Vakar iknedēļas Latvijas Radio programmā «Krustpunkti» studijā žurnālisti intervēja vides ministru Raimondu Vējoni.
Vakar iknedēļas Latvijas Radio programmā “Krustpunkti” studijā žurnālisti intervēja vides ministru Raimondu Vējoni. Piedāvājam “Zemgales Ziņu” lasītājiem ministra atbildes uz komentētāja Edgara Saukas uzdotajiem jautājumiem, vai Lielupes palieņu pļavu īpašnieki varēs pretendēt uz ES naudu un vai Olainē
sāks dedzināt bīstamos atkritumus.
Kāda ir situācija ar Olaines bīstamo atkritumu dedzinātavu?
Ir pabeigta būvniecība, bet turpinās krāsns regulēšana. Iedzīvotāji joprojām protestē pret tās atrašanos pilsētā.
Par krāsns celtniecību pozitīvu atzinumu deva autoritatīvi speciālisti. Citi speciālisti pierādīja, ka tai Olainē nevajadzētu atrasties. Kāpēc radās šī pretruna?
Cik speciālistu, tik viedokļu. Manuprāt, bieži vien tā ir cīņa starp pašiem zinātniekiem. Kāds ir dabūjis darbu, bet kāds nav. Bīstamo atkritumu sadedzināšana ir vispārpieņemta pasaules prakse. Ja tiek izmantota šāda tehnoloģija, pastāv visstingrākās prasības, kas gan ir grūti izpildāmas un prasa papildu investīcijas, bet tās mēs esam izpildījuši. Domāju, ka drīzāk iedzīvotāju protestiem ir psiholoģisks raksturs. Ministrija tajā brīdī, kad iesāka krāsns projektēšanu un vēlāk arī celtniecību, iedzīvotājiem pietiekami neizskaidroja šādas tehnoloģijas nekaitīgumu. Esmu ticies ar iedzīvotājiem, vēl esot iepriekšējā amatā (Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes direktors – red.), un esmu gatavs tikties atkal.
Latvija, stājoties ES, ir uzņēmusies daudzas saistības dabas aizsardzībā. Pagājušās valdības laikā vides monitoringa finansēšana gandrīz tika apturēta. Kāda pašlaik ir situācija?
Finansējuma samazināšana tika saistīta ar vispārējā valsts budžeta ekonomiju. Ļoti ceru, ka tagadējā valdība to atjaunos vismaz agrākajā līmenī. Lai pilnībā nodrošinātu vides monitoringu atbilstoši visām ES prasībām, nepieciešami aptuveni 400 tūkstoši latu, kurus budžetā būtu iespējams atrast.
Valdība apstiprinājusi likumu par kompensācijām īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas dabas aizsargājamie objekti. Kādi ir šā likuma ceļi Saeimā, jo, piemēram, aizsargājamā putna ligzda, kas atrodas izciršanai paredzētā mežā, nākamo gadu var nesagaidīt?
Tas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Sagatavoti priekšlikumi, lai uzreiz pēc 1. maija likumu izskatītu otrajā lasījumā. Nepieciešamo finansējumu neminēšu, jo vēl gaidāmas lielas diskusijas. Nav skaidrs, vai tas būs vienreizējs maksājums vai arī īpašnieki kompensāciju saņems katru gadu.
Vai lauksaimnieki varēs saņemt subsīdijas ne tikai par zemes apsaimniekošanu, bet arī par tās saglabāšanu kā aizsargājamu teritoriju?
Tas nenozīmē, ka zemes īpašnieks savu zemi pilnībā neapsaimniekos. Runa par to zemi, uz kuras atrodas dabīgās pļavas. Piemēram, ja tām ļaus aizaugt, neviens kompensācijas nemaksās. Finansējums paredzēts caur Lauku attīstības dienestu ar to brīdi, kad Zemkopības ministrija sāks tiešās ES subsīdiju izmaksas. Kompensācijas faktiski ir subsīdiju viena komponente. Lielupes palieņu pļavas būs to skaitā, jo tām ir īpaši aizsargājamo teritoriju statuss.
Pēdējā laikā tiek palielināts darbinieku skaits Vides ministrijas investīciju departamentā. Vai tas saistīts ar gaidāmo ES naudu?
Neapšaubāmi. Pēc 1. maija departamenta darba apjoms ievērojami palielināsies. Piemēram, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanai vien naudas būs vairāk nekā 100 miljonu eiro gadā. Lai nodrošinātu procesa iniciēšanu un uzraudzību, nepieciešams palielināt šā departamenta kapacitāti. Atbilstoši ES prasībām realizējamiem projektiem jāveic stingra finanšu uzraudzība, vai pašvaldības tos ievieš atbilstoši piešķirtajam finansējumam. Man nav īpašu bažu, vai nauda jau notikušajiem un nākotnes konkursiem Eiropas naudas saņemšanai ir piešķirta pareizi.
