Dzīvoju Zirgu ielā, paldies Dievam, ne Sudrabu Edžus vai Mātera ielā, kur dzīvojamo māju pagalmā tiks izbūvēts automašīnu stāvlaukums.
Dzīvoju Zirgu ielā, paldies Dievam, ne Sudrabu Edžus vai Mātera ielā, kur dzīvojamo māju pagalmā tiks izbūvēts automašīnu stāvlaukums. Gribu piebilst, ka savu labumu sabiedrībai dod arī automašīnu zagļi, jo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tomēr cenšas savas automašīnas novietot maksas stāvlaukumos, kas ierīkotas ārpus namu pagalmu teritorijas. Dažkārt gadās izbaudīt nepatīkamas situācijas, kad kāda vēlāka ciemiņa automašīnai pēkšņi ieslēdzas signalizācija, un, kamēr tās īpašnieks nereaģē uz signāla saucienu dzīvojamo māju ieskautā pagalmā, lielākā daļa iedzīvotāju ir iztraucēti no miega. Tiek pamodināti gan pieaugušie, kuriem no rīta agri jāceļas un jādodas uz darbu, gan bērni, kuriem jāiet uz skolu. Arī bērni savas piecas līdz septiņas stundas ir spiesti strādāt ar galvu un apgūt zināšanas. Atgriezušies no darba, cilvēki grib atpūsties, bet bērniem vēl jāpilda mājas darbi. Dažkārt galva ir tik pilna ar darba dienas smagumu. Zinot, ka naktī pagalmā atkal sagaidāmas mašīnu signalizācijas skaņas, negribas mājās atgriezties. Tu vairs nevari būt drošs, ka tev ļaus izgulēties un uzkrāt spēkus jaunai dienai.
Kas ziemā notiek stāvlaukumos? Mēs darbinām savas automašīnas, lai tās atdzīvojas no ziemas nakts aukstuma. Kāds izplūdes gāzu mākonis paceļas virs stāvlaukumiem ziemas rītos!
Kāpēc Dome, atbildot iedzīvotājiem par stāvlaukuma izbūves atcelšanas neiespējamību, izrāda tādu cinismu? Tā noteikti nav, ka pilsētas Dome nav tiesīga kaut ko aizliegt zemes privātīpašniekam. Tikai ievērojot dažādus pašvaldības noteikumus, nolikumus un saņemot speciālas atļaujas, viņš var sākt apbūves vai pārveides darbus savā privātīpašumā. Situācija Jelgavā veidojas līdzīgi kā Rīgā. Tu, “mazais” pilsētas iedzīvotāj, vari izteikt savu viedokli, bet mēs, pilsētas “lielie vīri”, darīsim, kā gribēsim. Nāks jauni vēlēšanu vēji, un atkal katrs solīs, ka iedzīvotāju vēlmes un labklājību būs viņu prioritāte.
Tai pašā laikā turpat Jāņa iela un nelielais zemes pleķītis aiz Siltumtīkliem piederošās sarkano ķieģeļu celtnes ir galīgi sētnieku aizmirsts. Pasta ielas pagalma pusē, kur lielveikala atvēršanas dēļ tika likvidēts augļu un dārzeņu tirdziņš, krājas sadzīves atkritumi, ko neviens nevāc jau no pagājušā gada. Interesanti, ka veikalam “Arka” šis tirdziņš kā konkurents netraucēja, bet lielais “Citymarket” palūdza mazajiem tirgotājiem pabīdīties tālāk.
Diemžēl arī “Citymarket” jaukās meitenes, kas mūs apkalpo pie kases, vairs tik jauki nesmaida, jo apsolītā konkurētspējīgā atalgojuma vietā bagātais somu investors viņām izmaksā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu. Atkal cinisms pret lēto darbaspēku.
Tāds ir mans šā brīža skatījums, dzīvojot savā Zirgu ielas rajonā un katru dienu ejot pa ielām un veikaliem. Diemžēl naudai un varai līdzi nāk arī cilvēka cinisms pret līdzcilvēku.
Ar cieņu, Dace Gaujiniece
