Kurā augstskolā mācīties? Kādu diplomu es saņemšu? Cik maksās studijas?
Kurā augstskolā mācīties? Kādu diplomu es saņemšu? Cik maksās studijas? Šie jautājumi ir būtiski vidusskolēniem, tādēļ pagājušajā nedēļā Spīdolas ģimnāzijā viesojās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Vētra, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (SPA) rektors Uldis Grāvītis un Baltijas Krievu institūta (BKI) filiāļu daļas vadītāja Ruta Cipija.
Šā mācību gada noslēgums atšķiras ar to, ka visi absolventi kārtos centralizētos eksāmenus. Tas, protams, aizkavēs diploma saņemšanu, taču, pēc J.Vētras domām, lielāka skaidrība augstskolu reflektantu atlasē no tā neradīsies. Ja, piemēram, kāds vēlas kļūt vēsturnieks, tad, skolēnam vidusskolā nokārtojot centralizēto eksāmenu vēsturē, augstskolai būtu jāizlemj, kuram reflektantam dot priekšroku. Bet medicīnā un daudzos citos studiju priekšmetos, kuriem nav analoga vidusskolas kursā, šāda skaidrība no centralizētā eksāmenu nerodas. Tādēļ, piemēram, RSU studētgribētāju atlasē nozīmīgi būs vietēja mēroga testiem.
Par ārstu mācoties, nav jāmaksā
Ja kāds domā mācīties medicīnu, tad šim jaunietim ir jārēķinās ar pamatīgu pilna laika jeb klātienes studēšanu. Lai kļūtu par ārstu, jāmācās apmēram desmit gadu. Pirmie seši – līdz ārsta diplomam, vēl četri – prakse rezidentūrā, kad ārsts apgūst tikai vienu no apmēram simt piecdesmit medicīnas specializācijām. Patlaban RSU uz budžeta vietām konkursa praktiski nav. “Mēs pieņemam visus, kas ir sagatavoti uzsākt medicīnas studijas un vēlas to darīt. Šādam studētgribētājam atestātā nedrīkst būt nevienas nesekmīgas atzīmes, jābūt noliktiem centralizētajiem eksāmeniem latviešu valodā un pirmajā svešvalodā, jābūt atzīmei fizikā, kas apliecina, ka skolā ir mācīts fizikas kurss (protams, vēl jo labāk, ja priekšmetā ir nolikts centralizētais eksāmens). Vēl vēlams būtu sertifikāts par centralizēto eksāmenu ķīmijā un bioloģijā. Ja to nav, mēs piedāvājam nokārtot attiecīgus testus. RSU pasniedzēji uzskata, ka šīm prasībām atbilstošu reflektantu Latvijas vidusskolās ir maz, tādēļ uzņemam praktiski visus. Gadās vienīgi mazas pārbīdes, taču vaļā nevienu nelaižam,” sacīja J.Vētra. RSU rektors piebilda, ka 80% pirmkursnieku ir augstskolas sagatavošanas kursu absolventi. Šī sagatavošanas sistēma darbojas jau apmēram piecdesmit gadu un ir efektīva.
RSU ir arī sociālo zinātņu bloks, kur iespējams studēt starptautiskās attiecības, socioloģiju, žurnālistiku, publiskās attiecības. Tajā nav valsts finansētu vietu. Atšķirībā no Latvijas Universitātes RSU ir moduļu, nevis semestru sistēma. Proti, četras nedēļas studenti studē tikai divus priekšmetus, piektajā – kārto eksāmenu. Tātad sesijas līdzšinējā izpratnē sociālo zinātņu blokā nav.
Vai no studiju maksas jābaidās?
SPA rektors U.Grāvītis teica: “Es ļoti vēlos, lai summas, kas tiek nosauktas, jūs neattur no studēšanas. Savu kūtrumu nedrīkst attaisnot ar naudas trūkumu. Drīz vien cilvēki bez augstākās izglītības var palikt bez darba.” Studiju kredīts ir jāatdod desmit gados – gadā vidēji 250 latu jeb apmēram 21 lats mēnesī. Cilvēks ar augstāko izglītību to varēs atļauties. Turklāt studiju kredīts nav jāatdod, ja augstskolas absolvents strādā par skolotāju, ja studiju laikā piedzimuši trīs bērni (par katru saņem 33% atlaidi no kredīta). Gaidāms, ka palielināsies maksas studiju īpatsvars pedagoģiskajās specialitātēs, jo daudzi, beidzot augstskolu, nestrādā skolā. Tiem tad arī vajadzētu atmaksāt savu izglītošanos.
Studiju maksas atlaižu sistēma pastāv arī privātās augstskolās. R.Cipija teica, ka BKI students par teicamām sekmēm var saņemt 40% atlaidi no studiju maksas. Tiek rīkots arī reflektantu konkurss par budžeta studijām. Kā jau “Ziņas” rakstīja, šogad tas notiks 24. aprīlī Rīgā, piedaloties sešsimt līdz septiņsimt pretendentiem.
Kā izvēlēties īsto studiju virzienu?
“Agrāk es domāju – ja kādam patīk balets, tas ies uz baletu, ja kāds grib vadīt sporta nodarbības – uz SPA, taču tagad tas nav tik vienkārši,” teica profesors U.Grāvītis. “Katrā cilvēkā ir jūtas un prāts, kas cīnās. Es, piemēram, labprāt studētu sportu, bet kur es strādāšu? Skolā? Labāk mācīšos par menedžeri vai juristu – tur būs riktīgs “čungurs”! Es tomēr ieteiktu studēt tur, kur jums ir interese. Nav svarīgi, kādu augstskolu esat beiguši, svarīgi, lai jums būtu laba augstākā izglītība un prasme orientēties visās dzīves jomās.” Piemēram, Māris Riekstiņš jau vairāk nekā desmit gadu ir Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, Haims Kogans – veiksmīgs naftas biznesmenis, Juris Dalbiņš un Pēteris Tabūns – politiķi utt.
