Ne tikai Lieldienas, bet arī mūsu ikdienas virtuve nav iedomājama bez olām. Vesela ola, dzeltenums vai saputots baltums – tā ir vairāku recepšu neatņemama sastāvdaļa.
Ne tikai Lieldienas, bet arī mūsu ikdienas virtuve nav iedomājama bez olām. Vesela ola, dzeltenums vai saputots baltums – tā ir vairāku recepšu neatņemama sastāvdaļa. Pirms Lielās dienas olas īpaši nodarbina mūsu prātus, liekot plānot, meklēt, likt lietā izdomu un gaumi. Vienaldzīgo nav.
Latvijā iedzīvotāji gadu gaitā kļuvuši arvien lielāki olu ēdāji. 1938. gadā viens mūsu valsts iedzīvotājs gadā apēda 96 olas (ieskaitot kūkās un citos kulinārijas izstrādājumos izmantotās), bet 2000. gadā – 192. Visvairāk olu ēsts 1985. gadā, kad viens iedzīvotājs notiesājis vidēji 337 olas. Apmēram tik daudz gadā apēdot arī viens japānis.
Lai būtu svaigas
Ir dažāda lieluma un kvalitātes olas. Garšas ziņā gan ir vienalga, vai tā liela vai maza, ar baltu vai brūnu čaumalu. Gan balto, gan brūno olu cena atkarīga no kategorijas un lieluma. Vistu olas tiek dalītas trīs kategorijās. A kategorija – svaigas olas, B kategorija – aukstumā uzglabātas olas, C – nestandarta, arī ieplēstas. Olas šķiro arī pēc svara: vislielākās tiek apzīmētas ar XL, bet vismazākās – S.
Parasti uz olu iesaiņojuma ir dēšanas vai saiņošanas datums. Taču olas svaigumu var noteikt pavisam vienkārši. Augstā stikla traukā ielej puslitru auksta ūdens un izšķīdina trīs ēdamkarotes sāls. Tajā ieliek olas. Svaigās tūlīt nogrims dibenā, bet apmēram astoņas dienas vecai olai viens gals būs pacelts augstāk. Vēl vecākas ūdenī peldēs. Izrādās, ka vecai olai gaisa pūslītis iekšpusē ar laiku kļūst lielāks, tajā caur čaumalu iespiedies gaiss, tāpēc ola peld.
Ja olas paredzēts drīzumā lietot, tās var turēt istabas temperatūrā apmēram nedēļu. Jāraugās tikai, lai nebūtu bojāta čaumala. Ledusskapī svaigas olas var turēt divas nedēļas, vēl četras nedēļas glabātās tomēr labāk ieteicams lietot tikai cepšanai vai olu ēdieniem. Noteicošais ir saiņošanas datums.
Svētkos jāiztiek ar brūnajām
Gatavojoties Lieldienām, Jelgavā būs grūti iegādāties krāsošanai iecienītās baltās olas, jo tādas ne ražotāji, ne lielākie tirgotāji nepiedāvās.
Lielākā Latvijas olu ražotāja akciju sabiedrības “Balticovo” ģenerāldirektors Valdis Grimze stāsta, ka uzņēmums par iespēju šogad Lieldienās piegādāt pircējiem baltas olas nav rūpējies, jo “tādu vienkārši nav”. Latvijā baltas olas nopirkt nevarēs, varbūt vienīgi, ja kāds tās ievedīs, prognozē V.Grimze.
“Latvijā patlaban netiek ražotas baltas olas,” teic visi “Ziņu” aptaujātie ražotāji un tirgotāji. Kā skaidroja speciālisti, Latvijas putnkopjiem neatmaksājas ražot baltās olas vienīgi uz Lieldienu ažiotāžas rēķina. Baltās olas nepērk visu gadu, un ražotāji ir spiesti tās tirgot par četriem santīmiem lētāk nekā brūnās. Turklāt ar tām esot grūtāk strādāt – baltās rūpīgāk jātīra, jo uz baltas čaumalas viegli saskatāmi netīrumi, bet uz brūnas tie nav manāmi.
Pircēji labprātāk izvēloties brūnās olas, jo tās esot daudz kvalitatīvākas. Psihologi uzskata, ka aizspriedumi pret baltajām olām ir psiholoģiska problēma. Brūna krāsa cilvēkiem saistās ar olas dzeltenumu un veselīgumu, savukārt sniegbaltā – ar olas baltumu, kas ir bāls. Tāpēc tiek uzskatīts, ka baltās olas nav tik veselīgas un stipras kā brūnās.
Tā kā piegādātāji baltās olas nepiedāvā, arī tirgotāji pircējiem nesola iespēju Lieldienās tādas iegādāties. SIA “VP Market” preses sekretārs Ivars Andiņš sacīja, ka veikalos “T–Market” baltas olas netirgos, jo uzņēmums atbalsta vietējās produkcijas tirdzniecību. Taču būšot pieejamas paipalu dētās. Baltās olas Lieldienās nesola tirgot arī veikalos “Citymarket”, “Otto” un a/s “Ķekavas broileri”.
Savukārt lielveikalu “Arka” pārstāvji “Ziņām” skaidru atbildi, vai uz svētkiem būs nopērkamas baltās olas, nevarēja dot. Iespējams, kāds ražotājs tās piegādās no ārvalstīm, bet tas vēl neesot skaidri zināms.
Aptaujātie pircēji “Ziņām” teic, ka, tuvojoties Lieldienām, labprāt iegādātos baltas olas, jo tās ir vieglāk nokrāsojamas. Taču pārējā laikā pircēji dodot priekšroku brūnajām oliņām, jo tās esot izturīgākas un veselīgākas.
Olas ēdīsim ar prātu
Lai gan olas ir svarīgākais Lieldienu ēdiens, speciālisti neiesaka dienā apēst vairāk par divām.
Lieldienas varētu būt viena diena gadā, kad noteikto robežu var arī nedaudz pārkāpt, bet ar prātu. SIA “Optima 1” alergoloģe Ingrīda Budrēvica stāsta, ka olas ir grūti sagremojams produkts, tās var ēst arī bērni, taču ne jaunāki par deviņiem mēnešiem. Dzeltenums ir vieglāk sagremojams nekā baltums, tādēļ sākumā bērniem ieteicams ir tikai dzeltenums (apmēram sešas minūtes vārīts). Olas ir arī alerģisks produkts, tāpēc uz miesas var parādīties nātrenei līdzīgi izsitumi. Cilvēki, kam olas izraisa alerģiju, parasti reaģē arī uz ērču encefalīta un pretgripas poti, jo tās veidotas uz olu bāzes.
Cietu olu var iegūt, vismaz desmit minūtes vārot. Lai čaumala nesaplaisātu, ūdenim pievieno sāli. Olas nav vēlams ēst katru dienu, jo tās var radīt vēdera aizcietējumu un izraisīt vemšanu. Ja Lieldienās gadās apēst vairāk olu, turpmākās dienas no šā produkta vajadzētu atteikties. Tās nav ieteicams ēst arī pirms gulētiešanas, lai nespiestu kuņģi.
Ēdot Lieldienu veltes, neaizmirsīsim arī kārtīgi padzerties, piemēram, bērzu sulas, jo šķidrums palīdzēs labāk sagremot apēsto. I.Budrēvica teic, ka olās ir arī daudz vērtīgu vitamīnu, piemēram, A un E, un holesterīna līmenis tajās nebūt nav tik augsts.
Olas ēdīsim uz veselību, bet ar prātu!
