Kliedzot: «Vilma!», LLU Ekonomikas fakultātes zālē ieskrēja pirmatnējs cilvēks. Ķermeņa daļas viņš bija aptinis ar plankumainu audumu un rokā vicināja krāsainu beisbola nūju.
Kliedzot: “Vilma!”, LLU Ekonomikas fakultātes zālē ieskrēja pirmatnējs cilvēks. Ķermeņa daļas viņš bija aptinis ar plankumainu audumu un rokā vicināja krāsainu beisbola nūju. Vēlāk atklājās, ka tas ir pasniedzēju konkursa vadītājs Freds Flinstons, kas dzinās pakaļ savai laulātajai draudzenei – puskailai jaunietei ar geišas frizūru.
Eku dienās, kā jau pēdējos gados ierasts, notika konkurss pasniedzējiem. Tajā mācībspēkiem bija ne tikai jāizrāda savi dotumi, bet arī jāpierāda attapība un zināšanas. Šogad konkursā piedalījās tikai divas – dekanāta un Uzņēmējdarbības un vadības katedras – komandas. Pārējo divu katedru pārstāvji laikam bija nobijušies no sīvajiem konkurentiem, tāpēc uz pasākumu neieradās. Atnākušie gan par to sarūgtināti nebija, jo visas balvas tika sadalītas abu komandu starpā. Protams, attiecīgi par iegūtajām vietām.
Pavasaris jauc galvu
Komandu mājas darbs – sevis parādīšana no labākās puses. Katedras komanda – piecas dāmas, skanot akordeona ritmiem, iesoļoja zālē kā četru gadalaiku pārstāves. Katram “gadalaikam” bija savs rādāmais un stāstāmais, bet vislielākās ovācijas izraisīja “pavasara” nodejotais striptīzs – krita svārki, jaka, blūze, atstājot pasniedzēju seksīgā šortiņu kostīmiņā, melnās zeķubiksēs un augstpapēžu kurpēs.
“Jūs visi runājat – vajag gaismu, vajag gaismu, bet man gan labāk patīk tumsa – tā var uzlabot valsts demogrāfisko situāciju,” neslēpa pasniedzēja, kurai vajadzēja pamatot, kāpēc marts ir labs mēnesis.
Dekanāts tik rūpīgi mājas darbu nebija sagatavojis, taču arī te skatītājiem bija kur “piesiet” savu skatienu. Līdzpaņemtais milzu runcis izdvesa briesmīgas skaņas – tas bija pavasara sauciens –, bet dekanāta pārstāvji izteica līdzjūtību šoferiem, kas vairs nespēj koncentrēties uz ceļu, jo apkārt redzamas meitenes pavasarīgā apģērbā (to, kā siltajās dienās izskatās gados jaunas gājējas, demonstrēja trīs dekanāta daiļavas).
Labākais draugs – 118
Kad jautrība beidzās, bija jāsāk piepūlēt smadzenes – dalībniekiem vajadzēja atbildēt uz balonos paslēptiem jautājumiem. Dekanātam veicās diezgan bēdīgi, un pat papildiespējas nelīdzēja – komanda neklausījās zāles paustajā un atbildēja nepareizi. Taču dekanāts nepadevās. Komandām vajadzēja sacensties, kurai ir vairāk mobilo telefonu. Skaita ziņā pārāki bija Uzņēmējdarbības katedras pārstāvji, taču dekanāts “spieda” uz to, ka viens no viņu telefoniem maksā 400 latu. Flinstons gan tikai piebilda: “Redz, kur paliek dekanāta nauda.”
Spīdošu attapību rādīja Uzņēmējdarbības katedra, kad, nezinot LAMB telefona numuru, izmantoja papildiespēju “Zvans draugam”, un ar uzziņu dienesta 118 palīdzību atbildēja uz šo jautājumu.
“Izgriež pogas” dekanātam
Beidzoties smadzeņu vingrināšanai, komandas iemēģināja savu roku apģērba dizainā – izmantojot dažādas sadzīviskas lietas, piemēram, atkritumu maisus un foliju, bija jāapģērbj kāds students. Uzņēmējdarbības katedrai gaume izrādījās laba, jo tērps izdevās ne vien interesants, bet arī praktisks. Kā teica komandas dalībniece – ar vieglu rokas kustību bikses pārvēršas par šortiem.
Savukārt dekanāts turpināja jau iesākto marta runča tēmu. Bija padomāts gan par sausām kājām pavasara slapjdraņķos, gan par astes uzmavu. Tiesa, “apģērbjot” runci, bija gadījusies ķibele – “dzīvniekam” tika aizlīmēta mute. Taču to ātri izlaboja, jo, kas gan tas par marta runci, ja nespēj laist vaļā lielo bļāvienu.
Kad žūrija saskaitīja punktus, par uzvarētāju kļuva Uzņēmējdarbības un vadības katedras komanda, kas saņēma sponsora sarūpētās balvas, tai skaitā Bauskas alu.
