Pavasaris ir klāt, un par īsti pavasarīgiem vārda svētkiem šo dienu var saukt Aelitas un Gastoni.
Pavasaris ir klāt, un par īsti pavasarīgiem vārda svētkiem šo dienu var saukt Aelitas un Gastoni.
Aelitai Ulmanei vārdu izvēlējusies mamma, ierosmi smeļot no krievu rakstnieka Alekseja Tolstoja tā nosauktā romāna. “Lai gan savu vārdu uzskatu par retu, dzīvē ir nācies sastapt vairākas vārdamāsas. Esmu pārliecināta, ka šajā vārdā ir kaut kas īpašs, no debesīm nācis un ar zvaigznēm saistīts. Īpašs man ir arī uzvārds, vēl jo vairāk, ja ņem vērā tēva vārdu – Kārlis,” stāsta Aelita.
Pērn gaviļniece savu vārdadienu svinēja kopā ar Jelgavas Gaļas nama kolektīvu, kur viņa strādā. Taču šodien Aelitai ir brīvdiena, tāpēc var droši gaidīt kādu pārsteigumu. “Svētkus svinēt man patīk romantiski, skaisti, divatā. Daudzas reizes domās esmu izauklējusi dažādas situācijas. Man patīk sapņot, esmu no to naivo pulka, kas arī pieauguši tic pasakām,” prāto Aelita, par ko viņas piecgadīgais dēlēns Andis var vienīgi priecāties.
Nu jau 25 gadus Aelita ir piederīga Ā.Alunāna Jelgavas Tautas teātrim. “Esmu izaugusi teātrī un nu bez tā iztikt nevaru. Teātris cilvēku atraisa, atbrīvo no daudziem aizspriedumiem, attīsta, veido runu, stāju. Citādi man nemaz nebūtu tik viegli nākt uz interviju,” atzīst aktrise, piebilstot, ka vislielākā un jautrākā svētku svinēšana parasti izdodas kopā ar teātra ļaudīm, ko viņa dēvē par savējiem.
Par svarīgāko nākotnes ieceri Aelita nosauc kultūras studijas. Savus sapņus un jūtas dzejā gaviļniece uztic papīram. Gadās, ka iedvesma rodas nepiemērotā brīdī un tad tā materializējas kaut vai uz veikala čeka lentes. Vēlāk gan viss tiek ierakstīts speciālā grāmatā. “Pirmais mēģinājums veidot pantu bija vidusskolas laikā. Atsāku dzejot pirms desmit gadiem. Lai arī apkārtējie ieteikuši sacerējumus parādīt kādam vērtētājam, nevaru sadūšoties. Mana dzeja ir dziļi personīga un intīma, katrs dzejolis veltīts kādam konkrētam cilvēkam. Vēl man padodas apsveikuma pantiņi, bet arī tad, ja zināms adresāts,” atklāj Aelita. No darba un teātra mēģinājumiem brīvajos brīžos viņa šuj un “ķibinās” pa virtuvi un saimniecību. Šūšanas māksla apgūta pašmācības ceļā. Visas vakarkleitas ir pašas darinātas no audumu atgriezumiem. Bet, ja sirdī iezagušās skumjas vai dzīvi apgrūtina stress, Aelita mājās aizdedz savas iemīļotās sveces vai aiziet uz tuvējo priežu mežu ieelpot.
