desmit procentu no bruto darba samaksas vai personas bruto gada ienākumiem.
Iemaksas fondos un nopelnītie procenti tiek reģistrēti dalībnieku individuālajos kontos. Informācija par uzkrāto līdzekļu apjomu ne retāk kā reizi gadā tiek nosūtīta katram dalībniekam. Rēķins ir vienkāršs: jo ātrāk cilvēks sāk uzkrāt privāto pensiju, jo lielāku summu iespējams sakrāt. Piemēram, 23 gadu vecumā noslēdzot līgumu par iesaistīšanos pensiju 3. līmenī un katru mēnesi iemaksājot tikai piecus latus (tāda ir minimālā iemaksa), 60 gados, pierēķinot papildu peļņu, ko veido līguma slēgšanas brīdī noteiktie procenti, savu naudu var atgūt pat seškārtīgā apmērā. Bet to nevarēs, ja līgums par līdzīgu summu būs noslēgts tikai uz pieciem gadiem.
Tiesa, ienesīgums, tāpat kā pensiju 2. līmenī, atkarīgs arī no procentu likmēm finanšu tirgū. Ikvienam dalībniekam ir tiesības interesēties par fonda darbību, iegūt pilnīgu pārskatu par tā finansiālās darbības rezultātiem. Ja liekas, ka fonds strādājis ar zaudējumiem, var izmantot tiesības ar visām iemaksām pāriet uz citu fondu.
Gan pensiju fondi, gan apdrošināšanas sabiedrības piedāvā elastīgus privātās pensijas saņemšanas nosacījumus – uzreiz vienā summā vai pa daļām klientam izdevīgos termiņos un apjomos. Būtiski, ka šie līdzekļi pieejami jau no 55 gadu vecuma, kad pēc darba zaudēšanas samazinās iespējas atrast jaunu nodarbošanos. Samazinās arī paša cilvēka darba spējas. Dalību fondā var turpināt ilgāk, līdz sev izdevīgam laikam. Arī izmaksu nosacījumus dalībnieks privātās pensijas saņemšanas laikā iespējams mainīt atbilstoši savām vēlmēm.
Kolektīvie līgumi – retums
Krāt naudu lielākai pensijai cilvēks var, tiklīdz uzsācis darba gaitas un viņam ir nodrošināti ienākumi. Tiesa, salīdzinoši maz ir jauniešu, kas domā par laiku pēc 40 gadu vecuma, jo divdesmit gados pensija nav prioritāte. Savukārt vecāka gadagājuma sabiedrībā sava nozīme ir skeptiskai nostājai. Cilvēkiem nav ticības, ka pēc 20 – 30 gadiem nebūs kā kādreiz, kad pēc naudas reformas viņi izrādījās zaudētāji, kādreizējo simts rubļu vietā saņemot piecus latus. Atklāto pensiju fondu pārstāvji Jelgavā atzīst, ka vidējais vecums, kad cilvēks sāk domāt par pensiju, ir 35 – 40 gadu.
Pensiju 3. līmenī cilvēki galvenokārt iesaistās paši pēc savas iniciatīvas. Darba devēji ir kūtrāki uz savu darbinieku stimulēšanu veidot papildu uzkrājumus. No Jelgavā strādājošajiem uzņēmumiem un to filiālēm savi slēgtie pensiju fondi ir tikai “Latvenergo” un “Lattelekom”. Uzkrājumus saviem darbiniekiem veido finanšu pakalpojumu sniedzēji – bankas un apdrošinātāji. Pārējie ir gandrīz uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. “Pareksa” un “Hansa” atklātajiem pensiju fondiem pagaidām Jelgavā nav izdevies noslēgt līgumu ne ar vienu darba devēju – vairāki esot tapšanas stadijā. “Unipensija” noslēgusi kolektīvo līgumu ar Jelgavas Cukurfabriku. Šis uzņēmums papildu uzkrājumus veido tikai administrācijā strādājošajiem un tiem, kas ražotnē nostrādājuši noteiktu gadu skaitu. No šā gada sākuma līgumu par savu darbinieku labklājības paaugstināšanu noslēgusi ekstraktu rūpnīca “L.E.V.”, kas atrodas Glūdas pagastā, kā arī SIA “Kongs”, kas jelgavniekiem piedāvā tehniku mežam un dārzam. Firmas direktors Oskars Bortkevičs atzīst, ka lēmuma pieņemšanu veicinājusi sadarbība ar banku. Nozīme bijusi skaidrojuma pamatīgumam, līdz pats ieguvis pārliecību par izdevīgumu. Bet galvenais esot pašu cilvēku gandarījums. Tiesa, ne visi darbinieki piekrituši, ka darba devējs veic iemaksas par viņiem privātās pensijas uzkrājumam. Viņiem acīmredzot tuvāks princips “labāk zīle rokā, nekā mednis kokā”. Savukārt darba devēju aktivitāte galvenokārt atkarīga no tā, cik strauji katrs no viņiem reaģē uz pārmaiņām, kā arī no tā, cik daudzi no viņiem domā par savu darbinieku sociālo nodrošinājumu. Bet tas pagaidām pie prioritātēm nepieder.
Sagatavoja Anna Afanasjeva
***
Kopējā pensijas kapitāla iemaksu apmēra pārdale starp pensiju 1. un 2. līmeni
Gadi; 1. līmenis; 2. līmenis
2001 – 2006 18% 2%
2007 16% 4%
2008 12% 8%
2009 11% 9%
No 2010 10% 10%
***
Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu* ienesīgums (līdzekļu pārvaldītāju dati)
Ieguldījumu plāns; Darbības uzsākšanas datums; Daļas vērtība 31.12.2003. (Ls); Ienesīgums pēdējos 6 mēnešos (% gadā); Ienesīgums kopš darbības sākuma (% gadā)
“Suprema” “Safari” 19.06.2003. 1,0454812 9,16 8,56
“Optimus” Eiropas 07.01.2003. 1,0464362 5,36 4,67
“Optimus” Aktīvais 07.01.2003. 1,0471168 5,31 4,74
“Parekss” Aktīvais 07.01.2003. 1,0691236 4,77 6,95
“Optimus” Sabalansētais 07.01.2003. 1,0412414 4,39 4,15
“Hansa” “Dinamika” 07.01.2003. 1,0465251 4,21 4,68
“Parekss” Universālais 07.01.2003. 1,0601653 4,20 6,05
“Optimus” Latvijas 07.01.2003. 1,0355908 3,92 3,58
“Hansa” “Stabilitāte” 07.01.2003. 1,0336059 3,56 3,38
LVAIS “Daugava” 21.01.2003. 1,0621534 3,51 6,51
“Baltikums” Universālais 07.01.2003. 1,0403136 3,20 4,05
Valsts kase 07.09.2001. 1,1385959 2,97 5,69
“Suprema” “Rivjera” 25.06.2003. 1,0057650 2,00 1,10
“Baltikums” Konservatīvais 21.01.2003. 1,0528492 1,39 5,54
* LVAIS (Latvijas vadošo apdrošinātāju ieguldījumu sabiedrības) plāni “Gauja” un “Venta” darbību uzsākuši tikai novembrī, tādēļ tabulā nav iekļauti.
