Turpinot šīs sezonas garīgās mūzikas koncertsēriju Sv.Annas baznīcā, Pūpolsvētdienas priekšvakarā tika atskaņots mūsdienu angļu komponista Džona Ratera (John Rutter) Rekviēms.
Turpinot šīs sezonas garīgās mūzikas koncertsēriju Sv.Annas baznīcā, Pūpolsvētdienas priekšvakarā tika atskaņots mūsdienu angļu komponista Džona Ratera (John Rutter) Rekviēms. Klausītāju iemīļots skaņdarbs, jo XX gadsimta mūzikā ir viens no liriskākajiem šā žanra sacerējumiem.
Koncertu ievadīja Morisa Duriflē “Prelūdija un fūga” Aigara Reiņa interpretācijā. Atkal no jauna bija iespēja pārliecināties par ērģelnieka brīnišķīgo priekšnesumu, meistarīgi pārvaldot instrumentu, izmantojot dažādus tembrāli krāsainus ērģeļu reģistrus: maigus, spēcīgus, spožus, veidojot piesātinātu akordu vertikāles. Ērģeļu skanējums, uzrunājot klausītāju, viņu jūtas un emocijas spēja pacelt augstākajā – vispārinātākā pakāpē.
Šķiet, Jēkaba Mediņa ideju (to viņš iedibināja, darbojoties Jelgavā no 1921. līdz 1944. gadam) – baznīcai jākalpo arī kā koncertzālei ar regulāriem koncertiem – A.Reinis ir pilnībā pārņēmis un turpina. Arī J.Mediņš, kā pašlaik to dara A.Reinis, veica ērģelnieka, kora diriģenta pienākumus, regulāri organizēja gan solo koncertus, gan lielas formas darbu atskaņojumus, orķestri aizstājot ar ērģeļu skanējumu. Dž.Ratera Rekviēms klausītājiem ir saistošs, ar krāšņu, viegli uztveramu, emocionālu mūzikas valodu, svaigu melodiju, kur jūtama arī izsmalcinātās franču mūzikas ietekme.
Nelielajos soprāna solo solistei Ievai Ezerietei balss skanēja sirsnīgi, vienkārši, ar izkoptu klusinātu toni, izlīdzinātu plūdumu (“Pie Jesu”). Tas bija sabalansēts, patiesi emocionāls dziedājums. Gaišas, smalki niansētas, neforsētas augšējā reģistra skaņas izskanēja tik dabiski un viegli. Jāņa Rinkuļa čella tembrāli dziļais, saviļņojošais solo divās daļās veidoja vientuļa svētceļnieka tēlu, savā dziesmā izsakot sirds dziļākās sāpes. Brīnišķīga bija Airas Paulas obojas spēle. Varu droši apgalvot, ka obojas tembrs neatstāj nevienu klausītāju vienaldzīgu, kur nu vēl šoreiz, kad instruments skaņdarbā izmantots kā īpašs izteiksmes līdzeklis gan solo posmos, gan veidojot dialogus ar kori un soprāna solo.
Sv.Annas baznīcas koris un Ādažu koris “Jumis”, kuru dziedājumu vadīja diriģents Jānis Petrovskis, priecēja ar labu, sabalansētu skanējumu. Kora dziedājums bija piepildīts ar patiesām emocijām. “Agnus Dei” daļā kolektīva izpildījums veidoja it kā lēnu, vienmērīgu gājienu – procesiju, kur solis pēc soļa pakāpeniski atsedza tekstu “Dieva jērs nes pasaules grēkus”. Vienkāršība, izjusts miers kora dziedājumā strāvoja cauri visām nelielajām septiņām daļām. Tajās klausoties, bija iespēja kaut uz brīdi atbrīvoties no mūsdienu civilizētā piesātinājuma.
Krāšņa, pilnskanīgā rekviēma izskaņa “Lux aeterna” (Mūžīgā gaisma) radīja izjūtu, ka telpa ir piepildīta ar šo mūžīgo gaismu un tā līst pār klausītājiem, apņemot tos no visām pusēm.
