Latvijas ekonomikā vairāk nekā 80 procentu investīciju paliek Rīgā, tur uz dzīvi nereti pārceļas labākie speciālisti, bet galvaspilsētai tuvajā Zemgales reģionā trūkst kvalificēta darbaspēka.
Latvijas ekonomikā vairāk nekā 80 procentu investīciju paliek Rīgā, tur uz dzīvi nereti pārceļas labākie speciālisti, bet galvaspilsētai tuvajā Zemgales reģionā trūkst kvalificēta darbaspēka. Jelgavas, Dobeles un Bauskas pašvaldība pašlaik izstrādā Zemgales reģiona attīstības plānu. Rīgas tuvums ir jāizmanto intelektuālā potenciāla ražošanai, kas attīstoties sekmē infrastruktūras attīstību, piesaista investoru uzmanību, veicina savas teritorijas izaugsmi.
Projekts paredzēs mazāko pilsētu, rajonu, pagastu attīstību, to iekļaušanos starptautiskos projektos, spēju konkurēt izglītībā, infrastruktūrā un uzņēmējdarbībā.
Zemgales reģiona attīstības stratēģijas projektu veido entuziasti, kas vēlas ātrāk redzēt atdzīvojamies dzimto pusi un tās kaimiņu teritorijas. Daudzus uztrauc doma, ka varētu izveidoties jauns monstrs Jelgava, Bauska vai Dobele , kas sagrābtu varu, atstātu tukšā mazos miestiņus un domātu tikai par savu labumu.
Zemgales reģions pats negatavojas veikt administratīvo reformu savā teritorijā, pašvaldības sadarbojas pēc ekonomiski izdevīgiem noteikumiem abām pusēm.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš teic, ka Zemgales reģiona attīstības plāns ietver sevī domu nodrošināt katras reģiona teritorijas harmonisku attīstību, iedzīvotājiem darbu, sakārtotu dzīves vidi, kas būtu pievilcīga arī investoriem. Tikpat nozīmīgi ir sekmēt reģiona pašvaldību sadarbību un saskaņotu rīcību, lai līdzekļi tiktu izmantoti mērķtiecīgi, koncentrēti vajadzīgajā laikā un vietā.
Viens no reģiona projektiem ietver sadarbību ar Šauļiem. Tā vairs nav tikai Dobele vai Jelgava, bet vesels Zemgales reģions sadarbībā ar citas valsts reģionu.
Pirms divām nedēļām Zemgales pašvaldību pārstāvji tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Guntaru Krastu un apsprieda sarežģījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā un uzskaitē. Daļa no zemgaliešu izteiktajiem priekšlikumiem 21. aprīlī tika iekļauti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumos. Reģiona priekšlikumiem ir lielāka ietekme nekā atsevišķas pašvaldības teiktajam.
Tūrisma servisa attīstības projektā iekļaujas Jelgavas, Bauskas, Dobeles rajona padomes, Jelgavas dome un Sēdermanlandes lēne Zviedrijā. Informācijas tīkla un datu bāzes izveide, darbinieku apmācība, pieredzes apmaiņa, kopīga tūrisma maršrutu izstrāde palīdzēs attīstīties katram reģiona pagastam.
Projekts «Via Baltica» ietver Zemgales reģionu, Viļņu, Tallinu, Varšavu, Helsinkus, Berlīni. Realizējot to, pakāpeniski palielināsies mazo un vidējo uzņēmumu, veikalu, viesnīcu, kafejnīcu skaits, tādējādi garantējot darbu reģiona iedzīvotājiem.
Lauksaimniecības universitāte kopā ar norvēģu partneriem plāno izveidot Baltijas izglītības centru, apgūstot Valdekas pieredzi.
Reģiona vienotā sociālā infrastruktūra būs izdevīga katram iedzīvotājam, jo visām Zemgales pašvaldībām kopā ir iespējams kvalitatīvi attīstīt ceļus un sakarus. Koordinēta sabiedriskā transporta attīstība ļaus iedzīvotājam palikt savā dzīvesvietā un nemainīt to tuvāk darbavietai vai bērnu skolai.
Apvienojot līdzekļus, ir iespējams izveidot labākas slimnīcas un pansionātus, efektīvāk palīdzēt trūcīgajiem.
Zemnieki no reģiona attīstības iegūs optimāli izvietotu lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādes un pārstrādes uzņēmumu tīklu, mācību konsultatīvos centrus, varēs saņemt pakalpojumus tuvāk ražošanas vietai. Lauku sētas iegūs informāciju par iespējām iesaistīties pakalpojumu sniegšanā tūristiem un attīstīt netradicionālo lauksaimniecību.
Liela loma Zemgales reģiona attīstībā būs presei. Katrs iedzīvotājs, izvērtējot un salīdzinot deputātu darbību reģiona pašvaldībās, varēs noteikt viņu ieguldījumu sava pagasta vai pilsētas attīstībā. Tas, kas veltīgi aizņems krēslu, tiks drīz vien atklāts.
Pēc Jelgavas domes preses dienesta materiāliem
