Pagājušajā nedēļā apaļu jubileju svinēja Zemgales Zonālais valsts arhīvs. Tas izveidots 1964. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas, Dobeles un Bauskas rajona arhīvus, un patlaban ir viens no trim lielākajiem zonālajiem arhīviem valstī.
Pagājušajā nedēļā apaļu jubileju svinēja Zemgales Zonālais valsts arhīvs. Tas izveidots 1964. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas, Dobeles un Bauskas rajona arhīvus, un patlaban ir viens no trim lielākajiem zonālajiem arhīviem valstī.
Jau trīsdesmit divus gadus šo iestādi vada Vija Vilkārse. Viņai līdzīgi izcila stāža kolēģes ir Gunta Mileiko un Dzidra Čerpinska. Arhīvos kadru mainība ir jūtama, jo tur strādājošajiem vēl aizvien ir ļoti mazas algas. Taču tas nav mazinājis darbinieku godīgumu. Kā “Ziņām” teica arhīva direktores vietniece Velga Pavzinjuka, ne Jelgavā, ne arī kur citur Latvijas arhīvos nav bijis gadījuma, ka kāds darbinieks būtu apsūdzēts dokumentu noziedzīgā izmantošanā, kaut šādi piedāvājumi privatizācijas procesā bijis ne viens vien. Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls, kas arī bija jubilāru lielajā apsveicēju pulkā, “Ziņām” atzina, ka ir pateicīgs pašvaldībai, kas privatizācijas procesā rada iespēju Jelgavas arhīvu izmitināt ļoti piemērotā ēkā – militāro karšu glabātavā. Pirmos trīsdesmit pastāvēšanas gadus Jelgavas Zonālā valsts arhīva dokumenti glabājās pilsētas izpildkomitejas pagrabā, kas nereti applūda un kur, protams, bija neveselīgi apstākļi darbiniekiem.
Runājot par arhīvu darbinieku algām, V.Štāls piebilda: “Mēs esam vairākkārt rakstījuši uz Kultūras un Finanšu ministriju, lūdzot tās pārskatīt. Šogad, ja izdosies, ieņēmumus no arhīvu maksas pakalpojumiem novirzīsim algu paaugstinājumam. Pretējā gadījumā zūd jēga mūsu darbinieku augstākajai izglītībai, un arhīvs neviļus kļūst par apmācību vietu, kur cilvēki tiek sagatavoti tālākam darbam citās valsts institūcijās.”
Patlaban Jelgavas Zonālajā valsts arhīvā glabājas gandrīz 600 tūkstoši dokumentu, kas tapuši laikā no 1944. līdz 1993. gadam.
